Pirms 65 gadiem līdz ar Berlīnes krišanu un Vācijas padošanos beidzās 2. pasaules karš. Karavīri izstaigāja tālas zemes un dziļus dubļus, līdz ceļš pagriezās uz Berlīni.
Uz Berlīni pasaule raudzījās arī 1989. gadā, kad krita Aukstā kara simbols Berlīnes mūris.
Pirms simts gadiem grāmatā «Berlin: Ein Stadtschicksal» vācu publicists un literatūrkritiķis Karls Šeflers rakstīja, ka «Berlīne ir pilsēta, kas nolādēta allaž kļūt, bet nekad nebūt». («Berlin ist eine Stadt, verdammt dazu, ewig zu werden, niemals zu sein.»)
2003. gadā pilsētas galva Klauss Vovereits sacīja, ka «Berlīne ir trūcīga, bet seksīga».
Iespējams, ka šajos faktos un izteicienos ir meklējama atbilde, kāpēc Latvijā pašā meža vidū ir atrodams Berlīnes krustojums. Tik svarīgs, ka tam no ceļa ir veltīta pat sava zīme. Apmēram šeit.
Septiņus grumbuļainus kilometrus no šosejas ap Suntažiem, starp Ķegumu un Siguldu meža vidū ir nojumīte un stabs ar attāluma zīmēm līdz dažādām pilsētām. Berlīne, Rīga, Varšava, Maskava. Un nekā cita.
Ceļš uz Eiropas metropolēm sākas kaut kur nekurienē Latvijas meža biezoknī.
— Janks
Raksturvārdi: pierīga
Atsauces saite:
Tur iegriežos regulāri.Tik stiliga vieta!
stilīga, lol :D
Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
Vakar radio noklausījos vakara pasaciņu. Nezinu, cik tā veca, bet laikam jau diez gan; Latvijas radio pasaku teicējs bija tas pats, kas pasakas lasīja arī tad, kad es augu. Tagad es vairs neaugu, bet viņš joprojām stāsta.
Pasaka bija par adatu, cimdu un vāveri, kas labi dzīvoja kopā, līdz atnāca pavasaris un visiem sagribējās bērzu sulas nodzerties. Noplēsa viņi bērziem mizas, huligāni tādi, kaut kādā veidā uztaisīja spainīšus, apskrāpēja bērzus un gaidīja, kad nu sulas gāzīsies kā cunami vilnis uz krastu. Bet kas tev deva - pa nakti atnāk nezināms ļaundaris un adatas spainīti izposta. Adata teic, ka nu visiem jāiet sargāt pa nakti savu privātīpašumu, bet tie pārējie, individuālisti nelaimīgie, nejūtas apdraudēti un netaisa tādu kooperatīvu. Tikai tad, kad nezināmais ļaundaris sapostījis visus 3 spainīšus, viņi izdomā, ka jāsargā kopā. Tā arī šie nosargāja savas sulas no lapsas, viņai teikdami: «Neaiztiec cita labuma» un «iemācies palūgt», tirāni tādi. Tās arī ir happy end.
Ceru, ka Tu saproti, cik skaisti ir dzīvot kolhozā, jo tad var visiem ārējiem ienaidniekiem parādīt viņu īsto vietu. Man patīk vecas pasakas, no tām ārā lien veco laiku patiesība.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pamācoša pasaka »
