mosties.org

2003. gada 24. jūnijs 21:37

vakars

Mežs ir silts. Pilns siltu straumju un smaržo pēc izbradātiem meža zemeņu stādiem. Pļava ir pilna aukstas rasas un tikai pa retam varu sajust nez no kurienes radušos neadekvāta siltuma dvesmu. Pļava smaržo pēc ataugušas zāles un meitenes siena gubā. Ceļš ir silts un smaržo pēc mitriem putekļiem un kaķa, kas nāk uz mājām vakariņās.

Es skrienu tālāk savā vakara skrējienā. Esmu starp siltumu un aukstumu. Meklējot to, ko nekad neesmu pazinis, bet kamēr neesmu atradis, tikām vēl nezinu, ka velti meklēju.

Vēl esmu šaipusē. Vēl naktis nav tik garas, lai apmaldītos. Vēl var.

2003. gada 16. jūnijs 00:00

atmiņa

Kad man ir nolikta kāda nopietna tikšanās, nopietnās tikšanās laiku pierakstu uz mazas lapiņas, pārloku lapiņu uz pusēm un jūtos nodrošinājies pret iespējamu atmiņas zudumu. Tomēr gandrīz vienmēr pirms nopietnajām tikšanās reizēm, kad gribu pārliecināties, ka pavisam noteikti esmu kaut ko sajaucis un nogulējis, un tikšanās ir neglābjami nokavēta, lapiņu nekur nevar atrast. Tā arī nekad neesmu varējis atcerēties, kurā brīdī piezīmīte no manām rokām nokļūst kaut kur citur; nekad neesmu spējis iedomājies, kas ir tā vieta, kur pa šo laiku droši vien ir sakrājies vesels lērums mazu zīmīšu.

Lai nu kā, bet šādi atzīmētu tikšanos tāpat nekad neesmu nokavējis. Laikam jau tomēr palīdz.

2003. gada 10. jūnijs 00:00

gaismas ātrums

Sēžu pie loga un ik pa laikam vēroju, kā paliek arvien gaišāks. Drīz varēs slēgt laukā lampu. Diena būs apmākusies -- vismaz man te tā tagad izskatās. Acīm ir grūti samierināties ar absolūtu pakāpeniskumu -- šķiet, ka gaisma ārpusē nāk ar lieliem lēcieniem -- tikko vēl bija krēsla, bet tagad jau tīri gaišs. Zibsnis -- un atkal palika gaišāks. Sāk dziedāt zīlītes -- tā ir zīme, ka laiks iet gulēt. Vai arī jādodas pastaigt pa gaišo, vēl tukšo pilsētu. Pavērot, kā izskatās, kad esmu viens pats visā pasaulē.

Nakts ir bijusi gara, bet vienlaikus tik īsa. Dienas drīz būs sava garuma maksimumā. Laiks skrien kā traks.

Meklēšana

Šī diena

  • Ignats, Virgīnija

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Ir sajūtas, ko Holivudas kino man vienkārši nespēj parādīt. Cik esmu skatījies amerikāņu filmas – lai cik Oskariem bagātas, slavinātas un vērtīgas tās arī nebūtu, nekad neesmu sajutis, ka attēlotais varētu notikt realitātē. Es šeit nedomāju 3D kinoteātrus, kas ļauj noticēt, ka redzamais ir īsts. Vienalga, cik īstu attēlu un skaņu mūsdienu tehnoloģijas spēj panākt – tam nav īpaši liela sakara ar to, vai mēs tajā atpazīstam sajūtu par to, kas ir dzīve; to sajūtu, ko radām mēs paši vai kas rodas tieši mums. Dzīve var būt pilnīgs murgs, dzīve var būt viena vienīga pornogrāfija, dzīve var būt rozā krāsās, dzīve var būt smaga kā dzelzsbetona panelis – tikai padomā mazliet, un pamēģini saprast, kāda sajūta Tev ir par savu dzīvi. Sajūta, nevis automātiska situāciju pieņemšana, darbība vai bezdarbība. Es gribu, lai manī rada empātiju, liek dzīvot līdzi, nevis tikai skatīties un pakļauties filmas veidotāju paredzētajām emocijām, neizejot ārpus sižeta.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pelēkais ekrāns »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas