Tas bija vakars hokeja pavasarī. Trolejbusā iekāpa kāds krieviski runājošs apmēram 30 gadus vīrs, iedzēris krietni, tā uz 2/3, ap kaklu hokeja līdzjutēja šalle Latvijas krāsās. Viņš nekavējoties izvēlējās kādu tuvāko braucēju un sāka ar viņu skaļu sarunu, lai gan tas drīzāk bija monologs. Pēc tam izņēma no kabatas telefonu un tikpat skaļi turpināja runāt pa to, bet, kad saruna beidzās, atrada nākamo upuri. Tas, ka sarunu biedrs no viņa sēdēja kādu trīs metru attālumā, saprotams, runāšanai nebija nekāds šķērslis.
«Sliš’, a za kavo ti?» vīrs jautāja sarunu biedram. «Za naših,» sarunu biedrs atbildēja. «A naši veģ i Latvija, i Rasija,» sacīja vīrs un gribēja precīzēt, kuri tad ir īstie «naši» — kuri ir «bļiže k serdcu». Sarunu biedrs atklāja, ka viņš par Krieviju tomēr. Bet iedzērušais vīrs savukārt paziņoja, ka viņš gan jūtot līdzi Latvijai. «Ja tu esi krievs, jūti līdzi Krievijai, tas ir normāli. Bet, ja par Krieviju fano latvieši, to gan es nesaprotu, nekādi nesaprotu,» krieviski teica skaļais līdzjutējs. Sarunu biedrs piekrita, piecēlās, labvēlīgi atvadījās un izkāpa ārā.
Ārā izkāpu arī es.
Atsauces saite:
Vienmēr jāsaka taisnība.
forši – man patīk tādi krievi
atceros, kad Latvija reiz uzvarēja Krieviju, daudzi mani krievu draugi līksmoja ar mums kopā tāpat kā latvieši.
Tas atgādina, kā reiz pēc zaudētas Krievijas spēles futbolā Krievijas līdzjutēji draugam Liepājā bija nākuši klāt un prasījuši, kuŗš uzvarēja un pēc tam ar dūrēm paskaidrojuši, kāds īsti bija rezultāts. Saprotams, Krievijai par labu. Nez, vai vienmēr jāsaka taisnība.
Tāda dubultā mortāle tiem nabaga krievvalodīgajiem latvijā. Tāda brīvprātīgi uzspiestā ;)
Hidari, tā jau nav nācionālas, bet gan sociālas grupas morāle.
es esmu kaut kādā melnajā sarakstā iekļuvis, ka mani komentāri netiek publicēti?
ā nē, pardon – laikam manā galā kaut kāds gļuks :)
Atzīstu, vairāk sociāla un mazāk nacionāla, bet mans ego tomēr to pārāk sasaista ar manu ego, tāpēc tāda replika.
Šodien pilsētā gaiss pilns ar pūkām. Tās kā lielas un smalkas sniega pārslas veido palagus sētās, lido pa ielām, starp ēkām un pa logiem iekšā. Pūkas ir visur, kur pašlaik daba vētī pirmo darba cēlienu. Šodien pilsētā nozied pavasaris, un turpmāk būs tikai vasara, vasara. Dzīvīguma smaržas nomaina sutīgums, pustoņi izzūd toņos. Kā lietus, tā peļķes un slapjums, kā saule, tā zilas augstas debesis un kā putekļi, tā visi acīs. Šodien nozied pavasara spēks un sāk plaukt asfalts. Viss vēl būs, bet par maz, vēl vienmēr par maz. Tā ir mana vasara pilsētā, tuvojas un paies vasara pilsētā.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu asfalts plaukst »
