Latviešu valodas oficiālajiem kopējiem ir tendence laiku pa laikam pēkšņi nākt klajā ar kārtējām idejām, ka gadu gadiem ierastā vārdā dēvētas lietas, vietas, parādības būtu jāsauc citādi. Problēma ar šāda vieda rosīšanos ir tāda, ka tā ir fragmentāra un vairo vārdu darināšanas nekonsekvenci latviešu valodā.
«Termināls», kas pirms vairākiem gadiem kļuva par «termināli», ir tikai viens piemērs šai praksei. Vēl bēdīgāk sanāca ar Islandi/Īslandi.
Valsts valodas aģentūras tīmekļa vietnē ir atrodams skaidrojums, kamdēļ ‘datora perifēriskā iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei’ vai ‘īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta’ konteineru pārkraušanai ostās ir terminālis. Proti, «-āls» ir īpašības vārda izskaņa, bet «-ālis» — lietvārda. Šādi terminālis kā datora iekārta vai konteineru pārkraušanas vieta tiek nošķirts no īpašības vārda termināls, kas tiek lietots ar beigām, galu un kaut kā galējo pakāpi saistītā apzīmēšanai. Piemēram, termināls vēzis ir vēzis pēdējā stadijā.
Tomēr ir iemesls, kamdēļ es konteineru pārkraušanas vietu arī tagad saucu par terminālu, nevis termināli. Iemesls ir tāds, ka šīs labi domātās normas tiek piemērotas selektīvi, atsevišķiem pēc nezināmām pazīmēm izvēlētiem vārdiem, nevis vārdu darināšanai kopumā. Līdz ar to šos skaidrības veicināšas pūliņus ir grūti ņemt nopietni, it sevišķi, jalietvārda un īpašības vārda nozīmes ir tik atšķirīgas, ka skaidrs, kas kuŗā brīdī ir domāts.
USB latviski tiek tulkots kā «universālā seriālā kopne». Tātad «seriāls», vārds ar izskaņu «-āls», ir īpašības vārds, kas nozīmē ‘virknēts’. Tomēr nez kāpēc audiovīzuālos, teksta vai kādus citus materiālus, kas sadalīti vairākās sērijās, sauc nevis par seriāļiem, bet joprojām par seriāliem. Vārds «vokāls» joprojām ir gan īpašības vārds, gan lietvārds. Tāpat arī «personāls». Un vai latviešu valodā tādi vārdi kā «signāls», «kanāls», «žurnāls» joprojām nav mainīti tikai tāpēc, ka neesam pamanījušies no tiem izveidot īpašības vārdus?
Līdzīgi ir sanācis arī ar «Islandi» un «Īslandi». Latviešu valodas ekspertu komisija 2006. gadā atzina, ka Īslande ir īstais vārds, jo «precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā un atspoguļo tā vēsturisko izrunu» — islandiski valsts nosaukums ir «Ísland». Valodnieki skaidroja, ka «oriģinālvalodas uzsvērtu īsu patskani (kā tas ir Īslandes gadījumā) latviešu valodā lielākoties atveido ar garu patskani, pat ja oriģinālvalodā tas tiek izrunāts īsi)», turklāt šāda versija atbilstot vēsturiskajai izrunai. Tulkotājs Dens Dimiņš, iebilstot pret šiem pieņēmumiem, itin pamatoti norādīja, ka diez vai tie ir kritēriji, lai mainītu pie mums vēsturiski ieviesušos vietvārdu izrunu.
Latviešu valodā (un ne jau tikai latviešu) tik daudz vietvārdu ir vēsturiski veidojušies atšķirīgi no tā, kā noteikto vietu sauc paši tās iedzīvotāji. Nerunāsim par tiem gadījumiem, kad kāds nosaukums citviet ir pilnīgi atšķirīgs (Deutschland, Vācija, Germany; Eesti, Igaunija, Viro), bet ir gana daudz tādu, kas ir attāli līdzīgi — Oslo, lai arī vajadzētu būt Uslu, Maskava, lai arī būtu jābūt Moskva, Ļvova, lai arī atbilstošāk būtu Ļviva, Viļņa, lai arī sanāk drīzāk Viļņus — un tā bez gala).
Plašu pareizošanas un neatbilstību izmēšanas kampaņu nav. Ja tādas būtu, saprotams, ka pret valodniekiem ļaudis vērstos vēl negantāk un vēl klajāk apšaubītu, vai viņi nudien nodarbojas ar to, ar ko tiem ir jānodarbojas. Bet arī pašlaik, kad vārdu koriģēšana notiek izlases kārtībā, par pozitīvu devumu runāt ir grūti. Saistībā ar Islandes nosaukumu joprojām nav pārvarēta pirms četriem gadiem izraisītā «i» un «ī» piekritēju šķelšanās, un pat Latvijas Ārlietu ministrijas tīmekļa lapā šīs valsts nosaukumu var atrast dažādās versijās rakstītu.
Bet nu ir piezagusies jauna mode — Nīderlandes vietā rakstīt «Nēderlande». Tā rakstīt esot tulkotājas Ineses Paklones (viņa arī AKKA/LAA izpilddirektore) kvēlā vēlēšanās (via), bet Google rezultāti vedina domāt, ka viņa savās vēlmēs nav gluži viena.
— nııtŕø
Raksturvārdi: valoda
Atsauces saite:
Imho pēdējais laiks sākt kampaņu par Greitbritniju (Spīrsu) un Doičlandi :))
vēl jaukāk ir ar Ķīnas pilsētu, kur notika pēdējās olimpiskās spēles – Pekina tika lietots visu laiku, kaut citās valodās tiek lietots Beijing.. http://en.wikipedia.org/wiki/Peking
Jāni – Ķīnā nav viena liela ķīniešu valoda, valodas ir vairākas un tādēļ daudzi vietvārdi ir ar pilnīgi dažādu skanējumu. Ja viena Eiropas valoda nosaukumu ir ņēmusi no mandarīnu valodas, kas ir izplatītākā, bet cita – no kādas citas valodas, tad automātiski būs dažādi nosaukumi. Tādēļ jau Ķīnā ir rakstība ar hieroglifiem, lai dažādās valodās runājošie ķīnieši spētu viens otru saprast.
Šorīt BBC Magazine Monitor lasīju arī ieteikumus, kā angļu valodā vajadzētu izrunāt Vincenta van Goga vārdu. Holandieši to izrunājot apmēram kā “van Hohs” vai “fan Hohs”. Jāpiebilst, ka BBC neiesaka tagad visiem angļu valodas runātājiem reformēties, bet gan lietot daudzmaz vienotu izrunas variantu, kas ir visvairāk nostabilizējies sabiedrībā.
jāni (1), arī latviešu valodā pa retam ir bijuši mēģinājumi Pekinu dēvēt par Beidžinu, bet Ķīnas galvaspilsētas vārdu mainīt nav pamata, jo Ķīnā pastāv un lietoti tiek abi, un Pekina ir iegājusies latviski. Bet, ja gribas izcelties, to var saukt arī par Jaņdzjinu. :)
TrZ, ar nosaukumu tulkošanu vispār ir sarežģīti — Great Britain nosaukumā “Great” tiek tulkots latviski, New Zealand nosaukumā “New” arī, bet Ņūjorka, Ņūkāsla, Ņūorleāna un citi kā bija, tā palikuši netulkoti.
Kādreiz Kotdivuāru par Ziloņkaula krastu sauca, bet tagad latviskojums, šķiet, vairs neko daudz netiek lietots.
milez, paldies par saiti.
Vai pašiem nav kauns lietot savā lapā krievu vārdu “birkas”?
Nav kauns. Ja šis nebūtu Tavs pēdējais apmeklējums, es pavaicātu, kādu latvisku vārdu Tu iesaki lietot “birku” vietā.
Piebildīsim, ka adresē “citadiena.lv” tiek lietots vārds “atslēgvārdi” :)
Raksturvārdi!
Un es biju domājusi, ka Nēderlande ir RL vēlme pazīmēties kā izredzētiem intelektuāļiem (jo līdz šim tikai tur biju lasījusi šādu rakstību).
nesen paņirdzām par angļu valodas vārdu “bug”, kas latviski ir iztulkots kā “blusa”, taču ar šo “bug” saistītais “debugger”, nezkapēc ir iztulkots kā “atkļūdotājs”, tur ir vēl citi vārdiņi, kur arī sanāk kā saknes vārds ir “kļūda”, taču viens pats “bug” tulkojas kā – blusa
«Ziņu aģentūras Latvijā izvēlējušās vienkāršāko ceļu — tās kalpo kā kanāls ziņu izplatīšanai, bet ziņas pasniegšanai neizvēlas kritiski,» secinājuši Vidzemes augstskolas pētnieki Kaspars Rūklis un Kate Glika. Raksta komentāros cilvēki gan norādījuši, ka autoru secinājumi kritizējot ziņu aģentūras par pārdošanos sabiedrisko attiecību speciālistiem ir drusku par šerpiem, taču ikdienas prakse parāda: ziņu aģentūras spēcīgi ietekmē pārējo masu saziņas līdzekļu saturu – tāpēc arī prasībām jābūt stingrākām.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ziņu loģika »
