mosties.org

Seneka — «Vēstules Lucīlijam par ētiku»
Lucii Annaei Senecae — «Ad Lucilium Epistulae Morales»


1. Ja tev kāds liedz labi dzīvot, tad labi mirt neliedz nekas.

avots: mosties.org

2. Ik dienas domā par to, kā tu mierīgu prātu varētu atstāt dzīvi, pie kuras daudzi tik ļoti pieķērušies un turas tāpat kā straujas upes aizrauti cilvēki pie ērkšķu krūmiem un asām klintīm. Daudzi jo daudzi nožēlojami svaidās starp nāves bailēm un dzīves mokām: dzīvot viņi negrib, mirt neprot.

3.Daudzi cildina tevi: kāds gan tev ir pamats būt apmierinātam ar sevi, ja esi cilvēks, kuru saprot daudzi? Tavām vērtībām jābūt vērstām uz iekšu.

4. Bezrūpīga dzīve nav lemta nevienam, kas pārāk daudz domā par tās paildzināšanu.

5. Ticēt visiem un neticēt nevienam ir vienlīdz nepareizi.

6. Kas ir gudrība? Vienmēr gribēt vienu un to pašu. Un nemaz nevajag to papildināt ar ierobežojumu, ka tam ko tu gribētu, jābūt pareizam: nevienam nevar vienmēr patikt viens un tas pats, ja tas nav pareizais.

7. Bet varbūt tieši šajās dienās, kad izpriecām nododas viss lielais pūlis, būtu jo īpaši jāpavēl dvēselei vienīgai atturēties no tām: tad tā gūtu visdrošāko pierādījumu savai noturībai, nesperdama ne soli pretī kārdinājumiem un baudu vilinājumiem, nedz ļaudamās to pavedinājumiem.Par stingrāku raksturu gan liecina — apdzērušās un vemjošās tautas vidū saglabāt skaidru prātu, par lielāku savaldību — nepalikt malā, lai nedurtos acīs, un, neiejūkot pūlī, darīt visu, ko citi, tikai citādi: svētkus var svinēt arī bez pārmērībām.

8. Ja dzīvosi atbilstoši dabai, nekad nebūsi nabags; ja atbilstoši parastajiem priekšstatiem, nekad nebūsi bagāts.

9. Cik patīkami neko neprasīt un cik lieliski just, ka mums nekā netrūkst, un būt neatkarīgiem no likteņa.

10. Līdzās pārējiem ļaunumiem muļķībai piemīt vēl tāds, ka tā arvien sāk dzīvot no jauna (Epikūrs).

11. Malum est in necessiate vivere, sed in necessitate vivere necessitas hulla est. (Dzīvot trūkumā ir ļaunums, taču neviens nav spiests dzīvot trūkumā — Epikūrs) Bet kāpēc nav spiests? Tāpēc, ka uz brīvi visur ir pavērsti daudzi ceļi — īsi un viegli.

12. Kas sagaida rītdienu bez satraukuma, ir vislaimīgākais cilvēks un bez rūpēm pieder pats sev. Katrs, kas vakarā gulēt ejot var pateikt: "Esmu mūžu nodzīvojis," — ik dienas mostas jaunam ieguvumam.

13. Dzīvo ar cilvēkiem tā, it kā tevi redzētu Dievs; runā ar dienu tā, it kā tevi dzirdētu cilvēki.

14. [Stoiķis Hrīsips] [..] saka, «gudrajam netrūkstot nekā un tomēr viņam daudz kā vajagot». Muļķim turpretī nekas nav vajadzīgs, jo viņš to neprot izmantot, tomēr viņam visa kā trūkst.

15. Tomēr dzīvo tā, ka neuztici sev neko, ko nevarētu uzticēt arī savam ienaidniekam.

16. Saskare ar pūli nes tikai ļaunumu: tur nav neviena, kas mums neieteiktu vai neuzspiestu kādu netikumu vai nemanot neaplaistu ar to (..). Taču nekas nekaitē labiem tikumiem vairāk kā izrāžu apmeklēšana: netikumi, sagādājot baudu, mums pielavās klāt jo vieglāk. Ko, tavuprāt, saku? Es pārnāku mantkārīgāks, godkārīgāks, baudkārāks, pat cietsirdīgāks un necilvēcīgāks, jo esmu bijis starp cilvēkiem.

17. Zvēri bēg no briesmām, kuras redz, bet, izbēguši no tām, jūtas drošībā. Taču mēs nomokāmies gan ar nākotni, gan pagātni. Daudzi no mūsu labumiem mums kaitē: atmiņa atgādina pārciestās baiļu mokas, paredzēšana aizsteidzas tām priekšā. Neviens nav nelaimīgs tikai pašreizējā dēļ.

18. Tas, ko prasa daba, ir viegli sasniedzams. Sviedrus mēs lejam liekā dēļ.

19. Kas ir visur, tas nav nekur. Ar cilvēkiem, kas dzīvi pavada ceļojumos, notiek tā, ka viņi sastop daudz viesmīlīgu māju, bet draugu viņiem nav.

20. Kopš tu esi dzimis, tu tiec uz nāvi vests. Mums jānododas šādām un tamlīdzīgām pārdomām, ja gribam mierīgi sagaidīt pēdējo stundu, no kuras bailes mums rada nemieru visās pārējās stundās.

21. Mūža lielākā daļa mums aizrit, darot nelāgus darbus, prāva daļa — nedarot neko, bet viss mūžs — darot ko citu, nekā vajadzētu.

22. Viss, Lucīlij, pieder citiem, mums — vienīgi laiks.

23. Nekāds ļaunums nav liels, ja tas ir pēdējais. Pie tevis nāk nāve: tās vajadzētu bīties, ja tā varētu palikt pie tevis. Bet tā katrā ziņā nenokļūst pie tevis; vai tūlīt būs garām.

24. Tici man: kas šķiet neko nedarām, tas dara ko svarīgāku — nodarbojas ar cilvēcisko un dievišķo reizē.

25. Kas ir savas miesas vergs, kas pārāk baidās par to, un kam tā ir mēraukla visam, tas būs arī vergs daudz kam. (..) Kam miesa pārāk dārga, tam viņa gods nav dārgs.

26. Visus iegūt par draugiem prasa daudz pūļu; pietiek, ka viņi mums nav ienaidnieki.

27. Vingrināt rokas, mans Lucīlij, un gādāt, lai skausts būtu platāks un krūtis spēcīgākas, ir muļķīga un izglītotam cilvēkam pavisam nepiedienīga nodarbošanās. Kaut arī tev paveiktos uzbaroties un attīstīt muskuļus, tu tik un tā nesasniegsi tauka vērša spēku un svaru. Turklāt lielāks miesas svars nomāc garu, jo tad tas kļūst mazāk rosīgs. Tāpēc, cik vien spēj, iegrožo savu miesu un atbrīvo vietu garam!

28. Dari tā, lai tava klusā dzīve nedurtos acīs, tomēr būtu redzama.

29. Laime ir alkatīga un pakļauta citu alkatībai. Kamēr gribēsi arvien vairāk, citi gribēs arvien vairāk no tevis.

Meklēšana

Šī diena

  • Doloresa, Aleksandrs
  • 18. novembris — Latvijas dzimšanas diena

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas