Ja esi Austrālijas aborigēns, Tava dzīve ir drūma. Tā ir bijusi drūma pēdējos pārsimt gadus, kopš kontinentā saimnieko baltie, un neko gaišāka tā nekļūst arī mūsdienās, lai gan Rietumu civīlizācija apjautusi, ka arī nēģeŗi, indiāņi un citas pamattautas vai atstumtās grupas ir cilvēki. Baltie nāk, ielaužas Tavā dzīvē un uzmācas ar rūpēm un aizliegumiem, jo Tu viņiem esi mazais un nepieaugušais brālis.
Kādreiz, kad pats biju jaunāks, šķita, ka cilvēki ir stipri. Visi, kas ir tikuši gana tālu, lai iemantotu priekšnieka, skolotāja, vecāku statusu, vai arī vienkārši ir gana pašpārliecināti pieaugušie — un kaut ko no tā sasniegt nudien nav grūti. Būt pieaugušam nozīmēja pietiekami daudz varas iejaukties to cilvēku dzīvē, kuŗu stāvoklis prasa atklātu vai slēptu, bet tomēr pakļaušanos.
Taksistu sieviņa, kas mūs pagājušās nedēļas nogalē vadāja pa Rīgu, sacīja, ka brīvdienās jau nu gan nekāda krīze neesot manāma. Pilsēta cilvēku pilna, tur tajā, nu, kā viņu tur klubā uzstājoties kaut kāds slavens dīdžejs, visi saskrējuši. Bet darba dienu naktīs gan braukt gribētāju kļuvis krietni mazāk.
Pēc janvāŗa grautiņiem galvu pacēla virkne mazu vai mazpazīstamu organizāciju, kas izziņoja savas prasības un mēģināja rīkot dažādas akcijas. Jau iepriekš esmu redzējis, ka vienkārši cilvēki lūko veidot partijas kā tautas kustības, lai darītu galu sliktajam, bet janvārī vienubrīd bija visai interesanti: interneta portālos plosījās klikšķinātāju superzvaigzne ar nosaukumu «Rīcības partija», pēc grautiņiem Skolotāju kongress aicināja mierīgās barikādēs panākt, ka tiek atlaista Saeima, bija arī citas balstiņas.
Bet vai mēs varam runāt par to, ka neietekmīgu, nezināmu cilvēku grupa izveido polītisku kustību, iegūst aizvien vairāk atbalstītāju un beigās tiek pie varas? Vēsture rāda, ka tā dažkārt izdodas, taču vairumā gadījumu ideja par šāda ceļa iespējamību ir visai naiva.
KABULA, 4. febr., M.ORG. — Ekonomiskās krīzes un nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ opija magoņu raža šogad Afganistānā būs būs mazāka nekā citus gadus. Afganistānas zemnieki pieprasa, lai valdība izmaksā kompensācijas par zaudējumiem, pretējā gadījumā draudot valsts galvaspilsētu bloķēt ar lauksaimniecības tehniku.
Lai cik aktīvi Latvijas Transatlantiskās organizācijas un biedrības Atvērtā Baltkrievija aktīvisti necenstos savu Baltkrievijas projektu popularizēt un stāstīt par šausmām iesīkstējušajā nedemokrātiskajā valstī, viņi nespēj pamatot savas iespējas un misiju būt par brīvības aizstāvjiem. Izskatās, ka par savu mērķa publiku tie izvēlējušies emocionāi viegli ietekmējamu cilvēku grupu, kas labi reaģē uz mentālajām saīsnēm «diktatūra», «apspiešana», «gaidām tavu atbalstu», kā arī melniem rāmīšiem ap cilvēku vārdiem. Tagad viņi pa universitātēm kā Laimes lāčus vadās Baltkrievijas opozicionārus.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Baltkrievija: nauda un emocijas »
