mosties.org

Māris Bērziņš — «Gūtenmorgens un trešā acs»
Māris Bērziņš. (2009). Gūtenmorgens. Rīga: Mansards.116. — 119. lpp.


Vienreiz Gūtenmorgenam sāka likties, ka viņš neredz visu pietiekami skaidri un daudz ko nespēj saskatīt, pat ļoti sasprindzinot abas acis. Par laimi, rokās trāpījās avīze ar sludinājumu par kursiem, kuros solīja iemācīt atvērt trešo aci un vēl šo to. «Trīs lietas — labas lietas,» nosprieda Gūtenmorgens un sāka apmeklēt kursus. Pēc ilgiem pūliņiem viņš sasniedza gaidīto. Ar atvērtu trešo aci Gūtenmorgens lepni soļoja mājup.

— Ak tad tomēr atvēri to savu trešo aci, — teica sieva. Viņas balsī varēja saklausīt pārmetumu.

— Jā, man atvērās. Visiem tas nemaz neizdodas, — atteica Gūtenmorgens un juta, ka viņš to saka it kā taisnodamies. «Kāpēc man jātaisnojas? Tik daudz nopūlējos, bet viņai atkal nav labi,» — Gūtenmorgens sapīka.

— Pēc kā tu tagad izskaties!? — neapmierināti teica sieva. — Nē, nu tu paskaties spogulī, vai tad ar tādu trīsacainu ķēmu kaut kur kopā var iziet.

— Toties es tagad redzu daudz vairāk nekā citi, es redzu visa patieso būtību. Es redzu patiesību! — atbildēja Gūtenmorgens.

— Kas ir patiesība? — retoriski pajautāja sieva un, atmetusi vīram ar roku, aizgāja uz virtuvi cept kotletes, apsvērdama, ko lai paskaidro, piemēram, kaimiņiem, kas noteikti painteresēsies par vīra trešo aci.

«Poncija Pilāta atradusies,» rūgti nodomāja Gūtenmorgens un atslīga krēslā. Dēls tobrīd sēdēja uz dīvāna un caur pieri skatījās tēvā.

teksts ņemts no mosties.org

— Tēti, — viņš ierunājās. — Bet vai tev darbā neko neteiks par trešo aci?

— Nezinu. Nē, neko neteiks… Kāpēc tu tā prasi? — atjautāja tēvs.

— Man liekas, mana skolotāja būtu dusmīga, bet klasesbiedri nāvīgi smietos, ja es tāds aizietu uz skolu, — atbildēja dēls.

— Nujā… Uz skolu jau laikam nevarētu, turklāt tu vēl esi tikai pamatskolā. Taču es jau esmu pieaudzis, tas ir citādi… — paskaidroja Gūtenmorgens.

— Bet mammai taču nepatika, — nerimās dēls.

— Viņa vienkārši neko nesaprot no tādām lietām, — atbildēja tēvs. — Turklāt mamma man nav nekāda priekšniecība!

— Tiešām? — neticīgi novilka dēls.

Pēkšņi Gūtenmorgens sajuta ne tikai tuvinieku sapratnes, bet arī svaiga gaisa trūkumu, tādēļ nolēma iziet laukā. Iegriezies parkā, viņš ieraudzīja uz soliņa sēžam Kalniņu un Bērziņu.

— Eu, Gūtenmorgenam trešā acs atvērusies, — pret pienācēju izstiepis pirkstu, iesaucās Bērziņš un ar elkoni piebikstīja Kalniņam.

— Tas ir jāatzīmē! Aci vajag apmazgāt, lai labāk rāda! — ierosināja Kalniņš.

— Es tagad redzu sfēras, — lepni teica Gūtenmorgens, ar to gribēdams Bērziņam un Kalniņam pasacīt, ka nav vairs ar pliku roku ņemams.

— Tieši tāpēc, tieši tāpēc, — Kalniņš vedināja visus doties uz tuvāko bāru.

— …un tomēr tu mazliet izlec, — nomurmināja Bērziņš — tik klusi, ka Gūtenmorgens to nesadzirdēja.

Ap pulksten vieniem naktī Gūtenmorgens atgriezās mājās. Sieva vēl negulēja. Gūtenmorgens nekavējoties izmantoja viņas nomoda stāvokli un nošļupstēja:

— Es te pakonsultējos un nolēmu pagaidām aizvērt savu trešo aci.

— Man gan liekas, ka tu esi pamatīgi aizlējis visas acis, — indīgi teica sieva, bet tad, palūkojusies vērīgāk, pamanīja, ka Gūtenmorgenam trešā acs tiešām ir aizvērusies.

— Taisies nu labāk uz gultu, — viņa teica vīram, bet pie sevis nodomāja: «Štrunts, ka pillā, galvenais, ka tā acs aizvērusies, citādi kauns cilvēkiem acīs skatīties.»

Meklēšana

Šī diena

  • Doloresa, Aleksandrs
  • 18. novembris — Latvijas dzimšanas diena

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas