Dāvja Sīmaņa filma «Pēdējā tempļa hronikas» stāsta par Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas tapšanu. Par to, kā Gaismas pils ceļas, bet tā ir teju vai pilnībā atstumta no Latvijas sociālās vides — vienīgais, kuram šis «templis» nudien ir svarīgs emocionālā līmenī, ir ēkas autors Gunārs Birkerts. Vairumam pārējo iesaistīto ar to ir lielākoties vai nu formālas, vai arī naidīgas attiecības. Tā nu Gaismas pils celšanās ir atainota kā gandrīz autonoms process, un ēka, kas šādā veidā izaug, ir atsvešināta, auksta — tāda, par kuru visi tikai izliekas, ka to pieņem un novērtē.
Gluži kā reālitātē.
Kadrs no filmas
Vēl pirmdien kinoteātrī «Splendid Palace» var noskatīties dokumentālo filmu Plug & Pray — stāstu par to, kā cilvēki ar nepagurstošu entuziasmu sapņo par cilvēkam līdzvērtīga robota izveidošanu. Kādi būtu šāda sasnieguma efekti, tāpat kā agrāk, neviens nezina, bet tas šos cilvēka pašizziņas centienus apturēt nevar.
Filma ir spēcīga. Tā stāsta raiti, emocionāli, vizuāli un nešauboties. Bet tieši šaubu trūkums ir tas, kas šo stāstu iegāž, piešķirot vairāk politisku, nekā vēsturiskas izziņas funkciju.
Jaunā filma «Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaliste», kurā stāstīts par krietnā arheologa cīņu pret VDK aģentiem kristāla galvaskausa meklējumos, ir saņēmusi dažādas atsauksmes. Tomēr vismaz komūnistiem par jauno lenti nekas labs nav sakāms.
Pagājušajā mēnesī rakstot par latviešu filmām, man nebija iespējas ievietot «Там где кончается море» labāko epizodi, kam esmu devis nosaukumu «Pacanu tikšanās» -- bet nu tā pieejama tiešsaistē. Tik patiesi tēlot spēj vai nu profesionāli aktieri (kuru filmā nav), vai cilvēki, kam šī loma ir asinīs un ikdienā.
Skatoties uz neļķu, rožu un tulpju grēdām, palika drusku jocīgi -- nevienu citu gadu nebiju tik spilgti redzējis, cik šī tradīcija ir dzīva. Un tad man šķiet -- ir vienalga, vai 8. marts kalendārā ir sarkana vai parasta diena, jo atzīmēšana vai tās neesamība no tā nemainās. No dātuma krāsas gandrīz nekad nekas nemainās, tāpēc Zociāldemokrātiskās strādnieku partijas grumbaino seju sarīkotais pikets pie Saeimas ir tikai polītiska aktivitāte, nevis vēlme pēc kalendera reformas darbaļaužu interesēs. Nevienam neviens 8. martu atņēmis nav un arī netaisās to darīt.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu astotais marts 2006 »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org
