mosties.org

2002. gada 29. novembris 00:00

7. janvāris

Vienīgais īstais Salavecis staigā pa Vecrīgu ar sarkanu rūķa cepuri galvā, maišeli pie rokas un skaļā balsī dzied. Viņš no mājas neiet laukā sliktā garastāvoklī, vai arī viņam garastāvokļa vispār nav. Vasarā vecītis dzied citādas dziesmas, un tad viņam ap galvu ir prievīte. Vecītis smaida visiem, kas novērtē viņa spēju norobežoties no sabiedrības neizpratnes un izbrīna.

Tikai Doma laukumā Salavecis neiet -- tur jau ir sākusies gatavošanās Ziemassvētku komercializācijai -- tiek slietas askētiskas būdiņas, kas, kā rādās, nosprostos visu laukumu un kur pārdos nejēdzīgus niekus Ziemassvētku eiforijā kritušajiem ļaudīm. Došu formatētu disketi tam, kurš pateiks, kā norobežoties no šī vājprāta, kas tuvojas ar katru dienu.

2002. gada 20. novembris 00:00

pūļa rokas

Kāpēc pūli nav iespējams dezinficēt? Pūlis apgramsta durvju rokturus, pieturēšanās stangas, naudu… Galu galā, sētnieks arī ielas tīra katru rītu, bet drazas no jauna sakrājas (es jau šeit nerunāju par augstas kultūras cilvēkiem, kas met ledusskapi laukā pa 6.stāva logu). Kāpēc man ir jāmazgā rokas katru reizi, kad esmu bijis saskarsmē ar pūli? Vai tad pūlis nemazgā rokas?

Lasīt tālāk →

2002. gada 10. novembris 00:00

atbilde

«Kāpēc Pasaulē ir tā, ka dažkārt pat nevainīgākā frāze sarunas biedru var aizskart tik ļoti, ka viņš vai nu aizskrien prom uz neatgriešanos vai arī metas man virsū ar kinžalu?» Janka jautāja Vecajam Viedajam Vīram. «Tas tāpēc,» teica Vecais Viedais Vīrs, «lai tu laikus iemācītos turēt muti.»

2002. gada 6. novembris 00:00

paslēpes ar sevi

Es vairs nedzirdu savus soļus. Un, kad es vairs nedzirdu savus soļus, neviens tos nedzird. Neviens mani neredz, neviens mani nemēģina apstādināt.

Tagad es varu dauzīt svešas durvis, varu runāt ar kaut kādiem tur neredzētiem cilvēkiem un iet istabā ar ielas apaviem. Tikai brīžos, kad gadās asāk piesist zoli uz bruģa, pasaulīte saļogās un ieplaisā. Dažkārt arī sabrūk. Un tad jau var skriet un klausīties savu soļu dunā, kad pakaļ dzenas gan svešo durvju īpašnieki, gan neizpratnes pilnie tie tur cilvēki, gan par tīrību istabā atbildīgie. Bet nevajag taču skriet, nomierinies - klusi soļi tevi atkal padarīs nemanāmu. Atkal.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Pērnā gada 4.—11. novembra «Kultūras Forumā» Edvīns Raups lakoniskā veidā paskaidro sabiedrības un brīvības attiecības. Sabiedriskā emancipēšanās notiek uz jaunu, slēptu ierobežojumu ieviešanas rēķina, turklāt sabiedrība kārtības nodrošināšanai strādā pie efektīvākas uzraudzīšanas un kontroles sistēmas, lai uzturētu savai eksistencei nepieciešamo status quo struktūru darbību. Nekas būtiski jauns, bet patika veids, kādā doma pateikta.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ierobežošana »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas