Berlīnes krustojums

Uz Berlīni pasaule raudzījās arī 1989. gadā, kad krita Aukstā kara simbols Berlīnes mūris.

Pirms simts gadiem grāmatā «Berlin: Ein Stadtschicksal» vācu publicists un literatūrkritiķis Karls Šeflers rakstīja, ka «Berlīne ir pilsēta, kas nolādēta allaž kļūt, bet nekad nebūt». («Berlin ist eine Stadt, verdammt dazu, ewig zu werden, niemals zu sein.»)

2003. gadā pilsētas galva Klauss Vovereits sacīja, ka «Berlīne ir trūcīga, bet seksīga».

Iespējams, ka šajos faktos un izteicienos ir meklējama atbilde, kāpēc Latvijā pašā meža vidū ir atrodams Berlīnes krustojums. Tik svarīgs, ka tam no ceļa ir veltīta pat sava zīme. Apmēram šeit.

Septiņus grumbuļainus kilometrus no šosejas ap Suntažiem, starp Ķegumu un Siguldu meža vidū ir nojumīte un stabs ar attāluma zīmēm līdz dažādām pilsētām. Berlīne, Rīga, Varšava, Maskava. Un nekā cita.

Ceļš uz Eiropas metropolēm sākas kaut kur nekurienē Latvijas meža biezoknī.