mosties.org

2002. gada 30. oktobris 00:00

pēc tramvaja

«Ei, Oļeg! Oļeg, sliš’!» uzkliedza kāda Vecenīte priekšā ejošajam Vecītim. «A?» teica Vecītis, kad bija pāris sekundes apdomājis, vai brēciens ir paredzēts viņam. «Oļeg, kāpēc viņa man tramvajā biļeti lika nopirkt? Man taču nevajag!» «Ko tu man prasi, tu taču pati maksāji,» atrauca Vecītis, un slāja vien tālāk. Arī Vecenīte pēc brīža pacēla no zemes savu pauniņu un atsāka ceļu, vēl ilgi kaut ko murminādama par nepareizo atgadījumu tramvajā.

Tas laikam bija neviltots izbrīns par pasauli.

2002. gada 29. oktobris 00:00

veļu laiks

Tukšums. Gar manu logu staigā veļi, bet hellowīns manus veļus aizbaida. Un atkal ir tumsa, un atkal viss notiek pa īstam. Viss, no kā jūs esat baidījušies, viss trakākais, kas vien var notikt, ir sācies. Un nevajag izlikties, ka nekā tāda nav, nevajag iet gulēt Ziemas miegu, lai mostos augšā tad, kad atkal atnāks saule. Viss, kas notiks vasarā, sākas jau tagad. Izbaudi šo sajūtu -- tieši tagad viss no Tevis ir atkarīgs.

Daylight saving time? Kaut kas nav kārtībā ar ziemas laiku. Vajadzēja taču nevis griezt pulksteni turpu šurpu, bet gan par pāris stundām saīsināt dienu un pāri palikušo laiku atdot veļiem. Viņi taču nāk arī pie Tevis.

2002. gada 28. oktobris 00:00

dzīvotgriba

Ubagi. Uz katra populāra stūra vismaz viens. Pie Dievnamiem - bariņš. Tie, kas naudu pelna bariņā, izskatās interesanti, apvienojot patīkamo ar lietderīgo -- var klačoties un vākt santīmus vienlaikus.

Lasīt tālāk →

2002. gada 21. oktobris 00:00

ekonomika un atkarības

Domāju par visāda veida atkarībām. Domāju un saprotu, ka atkarības jēdziens nebūtu aktuāls pasaulē, kurā nepastāvētu resursu ierobežotība, kas esot arī galvenā ekonomikas pamatproblēma, dzīvojot ierobežotu resursu apstākļos.

Tad nu lūk, ja nebūtu nekādu problēmu ar resursu nepietiekamību, tad taču attiecīgie slāņi varētu dzert, narkoties, mēnešiem sēdēt pie datoriem un ko tik vēl nedarīt. Šķiet, ka vai katram atkarības veidam atrastos vairāk nekā viens slimnieks, tātad cilvēki ātri vien varētu atrast kopēju valodu un baudīt dzīvi, ne par ko nebēdājot. Ja kāds nomirst, tas nekas, jo nāks jau citi. Un nevajadzētu arī ārstēties, jo dzīve atkarībā, no kuras nekāds ļaunums neceļas, taču ir paradīze. Ja cilvēks grib mainīties, tad viņš to var izdarīt, bet ja viņam ir jāmainās tikai tamdēļ, ka bērni mirst badā, tad, atvainojiet, tā jau ir elle, ne dzīve.

Tad nu jāsaka tiem ekonomistiem, lai domā ātrāk, kā atrisināt ierobežoto resursu problēmu neierobežotu vajadzību apstākļos.

2002. gada 19. oktobris 00:00

pārejas laiks

Kad gandrīz visas lapas ir nobirušas un sasalušas un nav nekā cita ko darīt, kā parkā blenzt uz slinkajām pīlēm, kas to tik vien gaida, līdz atnākšu un tās pabarošu, kas gan parasti vis nenotiek, dzīve paliek klusa. Bez domām un ar domām, kas ir, bet kuras nevar dabūt. Bet tad, par laimi, uz skatuves uznāk dabas stihijas un nu varu staigāt pa pilsētu un skatīties, kā mašīnas sitas, stikli plīst un cilvēki ar apgarotām sejām no mašīnām kāpj laukā un sniedz viens otram roku. Nereāla rudenīga etīde. Realitāte taču neeksistē.

2002. gada 18. oktobris 00:00

Sprīdītis

Dzirdēju PND dziesmiņu par Sprīdīti. «Sprīdītis ar savu lāpstu, bļeģ, kalnus gāza. Viņam bija vecenes, viņam bija nauda, viņam bija mājas, kur palikt, bet viņam vajadzēja tikai naudu. Sprīdītis bija muļķis... idiots...» skaņdarbā ķērc solists.

Un ķērc viņš pēc būtības. Neko taču Sprīdītis tā arī neizdarīja. Pasauli pats gan apskatīja un ietekmīgus draugus iemantoja, bet ko viņš ar to panāca? Kuram no tā vairāk brīvības, labāk? Muļķis?

2002. gada 16. oktobris 00:00

tirgus pietura

No paša rīta man garastāvokli jo īpaši uzlaboja 7. tramvaja pensionāru reiss. Nu, tas ir laiks, kad pensionāri ir pamodušies, izstaigājuši Nacionālo centrālo tirgu (tādu tramvaja pieturu vadītājs vienreiz pateica, neko nezinu) un ar veselu kaudzi iepirkumu maisiņu taisās mājup. Es jau tāpat katru rītu ar interesi skatos, kā penšu vecenītes lūko pēc iespējas ātrāk ierausties tramvajā / trolejbusā, un tad ar mednieka cienīgu gaitu metas uz dažām tukšajā sēdvietām, bet šodien es tramvajā sāku pat smaidīt.

Šajā reisā ievēroju divas plus vienu kolorītu personību. Pirmām kārtām redzēju kādu krievu vecenīti, kas varētu būt mīļa vecmāmiņa, jo nemaz neizskatījās pēc klasiskās sakrāsotās un ar zeltu nokarinājušās, un es visu ceļu uz viņu skatījos. Viņa laiku pa laikam paskatījās arī uz mani, un tajās reizēs es no viņas skatiena nopratu, ka mana vecmāmiņa viņa noteikti negribētu būt. Otra plus trešā personība bija cita vecenīte, kas, tramvajam strauji bremzējot, uzkrita virsū īgnam vecītim, kas nekādi negribēja pieņemt vecenītes neskaitāmi daudzreizīgo atvainošanos, līdz beidzot vecenīte aizgāja uz vagona otru galu, kur var labāk turēties un nekrist virsū īgniem vecīšiem.

Centrāltirgus -- vēlīna rīta skaistums.

2002. gada 15. oktobris 00:00

cilvēks

Tikko satiku Patieso. Patiesais ar savu skumjo skatienu no mugurpuses man uzsita uz pleca un teica: «Sveiks, vecais, kur tu tā steidzies?» Brīdī, kad apjautu, ka man kāds sit pa plecu un ir acīmredzami noraizējies par manu bezjēdzīgo un nepiedodamo steigšanos, Patiesais jau stāvēja man priekšā un sniedza roku. Taču pēc mirkļa viņš jau bija iejucis pūlī un aizskrējis savās Patiesajās gaitās.

Patiesais tukšiem vārdiem nemētājas. Viņš dažkārt ātri vien pamet savas nodarbes, lai pievērstos citām, kas sirdij tuvākas. Tāpēc es Patieso cienu -- ne daudzi no mums ies tur, kur paši vēlēsies un kur sirds sauc, tā vietā, lai a) ciestu mokas un darītu to, ko patiesībā var nedarīt, un tas viss tikai tāpēc, ka esi saistījies ar kādu cilvēku grupu vai b) vispār nedarītu neko pieminēšanas vērtu. Protams, kļūstot par Patieso, pārcensties arī nevajag. Iztiksim bez pārmērībām.

2002. gada 11. oktobris 00:00

teika

Reizi tūkstoš gados Rīgas ostā iepeld Jūras Vells un prasa, vai Rīga gatava - gribot slīcināt. «Nav gan vēl gatava,» atbild Janka. «Bet, ja gribi, slīcini kaut tagad, kas tad tev!» Kāda jēga mums Rīgu pabeigt, ja to vienalga noslīcinās.

2002. gada 4. oktobris 00:00

kastaņi

Es sen nebiju klausījies, kā krīt kastaņi. Paukš -- kastanis jau ir zemē un pārplīsis. Piestāju ceļa malā un ieliku pāris kabatā. Būs ziemā uz ko skatīties, tikai paši kastaņi droši vien pret to protestē -- nebūs nevienam no tiem, ko ieliku kabatā, lemts kādu dienu izaugt par Lielu kastaņu koku.. Kur gan tie nonāks? Dažādi kastaņi un dažādi likteņi. Man jau arī neviens neprasa, kur es gribētu nonākt, kad būšu pieaudzis. Un, ja prasa, tad tas neko neietekmē. Kastanis nedomā, bet rīkojas.

2002. gada 3. oktobris 00:00

pie ieejas

Man uz galda mētājas trīs atslēgas. Paņemam rokās enciklopēdiju un lasām - viena vārtiem, otra durvīm, trešā - kaut kādai tur sirdij. Nu, ko, laiks celties un grābt to, ko vēl var pagrābt. Pienākam pie vārtiem, neviena atslēga, protams, neder. Izplēšam enciklopēdijas lapas, enciklopēdiju pārmetam pāri vārtiem un paskatāmies uz atslēgām - magnētiskās mikroshēmu atslēgas ir bezspēcīgas, ja vajag vaļā dabūt 3 tādas senatnīgas durvis ar Ulmaņlaikos kaltām slēdzenēm. Bet lauzni lietot neļauj principi. Tā nu man nav atdarīti ne vārti, ne durvis un vismazāk jau kaut kāda tur sirds. Tehnoloģiju nesavietojamība?

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Skolotāju protests. foto: Delfi

RĪGA, 5. aprīlis, M.ORG — Ja skolotāji nesamierināsies ar algu samazinājumu un turpinās protesta akcijas, ministri nākamajā nedēļā rīkos atbildes gājienu un protestēs pie skolām, aģentūrai M.ORG apstiprināja ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu protestēt sola arī ministri »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas