Esmu mazliet apreibis. Apreibis no dzīves, no dzīvības. Es esmu brīvs, es varu kustēties, varu redzēt, dzirdēt, sajust pasauli. No šīs dienas viss mainīsies. Ir parādījušās citas krāsas — cilvēki vairs nav tikai zaļi vienādie priežu mežā, cilvēki ir dažādi, viņi drīkst būt dažādi. Tas patlaban šķiet kaut kā savādi — vismaz kādu laiku, kamēr es atkal pieradīšu. Es necentīšos pierast un vilties, kaut gan droši, ka šis vilšanās brīdis pienāks itin drīz, kā jau visām, nu, gandrīz visām lietām šajā dzīvē. Taču pagaidām es elpoju, es skatos uz Tevi un brīnos. Bet brīnīties man patīk.
— Janka
Atsauces saite:
Karstā laikā cilvēkam nākas pārvērtēt privātās telpas sargāšanas prioritāti. Sabiedriskajā transportā šo procesu patlaban var itin labi novērot.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu plus 28 (2. daļa) »
