Viesojoties Pikšās, šķūnī izstādītu pamanīju grāmatu ar daudzsološu nosaukumu, un tās nodriskātības pakāpe liecina, ka izdevums ir bijis visai populārs. Katram laikmetam savs stāsts par sviestu, bet mūsdienu eposs par šo tēmu droši vien vēl gaida savu uzrakstīšanu.
A. Bukbārds. Latvijas sviesta tehnoloģija. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1959.
Rīga, 23. sept., M.ORG — Vaksācijas dienestā sāksies iedzīvotāju vaksācija pret sezonālo vīrusu, kas veicina matiņu augšanu, aģentūru M.ORG informēja dienestā. Šī iesdāde ir pirmā, kas piedāvā vasku, kuŗš atbilst šoziem prognozētajam sezonālo matiņu paveidam.
Pateicoties izrādei Nācionālajā teātrī, šīs ilgas piedzīvo jaunu pacēlumu. Ja Latvijai šie nav ziedu laiki, tad Kārlim Ulmanim noteikti ir — jo sliktāk latvietim, jo vairāk tam gribas saimnieka. Lai meklētu, kur ģeografiski sakņojas mīts par labo vadoni, devāmies uz Ulmaņa dzimtajām mājām Pikšām.
Septembŗa «Rīgas Laikā» ir publicēts Roberta Ķīļa komentārs, kas ir atbilde uz humānitāro zinātņu pārstāvju pausto nepatiku pret viņiem adresēto kritiku.
Jautājumu par zinātnieku iebildēm var skatīt konkrēti, izvētījot viņu darbus un piedāvājot kritiku, bet var arī vienkārši pētniekiem atgādināt, kas īsti ir zinātne un ka, strikti ņemot, ir zinātnieka necienīgi savu darbu uzskatīt par patiesību augstākajā instancē.
R. Ķīlis, dzenot biedru zinātnieku zārkā naglas, izvēlējās otru variantu.
Saeima šodien ar piecu balsu pārsvaru pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļauj nogalināt dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām. Šī iecere izpelnījās dzīvnieku draugu protestus, savukārt protestētāji pret protestētājiem viņus apvainoja liekulībā.
Taču liekuļi ir jāmeklē pavisam citā virzienā.
Piedāvājam pirmo reizi latviešu valodā iepazīties ar itāliešu ekonomikas vēsturnieka Karlo Čipollas 1976. gadā sarakstīto klasisko darbu Cilvēku stulbuma pamatlikumi.
Šajā darbā ir jaušams apskaidrota ģēnija pieskāriens. Iepazīšanās ar pieciem likumiem ļaus rast atbildes uz virkni jautājumu par to, kāpēc cilvēki mēdz rīkoties tā, kā tie rīkojas un, galu galā, kāpēc mēs pašlaik esam tur, kur esam.
Advokāts Andris Grūtups ir sācis kampaņu, lai mazinātu darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju izceļošanu uz citām valstīm. Ir izveidots arī videoklips, kuŗā rādīta ģimene, kas apsveŗ domu braukt prom, bet beigās savīsta dūres un nolemj palikt tepat. Nav ilgi jādomā, ko šī izteiksmes valoda atgādina.
Elizabetes un Brīvības ielas stūrī jau ilgus gadus ubago kāds ne pārāk vecs cilvēks. Kāpēc viņš tur sēž, es nezinu — ne jau man vētīt. «Krājbanka», kas filiāles logos izlīmējusi sava pensijas komplekta saukli, šī puiša dzīvei ir piešķīrusi kontekstu, bet no jēgas meklējumiem gan neviens atbrīvots tāpēc netiek.
Pagājušajā mēnesī mediju korporācijas «News Corporation» Eiropas nodaļas vadītājs Džeimss Mērdoks (viņš arī šīs impērijas īpašnieka Ruperta Mērdoka dēls) pavēstīja, ka britu raidsabiedrības BBC «dominējošais stāvoklis» apdraud neatkarīgu žurnālistiku.
Šiem skaļajiem izteikumiem mūsu vietējie masu saziņas līdzekļi neko lielu uzmanību nav veltījuši, tomēr tie labi parāda loģiku, ko komerciālie mediji izmanto cīņā par vietu tirgū.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti traucē publicitāte — tā viņš sacīja intervijā aģentūrai LETA. Viņš stāstīja, ka pēc iespējas mazāk cenšas apmeklēt publiskus pasākumus, un KNAB, pēc N. Vilnīša domām, nav iestāde, kuŗas vadītājam jābūt publiskai personai.
Re, kā — N. Vilnītis veido publicitāti par to, ka viņam nepatīk būt publiskam. Viņu traucē atpazīstamība, ko viņa personai veido mediji, tanī pašā laikā N. Vilnītis izmanto sevi traucējošos saziņas kanālus, lai paziņotu, ka tiek traucēts. Skarbs pasākums ir publicitāte — ja jau reiz KNAB vadītāju ir noķērusi tādās metakomunikācijas lamatās.
Pēc tam, kad tumsa aiz loga ilgi ir šalkusi, pabalējušie asfalta apzīmējumi acu priekšā ņirbējuši un nogurušas zemes smarža palikusi traukšanās steigas vērpetēs, mašīna apstājas viesu mājā Chill Inn. Pagalms pilns ar citiem spēkratiem, istabas atslēga, kā runāts, ir zem paklājiņa, bet tepat kaut kur meža ceļu un taku beigās šalc jūra. Tā jau ir — kam gan vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz jūru?
Rīga, 1. sept., M.ORG — Jaunā mācību gada pirmajā zīmēšanas stundā, kurā skolotājiem bija jāzīmē 1. septembris, daudzi to uzzīmējuši drūmās krāsās. Šādu noskaņu veido ne tikai slodžu un algu samazinājums — sarunā ar aģentūru M.ORG skolotāji pauda neapmierinātību, ka rītos atkal būs agri jāceļas, bet vakaros jālabo mājasdarbi.
Tas bija vakars hokeja pavasarī. Trolejbusā iekāpa kāds krieviski runājošs apmēram 30 gadus vīrs, iedzēris krietni, tā uz 2/3, ap kaklu hokeja līdzjutēja šalle Latvijas krāsās. Viņš nekavējoties izvēlējās kādu tuvāko braucēju un sāka ar viņu skaļu sarunu, lai gan tas drīzāk bija monologs. Pēc tam izņēma no kabatas telefonu un tikpat skaļi turpināja runāt pa to, bet, kad saruna beidzās, atrada nākamo upuri. Tas, ka sarunu biedrs no viņa sēdēja kādu trīs metru attālumā, saprotams, runāšanai nebija nekāds šķērslis.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu nacionālais hokejs »
