Dienas vidū braucot pa tiem 25 kilometriem šosejas, kas pie Daugavpils izplešas četrās joslās, sajūta tāda, ka tu šajā brīdī tikpat labi varētu atrasties arī Ziemeļkorejā....
Šovakar kaitina sīkas smalkassniegpārsliņas. Re, mēs krītam, dzi, kā klusām sanam pret asfaltu! Gribi, lai būtu daudz? Gribi, lai snieg? Nē, mēs nesnigsim, mēs tikai drusk...
Pēc tam, kad tumsa aiz loga ilgi ir šalkusi, pabalējušie asfalta apzīmējumi acu priekšā ņirbējuši un nogurušas zemes smarža palikusi traukšanās steigas vērpetēs, mašīna ap...
Vēla decembra rītā tramvaja pieturas nojumes stikli no iekšpuses ir nosarmojuši un visi, kas gana agri piecēlušies, var nākt un uz tiem atstāt savu roku un domu nospiedumu...
Esmu noguris. Salds, fizisks nogurums pārņēmis ķermeni savā varā un ieskāvis prātu siltā šūpulī. Viss apkārtējais zaudējis aktualitāti, un es vienkārši stāvu pie loga un n...
Rīts, dažas minūtes pēc deviņiem. Ielas otrā pusē pie mājas atveras vārtiņi, pa tiem iznāk cilvēks, kas apņēmīgi dodas uz nama stūri. Klankt! — metāliski noskan karoga kāt...
Strauji. Vēl pirms dažām dienām tramvaji pa sausajām un pieputējušajām sliedēm skrēja dzirksteles šķildami, pēc tam bija pirmais novembra lietus, kas pieliedēja skatienu u...
Šodien pilsētā gaiss pilns ar pūkām. Tās kā lielas un smalkas sniega pārslas veido palagus sētās, lido pa ielām, starp ēkām un pa logiem iekšā. Pūkas ir visur, kur pašlaik...
Botāniskais dārzs, šķiet, ir viena no retajām vietām Rīgā, kur vēl aug papeles. Pašlaik, kad plaukst pumpuri, tas rajons ir īstā smaržu vieta, kur pastaigāties. Uz mirkli ...
Pavisam siltajās dienās ir savādi pieredzēt pusaizmirstas sajūtas. Stāvi trolejbusa pieturā saules staros un iedomājies: «Tā, šis tātad nozīmē, ka ir karsti.» Tu jūti mikl...
Tādās dienās kā šī gribas ar visu tikt ātrāk galā, lai tīksmi izmantotu pēdējos saules starus, sēžot pagalmā uz iežogojuma un runājoties ar mīlīgo sargsuni. Taču, kad misi...
Grimstošās saules stari uz pretējās mājas sienas sola trauksmainas marta gaidu sajūtas. Sala laiks atklāj, ka saule mums vēl ir un, kamēr dzestri pret ledu skanošie «love ...
Lietus nenoskalo vecā gada putekļus, vecā gada lietus pelēkums ielīst arī jaunajā gadā. Vai kas mainījās? Vai kam bija jāmainās? Jaunais gads jaunību zaudēja brīdī, kad sa...
Jau kuro gadu pēc kārtas stāstu par citādajiem ziemassvētkiem to mūsdienu vidēs. Kamēr šī gada stāsts vēl top, vispārējās gaidīšanas mānijā vari atcerēties iepriekšējos ga...
Palaidis plikās pēdas savā vaļā, sēžu uz palodzes. Ir mazliet apmācies un drusku ceļas vakara vējš. Mēģinu iztēloties, ka nekur nav jāiet un nevienam no manis neko nevajag...
Sviedru lāsītes zem krekla rit lejup pa muguru, bikšu gali uzlocīti. Tveicē vasara svin savas bezgalības apogeju, un, aizspiežot ausis, nemaz tik ļoti nejūt bezgaumīgās sv...
Siltajos vakaros atkal var just Vecrīgu. Pavei, kā nu viņi visi atkal tiecas šurp, darba stundās noskrējušies. Pavei, kā meklē kādu prieka, aizmiršanās un noderīguma gabal...
Laiks ir silts un logi vaļā. Vienalga, vai tas ir tramvajs, trolejbuss vai autobuss, es sēžu vai stāvu pie loga, galvu ārā izbāzis. Kad transporta līdzeklis uzņem ātrumu u...
Aprīļa gaiss ir mānīgs. Vienubrīd sajūti, ka zeme ir dzīva, tā mostas, un dzīvības smaržu zemei dod tās mirusī pagātne, kas no jauna atdzīvojas. Citudien atkal ir sasalums...
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, ...
No rīta krēslā piesarmojuši koki, dvaša gaisā un sarmas uzkaisīts rotājums uz mēteļa. Ziemassvētki? Centra kokus un mājas rotā uguntiņas, aizvien biežāk dzirdama pēdējā la...
Man patīk karstums. No karstuma tikpat kā nekur nevar aizbēgt. Nosauļotās muguras, plikās pēdas un saulessargi neko daudz nelīdz, ja ārā ir plus 28. Auksts alus, auksta ap...
Sniegkūstošas marta dienas dziesma ir par ziemu, pavasari un baltajiem kuģiem . Saule spīd acīs, un es raugos, kā, rūsganas mirdzošas šļakatas šķiezdams, tuvojas tramvajs....
Atkal pasaule palikusi telpiska. Pasaule telpiska kļūst divas reizes gadā — kad uzsnieg pirmais sniegs un kad pamostas koki. Es varu sēdēt pie loga, cīnīties ar saules gai...
Miers. Tumšs un tukšs. Nelīst. Vēl nē. Tik silts, ka man nav saprotams, kāpēc tagad būtu vajadzīga ziemas jaka. Droši vien tāpat kā web standarti, lai būtu ar ko palepotie...
Lai steidzīgajā laikmetā nebūtu jātērē laiks paužamās standarta domas atkārtošanai atkal un atkal, mobilie tālruņi piedāvā gatavus iespējamos sūtāmos tekstus. Iespējams, tie noder arī apstākļos, kad gribas kādam kaut ko aizsūtīt, bet nav, ko teikt.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu robotu mīlestība »
