Ir kāds filoloģisks vīruss, kas man izraisa nelabumu -- tas infocē, izmantojot vārdu «blogot». Ar to apzīmē latviešu valodas barbara darbību, kādā laika posmā rakstot dažādus vārdus un, vēlams, teikumus savā «blogā». Jā, jā, manas un manu domubiedru kustības «mosties» sāpes par latviešu valodu ir nieki, kad mainās laikmets un tehnoloģijas normalizācijas rezultāts kļūst par ikdienu. Viss ir nieki, taču ar komplikācijām galā jātiek pašiem.
Biedrība Zaļā alternatīva vakar rādīja labu piemēru tam, cik viegli ar primitīviem sabiedrisko attiecību risinājumiem var iegūt uzmanību un radīt traci publiskajā telpā pat bez saturiska pamatojuma.
Jaunās latviešu valodas vārdam «cepties» plašu piekritēju loku nodrošina tie paši iemesli, kas daudziem citiem aktuālajiem vārdiem -- proti, šī ir jēdzienu grupa, kas ar vienu vārdu piedāvā izteikt dažādas domas, tāpēc vārdu izvēles un runāšanas process tiek atvieglots, saziņa trivializēta, savukārt domu joprojām var izteikt precīzi.
«Dzirdēju pa radio, ka kūlas dedzināšana it kā esot kaitīga veselībai. Kas par blēņām! Daudz kaitīgāka ir pārtika, ko mēs ēdam. Veikalā nopirktais biezpiens izrādās sasmacis, siļķes no stāvēšanas plauktos jau sasmakušas. Sava cukura mums arī vairs nebūs. Bet kūlu dedzināja un dedzinās. Arī es visu mūžu to daru. Citādi mēs sūdos un čūskās ieaugsim. Kur tad pavasarī lai liek sagrābtās lapas? Ņemat par labu, ko es sacīju,» pēc dedzīgās runas teica lasītāja un nolika klausuli.
Cēsu rajona laikraksts Druva, 4. aprīlis.
Kas vienkāršajai tautai no uguņu stāstiem par dedzināšanas sliktumu? Nospļauties!
Rīts, dažas minūtes pēc deviņiem. Ielas otrā pusē pie mājas atveras vārtiņi, pa tiem iznāk cilvēks, kas apņēmīgi dodas uz nama stūri. Klankt! — metāliski noskan karoga kāts, iekrītot turētājā. Māja svētkiem iezīmēta.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu novembra telpa »
