Jutos iepriecināts ieraugot, ka žurnāla Newsweek 23. maija numurā pieminēta Latvija, proti, trešajā lappusē ir publicēts mazs rakstiņš ar nosaukumu «Gender gap». Tur rakstīts par kāda nesen veikta pētījuma rezultātiem, kas liecina: valstis, kur sievietes ir visvairāk iesaistītas darba tirgū, ne vienmēr ir tās pašas, kur sievietēm ir vislielākās izredzes «izsisties uz augšu».

_

«Daudzās valstīs likumi un kultūras attieksmes nav attīstījušās līdz ar ekonomisko realitāti,» norāda žurnāls. Bet varbūt tomēr nevajag uz to visu skatītos no pesimistiskās puses - nudien, kurš gan negribētu būt vienā kategorijā ar Zimbabvi un Taizemi?

Interneta dienasgrāmatas ir izaicinājums tradicionālajai izpratnei par masu komunikāciju. Ja Tu vadi TV kanālu un izdari ko sliktu, radio staciju vai avīzi, var atnākt dusmīgs onkulis un teikt, piemēram, šādus vārdus: «Bērns, nevajag tā darīt. Kurināt naidu un nesaprašanos ir slikti.» Ja Tu raksti interneta žurnālu, tad katram pārmetumam vari atbildēt ar jautājumu: «A kāpēc ne? Un kas tev par daļu?» (pieklājīgs sagaidāmās atbildes pārfrāzējums).

Lasīt tālāk →

Masu komunikācijas piedāvātās paralēlās realitātes neko daudz neatšķiras no reālās pasaules. Tu vari sēdēt pie televizora un ar pulti pārslēgt/izslēgt programmas, kas Tev nepatīk, tādējādi nosacītā veidā -- selektīvi -- ietekmējot saturu, ko Tev piedāvā. Uz ielas jau viss ir tāpat -- ja Tev kaut kas nepatīk, Tu vari to pārveidot un ietekmēt. Podziņas nospiešanas vietā var nākties lietot gan muti, gan dūres, gan finansiālos līdzekļus, taču savā būtībā mūsu attiecības ar realitāti veidojas tāpat -- Tev darbojoties vai pakļaujoties šībrīža noteikumiem.

Lasīt tālāk →

Tirdzniecības centram «Dole» tramvajos ir lieliski reklāmas plakāti:

gataws izlaidumam?
wisas lietas izlaidumam!
labaakaas daawanas absolwentam!
no 23. maija liidz 19. juunijam... dolee.

Slikti, ka šīs visādi citādi uzrunājošās reklāmas autori nav iekļāvuši nevienu «wiii», turklāt vārdu «absolvents» taču varēja pārvērst vismaz par «apsouwentu», ja ne vēl kā «foršāk».

Žēl gan, ka nevienam no mums šogad nav izlaiduma – tad varētu mesties uz «Doli» un sapirkties «wisas lietas».

Zigmunds Freids savā grāmatā «Īgnums kultūrā» raksta: «Tas, ko dēvē par laimi, drīzāk jau rodas no pēkšņas uzkrātu vajadzību apmierināšanas, un pēc savas iedabas iespējams tikai kā epizodisks fenomens». Viņaprāt, cilvēks ir iekārtots tā, ka intensīvi spēj baudīt tikai kontrastus, bet pašu stāvokli — pavisam niecīgi. Tātad — ja Tu visu laiku stāsti, ka esi laimīgs, tad Tevis paustā ir vienkārši prāta konstrukcija, nevis sajūta.

Lasīt tālāk →

Dzirdēju kādu sakām: «Es smēķēju pārāk daudz.»

Ko gan nozīmē, ja cilvēks tā saka? Liekulību — pret sevi un citiem. Cik ir par daudz? Cik ir labi un tieši laikā? «Es klepoju pārāk daudz», «es slimoju pārāk daudz», «es par daudz bojāju ozona slāni», «es pārlieku veicinu siltumnīcas efektu», «esmu pārāk ļauns».

Lasīt tālāk →

Pirms 15 gadiem PSRS prezidents Mihails Gorbačovs pieņēma dekrētu, kurā nosodīja LPSR 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju, pasludinot to par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža. «Ņekuda vi ņi ujģoke,» viņš teica. Prom aizgājām, bet robežlīgumu saviem spēkiem parakstīt spējīgi neesam.

It doesn’t have to be like this
All we need to do is make sure
We keep talking

Pink Floyd — Keep Talking

Vaimandieniņ, kad es būšu tētis, es droši vien visai pasaulei parādīšu ne to vien. Interneta atklātības vilnis turpina savu uzvaras gājienu. Ar katru dienu aizvien grūtāk pateikt, vai internets ir viena vienīga privātā sfēra, vai arī privātai sfērai vienkārši ir pavērusies iespēja iekļūt publiskajā. Ja pēdējais variants atbilst patiesībai, varētu uzskatīt, ka internets ar savu fragmentētību nojauc barjeras un sajauc kādai centrālas varas hierarhiju. Varas vairs nav — piemēram, ieliekot savu tikko dzimušā neaizsargātā bērna fotogrāfiju interneta lapā vai piedāvājot citus privāta rakstura ieskatus savā privātajā dzīvē, cilvēks veido pats savus priekšstatus par vērtībām, normām, «pareizumu». Turklāt, paša seju tādā veidā var vienlaicīgi gan aizklāt, gan visiem rādīt. Varbūt pat izsakot gatavību pagriezt otru vaigu, kad kāds uzspļāvis uz viena.

Lasīt tālāk →

Skatos, ka vienam otram vakar svētkos jautri gājis - Rīgas domes deputāts Ivars Ivanovs nogādāts atskurbtuvē ar 2 promilēm alkohola asinīs. LETAs ziņas:

Žuravļovs teica, ka viņš sen pazīst Ivanovu, tāpēc viņš neticot, ka domnieks «varēja tā piedzerties». Tomēr viņš atzina, ka, ja tas tiešām ir Ivanovs, tad no «Dzimtene»/LSP Rīgas domes frakcijas puses nekāda rīcība nesekos, jo «Uzvaras 60.gadadiena notiek tikai vienu reizi, tāpēc viņš var sev atļauties piedzerties».

«Iespējams pat, ka viņam [Ivanovam] tiks izteikta pateicība par to,» piebilda «Dzimtenes» pārstāvis.

Sajūta tāda, it kā es pats būtu pamoties no Uzvaras dienas svinībām, vai arī šodien ir pirmais aprīlis.

Jūti? Emociju pilnās Uzvaras dienas gaidīšanas balons eksplodē šodien.

Svētku oficiālā simbolika vēsta par vizuālās reprezentācijas kodu pārmantošanu. Ir vēl parādības, kas pagaidām nemainīsies, vēsture un piesaiste taču paliek – par spīti Padomju Savienības sabrukumam. Sarkana zvaigzne, sirpis un āmurs ir Uzvaras dienas atribūti. Jautājums tikai – kuru auditoriju tie uzrunā. Noteikti tos, kas ar šīm zīmēm priekšgalā gāja karot un vēlāk tās ieguva kā izejamā frenča rotājumus. Viņiem zvaigzne ir tieša atsauce uz bijušo, uz vēsturi, ko viņi veidojuši savām rokām un savām asinīm.

Lasīt tālāk →

You hold the answers deep within your own mind.

Consciously, you’ve forgotten it. That's the way the human mind works. Whenever something is too unpleasant, too shameful for us to entertain, we reject it. We erase it from our memories. But the answer is always there.

Can’t wash it all away,
Can’t wish it all away,
Can’t hope it all away,
Can’t cry it all away.

Labrīt, Latvija. Labīt, jaunā Eiropa. Labrīt, māt.

Mēģinājumi definēt to, kā ir īstenībā, norāda uz identitātes veidošanas problēmām -- tie bieži vien ir atšķirīgā meklējumi tādā vidē, kuras iemītnieki ir pārāk līdzīgi. Formulējot doktrīnu, cilvēks vai cilvēku grupa atšķir sevi no pārējiem, tādējādi piešķirot paši sev svēto, mocekļu, mūku, pestītāju vai vēl kādu lomu, piesavinoties īstenības meklētāju funkciju. Jebkura grupa tā dara.

Lasīt tālāk →

Netaustāmajai pasaulei ir divējāda daba — tā vienlaikus ir un tanī pašā laikā nav. Gluži tāpat kā kvantu fizikā, kur ir vērojamas matērijas divējādās izpausmes. Piemēram, gaisma vienlaicīgi ir gan daļiņu plūsma, gan vilnis. Kvantu fizika ir radusies pateicoties vienlaicīgas dihotomijas paradoksam, ko metafizika nespēj izskaidrot.

Lasīt tālāk →

Bardu koncerts vienlaikus sagādāja un nesagādāja pārsteigumus. Helēnas Kozlovas uzstāšanās bija viens no patīkamākajiem atklājumiem. Savukārt Kaspars Dimiters ar dēlu — lai gan sākotnēji dziedāja dziesmas no visnotaļ gaišā albuma «Krusta skola», tomēr uzstāšanos beidza ar kādu nesen sacerētu balādi, kas labi izteica dziesminieka attieksmi un lomu šajā bardu pasākumā — par meiteni ar kokli/kolu un saulainām cirtām/kailām krūtīm.

Lasīt tālāk →

Skatos, ka organizatori ir sagatavojuši šādus tādus pasākumus, lai atzīmētu Latvijas Neatkarības deklarācijas 15 gadu jubileju. Kultūras programma ne pa jokam – svinīga Saeimas sēde, versija par vēlēšanām (simpātiska ir vēlēšanos sasaistīšana ar vēlēšanām).

Īpašu uzmanību piesaistīja Rātslaukumā no 15 līdz 17 paredzētais bardu koncerts, kurā piedalīsies arī Kaspars Dimiters. Nu jā, bez caurkritušā anarhista šādā nacionāla patosa piestrāvotā pasākumā nudien neiztikt. Cerams, ka viņš nodziedās arī pa kādai patriotiskai dziesmai, kas pēdējā laikā kļūst par tipisko Dimitera izpausmes zīmi. Piemēram, šo:

ai, Latvija, tu manā sirdī rēta,
ai, mana tauta – jāta, čakarēta
ja gribi brīvību, to točkās tirgo kannām,
ja gribi aizmirsties – no Jāņiem dzer līdz Annām.

Nudie’, jāaiziet paskatīties.

Ja Tu esi no tiem, kas patlaban iegūst izglītību, vai zini, kāpēc Tu mācies? Inta Brikše Latvijas Universitātes rakstu Anniversary edition krājumā (publikācija «Augstskolu identitāšu komunikatīvie aspekti: korporatīvā reputācija») min interesantus faktus saistībā ar studentu motivāciju studijām LU.

65,6% reflektantu uzskatīja, ka studijas Latvijas Universitātē ir ceļš uz labklājību (iespēja iegūt labi apmaksātu darbu!), un tikai 4,5% saistīja intelektuālais darbs, kas, kā zināms, ir gan pašu studiju pamata, gan ari tipiska nodarbe ļaudīm ar universitātes diplomu.

Lasīt tālāk →

Atvedām Tev sveicienus no brīnumu zemes Baltkrievijas un akmenī kaltās pilsētas Minskas. Dažu dienu skrējienā satikām gan baltkrievu un ārzemju studentus, gan opozicionārās Baltkrievijas Tautas frontes pārstāvjus, gan izpalīdzīgus miličus un omoniešus, gan birokrātiski totalitāras kopmītņu komandantes.

Ļeņins pie parlamenta ēkas, simts tūkstoši rubļu kabatā (kādi 25 lati), plakāti «60 лет великой победы» katra veikala skatlogā, drudžaini pilsētas uzkopšanas darbi, tīras platas ielas bez sastrēgumiem un bruģētas ietves, staļinisma laika arhitektūra lielās devās, īpašās pārdevējas un citi iespaidi. Sākotnējais iespaids, ka Baltkrievija ir vieta, kur ir saglabājies vēl kaut kas īsts, tika pārformēta par konstatējumu, ka šī vieta ir nereālāka nekā citas līdz šim redzētās. Pilsēta kā dzīvs muzejs, kas aicina pie sevis ar sirpjiem un āmuriem, Kirova un Marksa ielu, Centrālo bērnu parku un citiem atribūtiem, kas tik labi piestāv manai bērnībai. Dzīva pilsēta ar milzīgiem dzīvojamo māju kompleksiem un nedzīvu, monumentālisma elpu pašā viducī. Ko tādā var darīt? Kā tādā var dzīvot?

Lasīt tālāk →