Man reiz bija jocīgs darbs — dažādu tekstu rakstīšana. Jocīgs tāpēc, ka sākotnēji man nebija skaidrs, kāpēc kādam tāda veida pakalpojumi būtu nepieciešami. Darba uzdevumi itin bieži sastāvēja tikai no klienta piesūtīto norāžu pārvēršanas loģiskos teikumos, pat neko būtisku nepievienojot. Šī iemesla dēļ nevarēju saprast: kāpēc gan ir jāalgo cilvēks, kurš vienkārši uzraksta to, ko kāds cits pirms tam jau konceptuāli ir noformulējis? Vai tad konceptuālais formulētājs jau no sākuma nevar pats visu uzrakstīt?
Bet izrādījās, ka nevar vis.
Ko parāda «Rimi» reklāmas sauklis «Katram savs» — bezgaumību, sliktu humora izjūtu vai prastu nezināšanu, neizglītotību? Varu tikai minēt.
Šomēnes «Rīgas Laikā» Uldim Tīronam ir jauks komentārs par saikni starp teksta formu un saturu.
Ja vēlaties piektdienas vakarā iziet sabiedrībā, mosties.org piedāvā dažus Vidzemes pusē redzētus sludinājumus par kultūras pasākumiem.
Piemēram, Zosēnu kultūras namā notiek atpūtas vakars «Ieskaties pavasarim acis» (varbūt labāk — «Ieskaties, pavasarim acis»?), kur spēlē gruta «Ceļavējs». «Эс мацос латвиешу валоду» dzīvo un uzvar.
Vietējie valodnieki pa laikam mēdz uzstāt, ka tradicionāli lietotiem vietvārdiem ir jāmaina nosaukumi, tāpēc, lai tuvotos vietvārda izrunai tā izcelsmes zemē, jāpāriet uz Īslandi, Nēderlandi — un gan jau būs vēl citi jauninājumi. Tanī pašā laikā ir vietvārdi, kuram nudien nenāktu par ļaunu latviskās rakstības koriģēšana. Piemēram, Hirosimu atbilstošāk būtu dēvēt par Hirošimu.
Pēcpusdiena. Tramvajs. Pie kādas kundzītes pienāca nīgra konduktore. «Vai, man laikam būs vēlreiz biļete jāpērk,» izsaucās kundzīte. «Mana ceļabiedrene mums abām nopirka biļetes, bet izkāpdama manējo neatdeva. Jā, laikam būs vēlreiz jāpērk...» Viņa jau izvilka no (savas) somas maciņu, lai konduktorei noskaitītu konkrētos santīmus, bet tad pēkšņi kāda cita kundzīte teica: «Nepērciet, es iedošu savējo, man tūlīt laukā jākāpj,» un pasniedza pirmajai kundzītei talonu. «Vai, liels paldies jums,» kundzīte izsaucās, kad viņas labdare kāpa laukā pa durvīm. «Th, nav par ko,» pēdējā diezgan nicīgi atteica un prom bija.
Kādas pāris pieturas tālāk, brīdī, kad tramvajs apstājās, no priekšā esošā vagona izkrita kāda tantīte, visi iepirkumu maisiņi aizskrēja kur nu kurais, puķītes izbira zemē. Tūlīt viņai klāt pieskrēja kāda cita tantīte un kāds zaļoksns jauneklis un palīdzēja cietušajai piecelties.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu palīdzība »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org
