Grieķijai mūsdienu Eiropas Savienībā ir īpaša vieta. Tās nebeidzamās un diez vai atrisināmās finanšu grūtības, kā arī bezatbildība, kas līdz tām noveda, Grieķiju ir padarījusi par universālu grēkāzi. Ikviens var stāstīt, cik grieķi ir slinki un mazproduktīvi, turklāt viņi vēlas turpināt tādā pašā garā, tādējādi sev līdzi purvā velkot arī daudzu citu valstu ekonomikas un eiro.
Grieķija ļauj mums stāstīt stāstu par nepareizo dzīvošanu, ar kuru salīdzinot, Latvija ir gatavais zelta gabaliņš. Jā, grūti mums, jā, izaugsme nav neko ātra, bet, re, mēs vismaz spējām saņemties. Uz kaut ko. Atšķirībā no tiem tur, kuri savā bezkaunībā vēlas turpināt atpūtu saulē un labumu straumes.
Stāsts par grieķu nesaimnieciskumu ir tik ērts un patīkams, ka tā kultivētāji aizmirst: laiku pa laikam der pārbaudīt savu stāstu atbilstību realitātei. Bet pārbaudīt vajadzētu gan.
