mosties.org

2002. gada 26. jūlijs 00:00

jūras sistēma

Jūras viļņi nāk un izplēn kā nepiepildītas ilūzijas. Kāds noteikti šajā vietā jūras krastā ir sēdējis un grimis apcerīgās pārdomās, līdz nonācis pie vienīgā iespējamā risinājuma. Kā gan citādi var izskaidrot to, ka sarkanas čībiņas, krastā pamestas, sēro jau, šķiet, labu laiku? Īpašniekam tak laikam tās vairs nav vajadzīgas. Arī jūrai sarkanās čībiņas nav vajadzīgas, un nekas, itin nekas nav asimilējis šos svešķermeņus jūras krastā. Ak jā, vēl taču turpat ir arī pudeļu korķīši un citi civilizācijas labumi.

Jūrai nekas nav nejaušs. Ja redzi smilšu sanesumu jūras krastā, tad zini, ka jūra tieši tā ir gribējusi. Jūrai vajag smilšu sanesuma, nevis kaut kādas smilšu pilis, ko bērneļi tik cītīgi būvē un papildina ar fantastiskiem arhitehtoniskiem risinājumiem. Jau gadu tūkstošiem jūra mērķtiecīgi pa centimetram vien ir atkarojusi no sauszemes aizvien lielākas teritorijas. Visi bēg no jūras. Kas nebēg, to jūra paņem sev. Gan jau pienāks laiks arī sarkanajām čībiņām.

2002. gada 24. jūlijs 00:00

taurenis

Vakarnakt es vēroju, kā taurenis sitas pret lampu, kas apgaismo ielas naktīs. Apstājos un skatījos, kā taurenis izmisīgi un neatlaidīgi tiecās uz gaismu, atsitās, palidoja mazliet nostāk un sitās atkal.

Lasīt tālāk →

2002. gada 23. jūlijs 00:00

dzīvnieku ferma

Cūkas dzīvo cūcīgi tikai tādēļ, ka cilvēks tām rada cūcīgus dzīves apstākļus.

Jā, protams, tā ir cūku nācijas diskriminācija, jo cūku labklājība ir ne tikai cieši atkarīga no cilvēku labklājības, bet arī cilvēku labklājība ir atkarīga no cūku labklājības. Kad Latgales saimniecībā sākās aizdomas par cūku mēŗa uzliesmojumu, saimnieki izskatījās nelaimīgi -- pieļauju, ka tās cūkas ar savu miesu & dvēseli bija noskaņojušās kļūt par pirmklasīgām karbonādēm, bet nu nekā - nosprāga, maitas. Saimnieku drūmās sejas liecina, ka cūkas viņiem daudz ko nozīmē, taču cūkām kūtī, visticamāk, bija līdzīgi cūcīgi dzīves apstākļi kā lielā daļā citu vietu, kur cūkas pārdod/atdod nebūtībai savu miesu un dvēseli.

Morāle? Mūsu statusu citu personu uztverē ne vienmēr nosaka tas, uz ko mēs tiecamies un kādas ir mūsu vērtības. Cūkas droši vien vēlētos dzīvot labāk, taču tās no šī mērķa attur divas lietas - cūkas mūžs ir īss, un nav vērts karot par labākiem apstākļiem stāvokli vienas paaudzes laikā (kaut gan it kā jau būtu gan vērts), un tas, ka cūkām ir cūku vieta cūku kūtī. Tā vienkārši ir, tāds ir cūku statuss, cūkām ir jāsamierinās ar savu vietu. Un tikai Eiropas Savienība grib, lai cūkas dzīvotu labāk.

2002. gada 22. jūlijs 00:00 Komentāru nav

diena pēc tam

«Visur, kur var dzīvot, var dzīvot labi,» esot teicis Marks Aurēlijs. Nezinu, vai viņš tā patiesi ir teicis, bet Māris tādu zīmīti piesprauda pie informācijas dēļa. Un mēs, bezcerības, realitātes un brīnuma pārņemtie, skatāmies, mācāmies un sevis iedrošināšanai pie sevis atkārtojam. Apsveicu ar veiksmīgu MPA beigšanu.

2002. gada 21. jūlijs 00:00

free I am

Esmu mazliet apreibis. Apreibis no dzīves, no dzīvības. Es esmu brīvs, es varu kustēties, varu redzēt, dzirdēt, sajust pasauli. No šīs dienas viss mainīsies. Ir parādījušās citas krāsas — cilvēki vairs nav tikai zaļi vienādie priežu mežā, cilvēki ir dažādi, viņi drīkst būt dažādi. Tas patlaban šķiet kaut kā savādi — vismaz kādu laiku, kamēr es atkal pieradīšu. Es necentīšos pierast un vilties, kaut gan droši, ka šis vilšanās brīdis pienāks itin drīz, kā jau visām, nu, gandrīz visām lietām šajā dzīvē. Taču pagaidām es elpoju, es skatos uz Tevi un brīnos. Bet brīnīties man patīk.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

16. marts

Vācu kinorežisorei Lenī Rīfenštālei nacistu režīms vienlaikus gan ļāva sasniegt slavas augstumus, gan arī sabojāja viņas karjeru. Rīfenštāles veidotās nacistu propagandas filmas bija tik iespaidīgas, ka pēc nacistu režīma krišanas viņai nebija nekādu izredžu turpināt darbu kino nozarē. Nelīdzēja pašas mēģinājumi pārliecināt, ka viņa nav nekāda naciste — filmas stāstīja ko citu, tās bija arī neiznīcināma prizma, caur kuru tika interpretēti arī visi nākamie viņas mākslinieciskie centieni.

Rīfenštāles liktenis nāk prātā, vērojot diskusijas par to, ko darīt ar latviešu leģionāriem.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Leģionāri un konteksts »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas