Politiskie spēki, kuri aicina palielināt budžeta deficītu, lai stimulētu ekonomiku, vēlēšanās šādi var nopelnīt papildus balsis, jo viņu aicinājums nozīmē atvieglināt taupības režīmu, un tas krīzes nogurdinātajai publikai patiktu. Tomēr šāda stimulēšana Latvijas situācijā labākajā gadījumā būtu tikai ceļš uz to pašu kļūdaino stāvokli, kura dēļ krīze sākās, nevis ekonomikas problēmu risinājums.
Too big to fail ir, kad uzņēmuma vai kāda citu pasākuma neveiksme savstarpējo atkarību dēļ izraisītu ķēdes reakciju, nedienas nesot arī citās jomās, tamdēļ liela uzņēmuma bankrots nav pieļaujams. Šis apstāklis sasnien rokas tiem, kam gribas, lai par sliktu saimniekošanu vainīgie saņemtu sodu, jo izrādīsies, ka vēl lielāks kaitējums būs tiem, kam ar pieļautajām kļūdām nav nekādas saistības.
Arī BP, kas pusotru mēnesi nevar apturēt naftas noplūdi Meksikas līcī un nokļuvis par ASV valdības dusmu ugunīs, ir too big to fail. Šāda mēroga uzņēmums nav tikai korporācija, kas pumpē naftu, to tirgo un gūst sev peļņu. Tas ir uzņēmums, kura akcijās cilvēki iegulda savus līdzekļus, lai pelnītu ar to vērtības svārstībām; tas ir uzņēmums, no kura veiksmēm ir atkarīga ļoti daudzu ar to tieši nesaistītu cilvēku pārticība, jo viņu nauda ir ieguldīta tieši tur.
Vai viņiem būtu jācieš uzņēmuma kļūdu dēļ?
«Latvijas Avīzes» šonedēļ publicētajā intervijā bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs stāsta savu versiju, kāpēc starp Latviju un Igauniju ir tik liela atšķirība. Iemesls ir neapdomīga finanšu polītika, un, pēc viņa stāstītā, Latvija vieglprātīga attieksmē pret naudas plūsmu ir bijusi jau kopš neatkarības atgūšanas.
M. Lāra stāstā netrūkst gandarījuma, ka Igaunija nav Latvija, un netrūkst arī vecākā brāļa attieksmes pret pamuļķo radinieku. Tomēr intervijas morāle ir skaidra: ja krīzes ir likumsakarīgas, tad Latvijas gadījums stāsta, kā neveiksmes var būt ja ne zvaigznēs, tad vismaz valsts nostādņu pamatos ierakstītas.
Pirms pāris dienām saņēmu telefona zvanu no bankas. Zvanīja kāda «Nordea» darbiniece, kas, kā varēja noprast, nolasīja uz lapas iepriekš sagatavotu tekstu, ka viņi veic klientu aptauju, un vaicāja, vai man būs dažas minūtes, ko veltīt. Minūtes man bija, bet tās bija veltas minūtes, jo ar ne pārāk veiksmīgi veidotu aptauju uzņēmumam ir visai grūti uzzināt, ko par to domā klienti un kas būtu jāuzlabo.
Gata Šļūkas zīmējums
Pagājušajā otrdienā Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija atbalstīja SIA «Rīgas satiksme» priekšlikumu paaugstināt pie sabiedriskā transporta vadītāja pirkto biļešu cenu līdz 60 santīmiem.
Rīgas domes deputāts un komisijas priekšsēdētājs Jānis Zaržeckis uzskata, ka biļetes iegādāšanās pie transporta līdzekļa vadītāja parāda braucēju slinkumu un neizdarību, jo «nekas ērtāks par etalonu vispār nevar būt». (via 
Kautskis.)
Pa vidu lietum saule vēl uzspīd, taču vairs nesilda. Mūra siena, kas visu vasaru vakaram iestājoties bija kā siltuma akumulators, tagad ir saules kaisles atdzērusies un vairāk tās viņai nevajag. Tagad visi grib lietu, un lietus līst. Ļaudis pilsētā jau staigā biezajās jakās ar kapucēm. Nevajag saules — nebūs.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu rudens saule »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
