mosties.org

14. janvāris 14:11, Trīs atsauksmes

Žaneta Jaunzeme-Grende un skandāli

Žaneta Jaunzeme-Grende

Foto: f64

Jau nedēļām ilgi viena no centrālajām tēmām medijos ir par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējumu uz Austrāliju. Sīki un smalki vētījot šo braucienu no tā ieceres, izmaksu un lietderīguma pozīcijām, tiek iztirzāti dažādi iespējami pārkāpumi ministres rīcībā.

Tas viss ir saprotams, politiķu tērpināšana un viņu gaitu ķidāšana ir nepieciešama parādība. Diemžēl tādu pašu mediju centību un publikas līdzi jušanu nesagaidīt jomās, kurās tiek šķērdēti miljoni, novērojamas klajas neizdarības un shēmas.

Lasīt tālāk →

26. septembris 11:16, Viena atsauksme

Par lojālitāti

Klucīši

Satraukums, ko izraisīja Rīgas 40. vidusskolas skolotāja Vladislava Rafaļska izteikumi par savu nelojālitāti valstij, atgādina, kā lojālitātes jēdziens mūsdienu Latvijas sabiedrībā nereti tiek izmantots šķirošanai savējos un nepiederīgajos.

Latvieši, lai ko domātu un runātu par valsti, ir «lojāli», jo ir latvieši, turpretim par vairumu padomju gados Latvijā iebraukušo krievvalodīgo latviešiem ir zināms, ka viņi ir «nelojāli» — jo viņu uzskati un redzējums nesakrīt ar latviešu uzskatiem. Savukārt lojālitāte pati ir jēdziens bez nozīmes, tas tiek lietots nevis kāda cilvēka valstisko uzskatu kontekstā, bet gan, lai apzīmētu piederību pie kādas etnopolitiski lingvistiskās grupas.

Pasaki, kādā valodā tu runā tad, kad ar tevi runā latviski, un mēs pateiksim, vai tu esi lojāls. Tas ļauj latviešiem neskatīties pašiem uz sevi un to, cik lojāli esam mēs paši.

Lasīt tālāk →

31. jūlijs 23:57, 6 atsauksmes

Politiķi un publikas naids

Everything happens for a reason but somethines the reason is that you are stupid and make bad decissions.

Es dzīvoju valstī, kuras publiskajā telpā pret politiku ir jaušama pieaugoša nicība. Tas, kas savulaik sākās ar vilšanos par to, ka nav Latvija kļuvusi par lielisko valsti, pāraug agresijā un atsvešinātībā, kas vērsta pret amatpersonām.

Nav jau tā, ka vilšanās vai agresija būtu gluži nevietā. Patiešām, diez vai ir pamats žēlumam pret amatpersonām, kuras gan zina, kā izmantot privilēģijas, taču viņu snieguma kvalitāte neatbilst ne tikai viņu ambīcijām, ne arī kādiem citiem kritērijiem.

Un var jau būt, ka visa politiskā elite sastāv tikai un vienīgi no dažāda ranga blēžiem, rausējiem, korumpantiem un vienkārši neētiskiem cilvēkiem, un tādā gadījumā tas, ko mediji stāsta un pārstāsta par politiku, un no kā publika pavelkas un aizsvilstas, ir pilnīgi pamatoti. Pat ja tam acīmredzot nav nekādas ietekmes uz situācijas uzlabošanu, jo neizskatās, ka nokaunināto vai pat malā nostumto avantūristu un liekēžu vietā nāktu labie un gudrie politiķi.

Visā šajā riešanā visvairāk mulsina gadījumi, kad publika tādā pašā naidā klaigā arī par tiem, kuri neko tādu nav nodarījuši. Jā, viņi varbūt nav politikas zvaigznes un tādi valstsvīri vai valstssievas, par ko latvieši sapņo kopš Ulmaņlaikiem. Viņi varbūt arī nav nekādi nozares vīzionāri, turklāt varbūt viņi šad tad ir izdarījuši šo to, kas nav bijis ļoti gudri. Bet, kad viņus kritizē, viņu darbi dažkārttiek savilkti kopā ar neadekvātām paralēlēm, un tam, ko viņi spēj vai nespēj paši par sevi, nav nekādas nozīmes. Viņus kritizē tikai tāpēc, ka var kritizēt un izgāzt dusmas un vilšanos.

Lasīt tālāk →

15. februāris 20:19, 8 atsauksmes

Referendums un latviešu noriets

Atmoda: tā bija, bet tā vairs nebūs

Skatos reklāmlapiņas, kas samestas man pastkastītē saistībā ar 18. februāra referendumu, un domāju, cik prastā veidā politiķi — gan tie, kuri aicina balsot par, gan tie, kuri pret — ir iedzīvojušies no nacionālās kacināšanās. Abu nometņu sagatavotajos materiālos cilvēki tiek aicināti nebūt vienaldzīgiem, aizstāvēt vērtības un savas tiesības, un atgādināts arī savas organizācijas cieto pozīciju.

Nervozitātes līmenis līdzinās tam, kas novērojams priekšvēlēšanu periodā, un «par» un «pret» balsis būs kā vēlēšanu rezultāti. Viss vērsts uz «savu» rezultātu uzlabošanu, ne vārda, kas parādītu, ka viņi nudien saprot, ko šis viss nozīmē un ko viņi dara nepareizi. Jo nezina. Neviens nezina.

Lasīt tālāk →

15. oktobris 10:33, Komentāru nav

Sabiedrības integrācija patiltē

Latvija — stop genocid!

Patiltē zem Lāčplēša ielas/Salu tilta sākumā ir atrodama kāda ilustrācija starpkopienu attiecībām Latvijā: tur ar aerosolu līdzās dažādiem grafiti centieniem un citiem uzrakstiem lasāmi saukļi: «Latvija — stop genocid!», «Latvija — stop aparteid!» un pie viena arī: «Dombrovskis zaglis!»

Par šo pilsoniskās aktivitātes izpausmi iedomājos reizēs, kad dzirdu kādu spriedelējam, vai «Saskaņas centra» neņemšana valdībā krievvalodīgos vēlētājus atsvešinās un radikālizēs vai tomēr liks apzināties, ka savu interešu pārstāvniecību no «Saskaņas centra» gaidīt nevar.

Lasīt tālāk →

Meklēšana

Šī diena

  • Kurts, Knuts, Gundars

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “likums” un …
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jāraksta oficiāla…

rubrikas

izvēlēts raksts

Ar interesi palasīju Jura Kažas un viņa sabiedroto bezcerīgos mēģinājumus diskutēt ar oponentiem, kuri par katru cenu pasaules skaidrojumos mēģina iekļaut reliģiskus konceptus.

Pastāv populārs pastāsts par 19. gadsimta matemātiķi un astronomu Pjēru Laplasu. Kad viņš Napoleonu Bonapartu iepazīstināja ar savu darbu «Debesu mehānika», Napoleons viņam prasījis: Kā tas nākas, ka jūs esat uzrakstījis grāmatu par visuma sistēmu, bet ne reizes neesat minējis tā Radītāju? Uz to Laplass atbildējis: «Man nebija nepieciešamības pēc šādas hipotēzes.»

Pat ja šī atgadījuma norise droši vien ir ne līdz galam akurāti fiksēta un izskaidrota, zinātnieki kopš tā laika ne reizi vien ir izteikušies, ka pasaules skaidrošanā dievišķās iejaukšanās arguments ir lieks. Tomēr arī reliģiju sekotāji neatsakās no pretenzijām uz pasaules skaidrošanu. Cilvēka prāts ir spējīgs vienlaikus atbalstīt divus konfliktējošus uzskatus, tai skaitā apvienot reliģisko un zinātnisko skaidrojumu, tāpēc nav pārsteidzoši ne tas, ka ir reliģiozi zinātnieki, ne arī tas, ka ir ticīgie, kuri zinātniskus skaidrojumus vēlas izpušķot ar pārdabisko.

Patiesas pārliecības vai mīļā miera labad tapušu mēģinājumu atrast zinātnes vietu reliģijā un reliģijas vietu zinātnē netrūkst, taču tie ir un paliek sevis mānīšana un nepateikšana līdz galam. Par to var palasīt arī žurnālā «The New Republic» pirms vairākiem Čikāgas universitātes bioloģijas profesora Džerija Koina aplūkotajā šo centienu pārskatā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Reliģijas un zinātnes nesavietojamība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas