Pirms 65 gadiem līdz ar Berlīnes krišanu un Vācijas padošanos beidzās 2. pasaules karš. Karavīri izstaigāja tālas zemes un dziļus dubļus, līdz ceļš pagriezās uz Berlīni.
Uz Berlīni pasaule raudzījās arī 1989. gadā, kad krita Aukstā kara simbols Berlīnes mūris.
Pirms simts gadiem grāmatā «Berlin: Ein Stadtschicksal» vācu publicists un literatūrkritiķis Karls Šeflers rakstīja, ka «Berlīne ir pilsēta, kas nolādēta allaž kļūt, bet nekad nebūt». («Berlin ist eine Stadt, verdammt dazu, ewig zu werden, niemals zu sein.»)
2003. gadā pilsētas galva Klauss Vovereits sacīja, ka «Berlīne ir trūcīga, bet seksīga».
Iespējams, ka šajos faktos un izteicienos ir meklējama atbilde, kāpēc Latvijā pašā meža vidū ir atrodams Berlīnes krustojums. Tik svarīgs, ka tam no ceļa ir veltīta pat sava zīme. Apmēram šeit.
Septiņus grumbuļainus kilometrus no šosejas ap Suntažiem, starp Ķegumu un Siguldu meža vidū ir nojumīte un stabs ar attāluma zīmēm līdz dažādām pilsētām. Berlīne, Rīga, Varšava, Maskava. Un nekā cita.
Ceļš uz Eiropas metropolēm sākas kaut kur nekurienē Latvijas meža biezoknī.
— Janks
Raksturvārdi: pierīga
Atsauces saite:
Tur iegriežos regulāri.Tik stiliga vieta!
stilīga, lol :D
Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
Zviedru ceļazīmju cirku, «vienlīdzības» vārdā ieviešot gājēju pārejas zīmes, kuŗās attēlota sieviete, var skaidrot kā feministu vēršanos pret dzimtes reprezentāciju kanoniem, kas iekodēti un šķietami nemanāmi pastāv publiskajā telpā. Zviedri tomēr nav pirmie, kas cieš no «dzimtes nevienlīdzības», kuŗa lien ārā no visām Rietumu kultūras šķirbām, un šādas akcijas citur ir bijušas arī agrāk.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu dzimtes līdztiesība ceļazīmēs II: attiecības »
