«Ja tu būtu Rīgas mērs... ko tu mainītu?» Pilsoniskā savienība jautā tīmekļa vietnē Rīgas mērs. Iedzīvotāji atbild konceptuāli: «Sakārtotu un uztaisītu, lai Rīgā ir kruta un labi, ne tā kā tagad, kad nav kruta un labi.»
— nııtŕø
Raksturvārdi: cirkus, pilsoniskums, rīga, ļeņins
Atsauces saite:
Man patika šitas: “Kaspars: „Es izsludinātu piektdienas par oficiālām brīvdienām, ceturtdienas būtu īsās darbadienas… Vēl rīkotu publiskas karātavas un apmētāšanas ar akmeņiem””
Izsaka visu tautas sāpi un vēlmes. :)
Mans favorīts: „vairāk bebrus, lūdzu. bebrus studijā un kanālmalā. tas būtu tik kruti. un vēl es liktu cilvēkiem smaidīt, bet tos, kas nesmaida, izbarotu bebriem vai kaut kā tā.”
skatos, ka cilvēkiem ir svarīgi, lai būtu “kruti”. tas politiķiem jāņem vērā.
Domāju par visāda veida atkarībām. Domāju un saprotu, ka atkarības jēdziens nebūtu aktuāls pasaulē, kurā nepastāvētu resursu ierobežotība, kas esot arī galvenā ekonomikas pamatproblēma, dzīvojot ierobežotu resursu apstākļos.
Tad nu lūk, ja nebūtu nekādu problēmu ar resursu nepietiekamību, tad taču attiecīgie slāņi varētu dzert, narkoties, mēnešiem sēdēt pie datoriem un ko tik vēl nedarīt. Šķiet, ka vai katram atkarības veidam atrastos vairāk nekā viens slimnieks, tātad cilvēki ātri vien varētu atrast kopēju valodu un baudīt dzīvi, ne par ko nebēdājot. Ja kāds nomirst, tas nekas, jo nāks jau citi. Un nevajadzētu arī ārstēties, jo dzīve atkarībā, no kuras nekāds ļaunums neceļas, taču ir paradīze. Ja cilvēks grib mainīties, tad viņš to var izdarīt, bet ja viņam ir jāmainās tikai tamdēļ, ka bērni mirst badā, tad, atvainojiet, tā jau ir elle, ne dzīve.
Tad nu jāsaka tiem ekonomistiem, lai domā ātrāk, kā atrisināt ierobežoto resursu problēmu neierobežotu vajadzību apstākļos.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ekonomika un atkarības »
