Pirms 65 gadiem līdz ar Berlīnes krišanu un Vācijas padošanos beidzās 2. pasaules karš. Karavīri izstaigāja tālas zemes un dziļus dubļus, līdz ceļš pagriezās uz Berlīni.
Uz Berlīni pasaule raudzījās arī 1989. gadā, kad krita Aukstā kara simbols Berlīnes mūris.
Pirms simts gadiem grāmatā «Berlin: Ein Stadtschicksal» vācu publicists un literatūrkritiķis Karls Šeflers rakstīja, ka «Berlīne ir pilsēta, kas nolādēta allaž kļūt, bet nekad nebūt». («Berlin ist eine Stadt, verdammt dazu, ewig zu werden, niemals zu sein.»)
2003. gadā pilsētas galva Klauss Vovereits sacīja, ka «Berlīne ir trūcīga, bet seksīga».
Iespējams, ka šajos faktos un izteicienos ir meklējama atbilde, kāpēc Latvijā pašā meža vidū ir atrodams Berlīnes krustojums. Tik svarīgs, ka tam no ceļa ir veltīta pat sava zīme. Apmēram šeit.
Septiņus grumbuļainus kilometrus no šosejas ap Suntažiem, starp Ķegumu un Siguldu meža vidū ir nojumīte un stabs ar attāluma zīmēm līdz dažādām pilsētām. Berlīne, Rīga, Varšava, Maskava. Un nekā cita.
Ceļš uz Eiropas metropolēm sākas kaut kur nekurienē Latvijas meža biezoknī.
— Janks
Raksturvārdi: pierīga
Atsauces saite:
Tur iegriežos regulāri.Tik stiliga vieta!
stilīga, lol :D
Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
Mēs te ar draugiem piektdien bijām Krastmalā Eiropas Savienībai par godu televizoru paskatīties. Tautas gan bija sanācis tik daudz, ka nebija kur nolikt klubkrēslu, tāpēc vajadzēja stāvēt kājās. Izturējām.
Īpaši man patika brīdis, kad ļaužu lērums ar zilidzelteno karodziņu palīdzību no pūļa pamazām pārvērtās idiotus tēlojošā barā. Neko jau, idiotus tēlojušu baru interesantāk filmēt un skatīties, kā viņi vicina savus karodziņus un dzied līdzi. Galu galā, man tamlīdzīgu lietiņu izdevās dabūt pirmo reizi mūžā - izrāvu vienam puikam no rokām, lai gan man šķiet, ka viņš pats to bija izrāvis karodziņu dalītājam.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu labdien Eiropā »
