pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 14. septembris 14:16 Trīs atsauksmes

viens vēstījums, divas valodas

Advokāts Andris Grūtups ir sācis kampaņu, lai mazinātu darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju izceļošanu uz citām valstīm. Ir izveidots arī videoklips, kuŗā rādīta ģimene, kas apsveŗ domu braukt prom, bet beigās savīsta dūres un nolemj palikt tepat. Nav ilgi jādomā, ko šī izteiksmes valoda atgādina.

Šis klips ir labākā izpausme tam, cik ļoti cieši filmdaŗu estētiskajā uztverē ir iesakņojušies propagandiskie tēli un rādīšanas kanoni. Viss šis klips patiesībā ir padomju laika plakātu pārnešana uz mūsdienām, izmantojot mūsdienās pieejamus uzņemšanas un izplatīšanas veidus. Klāt vēl nāk sapnis par laukiem kā latviskuma klēpi.

Mātes cīnās par mieru

Klips ir stāsts par vieglo dienu nolikšanu, zobu sakošanu un jostu savilkšanu, ko latvieši tik labi prot. Viņi Latvijā nepaliks tāpēc, ka te būtu labi vai tāpēc, ka te patīk, bet gan spītīguma dēļ. Labāk jau nepaliks, bet vismaz varēs sisties kā pliki pa nātrēm. Lai tiem tur, kas jau ar savu labo tehniku snaikstās ap viņu saimniecību, nekas netiek. Un laikam arī tāpēc, ka ir tāds sauklis: te ir tava zeme, sēdi ka nu rāms.

Pati ideja par to, ka varbūt nevajag visiem mesties prom, jau nav slikta, bet, noskatoties šādu klipu, man ir jādomā, cik daudz cilvēku tā radīšanā ir bijuši iesaistīti, cik daudz tie ir strādājuši un cik daudzi ir domājuši, ka klips ir brīnišķīgs. Tik brīnišķīgs, ka nav jājautā, vai auditorijai patīk skatīties no daudzu desmitu gadu pagātnes izlīdušus rēgainus plakātu tēlus, kas, spēcīgi un apņēmības pilni, cīnās ar ienaidniekiem un iegulda pūles svarīgās jomās, noliedzot savu pašlabumu.

Bet to visu taču var pateikt pavisam citādāk. Maigi un cilvēcīgi. Mūsējie nemāk vai nesaprot?



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Trīs atsauksmes

Sākumā es noskatījos to LV klipu un man vienkārši bija riebīgi. Riebīgi par teatrālo stilu, par nesaprotamo domu, par klipu kā tādu kopumā – ja neskaita to, ka viņš ir jauki siltos toņos (fiziski) nofilmēts, tajā nav nekā laba.

Bet tad es noskatījos UK klipu, un man palika kauns. Ļoti ļoti kauns. Par mūsējiem.

Bet ne jau visi ir slikti, piemēram vides filmu studijai mēdz būt ļoti skaisti klipi, taču kur tie ir? To nekur nav, tie eksistē tikai uz brīdi, kad tos vajag. Tur kur patiešām vajadzētu kvalitatīvu video, tur piesauc kādu deklamētāju un tukšpaurus lozungistus un izveido šādu sviestu.

Paldies, efekts – pretējs.

To, ka pie mums ir arī spējīgi ļaudis, parādīja kaut vai TB/LNNK ziemassvētku reklāma, bet vēstījuma dēļ arī tas diemžēl nav nekas tāds, kas atstāj vietu lepnumam.

Tā jau grosvalda sieva :DD



Meklēšana

Šī diena

  • Vladislava, Vladislavs, Mudīte

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Rīta agrumā pa pusei steidzoties uz darbu, pa pusei priecājoties, ka nemaz jau tik ļoti jāsteidzas nav, pie sevis domāju — nu, kur ir skolēni, kas puķītēm rokās steidz uz skolu? Smaidīgi kļuva, redzot — te meitenīte, turoties mātei pie rokas, nes gandrīz vai folijā ietītu pušķi, te kāds jaunietis ar blondu ērkuli uz galvas demonstrē eklektikas tīrradni — bikses ar sānu kabatām, sporta jaka, zem tās — balts krekls ar kaklasaiti. Viņa sarunubiedrs — kāds jaunais matu želejas lietošanas speciālists, saka: «Eh, kā gribētos 12. klasi pabeigt.» «Divpadsmito?» jautā blondais ērkulis. «Nu ja, divpadsmito gadu jau skolā eju,» teica puisēns, kuram es nedotu vairāk par 14 gadiem, tātad arī uz otru gadu viņš, visticamāk, bieži nav palicis.

Jā, ir — ir viņi, nolemtie, satrauktie un laimīgi nelaimīgie reizē. Rītdien jau sāksies rutīna, rītā būs atkal stulbā skola, bet šodien — baltā papīrā ietītas baltas puķes, goda svārkam līdzīgs ietērps pat gotu meitenei, šodien ir pārejas diena, pirmā un beidzamā.

Redzēt to nozīmē zināt, ka viss notiek pēc plāna. Viņiem taču tik daudz kas vēl priekšā. Un mums tik daudz kas aiz muguras. Viņi ir tādi mazie uzmundrinātājrūķi, kas vienlaikus priecē un raisa nožēlu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ceļš uz skolu »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas