Tradicionālā kultūra sāk ieņemt mūsdienu kultūras namus -- lielveikalus.
Tipisks lielveikalu piedāvājums ir pašpietiekams -- tur cilvēki nāk nevis iepirkties, bet gan sevi parādīt, cilvēkus un citus eksponātus aplūkot, paskatīties, kas jauns atnācis un pievests, izmantot piedāvātās izklaides un visādi citādi labi pavadīt laiku. Tā ir izstāde pārdošana un sabiedrības pulcēšanās vieta.
Nevarētu gluži teikt, ka «Rīgu pārņēmis hokejs», bet mazliet uz to pusi ir. Šķiet, ka lielākie dzērāji un bļāvēji aizbraukuši uz Maskavu, tāpēc Rīgā palikusi tikai sarkanbaltsarkanā tērptu taurētāju minoritāte, bet arī ar to ir gana.
Botāniskais dārzs, šķiet, ir viena no retajām vietām Rīgā, kur vēl aug papeles. Pašlaik, kad plaukst pumpuri, tas rajons ir īstā smaržu vieta, kur pastaigāties. Uz mirkli kļūst mazliet labāk, kad tu rēnā sestdienas rītā morālās abstinences nomāktām domām izej ārā un iztēlojies – šajā rajonā vasarā būs jaušama ne tikai sakarsuša asfalta smarža, bet arī lipīgas smaržas viļņi. Bet tagad - noilgojies spēks gaisā, arī bez lietus. Bet tagad - uz ietves ik pa laikam nokrīt pa kādam pārsprāgušam pumpuram. Mežs pilsētā vairs nenāk, pilsētai no pūkām ir alerģija, bet tur, aiz Botāniskā dārza žoga, ir ne tikai bīstamās papeles vien.
Drīz, drīz atkal zaļš. Aizver acis, un, kad es teikšu hop, varēsi atvērt pilnā zaļumā. Ikgadējais pārsteigums.
Pavisam siltajās dienās ir savādi pieredzēt pusaizmirstas sajūtas. Stāvi trolejbusa pieturā saules staros un iedomājies: «Tā, šis tātad nozīmē, ka ir karsti.» Tu jūti miklumu uz pieres, jūti asfalta smaržu, jūti vēl daudz ko tādu, kas pēdējiem diviem gadalaikiem nav raksturīgs, un saproti, ka gandrīz jau aizmirsies tas viss. Un jaku to novelc nevis tāpēc, ka sajūti karstumu, bet tāpēc, ka izdomā — varētu būt, ka ir karsts.
Un tad vēl pirmais pavasara lietus. Grasoties iet ārā, ieraugi, ka līst. Pa durvju stiklu skaties, minstinies, iedomājoties, kas tas īsti ir — lietus. Auksts, slapjš, ar vēju sejā? Nē, remdens, lielu lāšu zaļuma un atpakaļ atdotu smaržu lietus — no tā nav jāvairās, tie taču aprīļa pilieni. Go looking for the summer.
Look deep into the april face
A change is clearly taking place
Looking for the summerRemember love how it was the same
We scratched and hurt each other's growing pain
We were looking for the summer.
«Dārgais draugs, cilvēki pie Tevis pieturas tikai tik ilgi, kamēr esi viņiem vajadzīgs, tāpēc vienīgais, ko varu ieteikt — dari tā, lai citiem vajadzīgais Tevī tik ātri nebeigtos. Mēs pametam tos, kuru bagātības esam izsmēluši, un tajos dažos gadījumos, kad paliekam arī tad, kad viss beidzies, tas ir tikai žēluma un līdzjūtības dēļ. Šaubos, vai tas ir tas, ko Tu gribi, tāpēc piedomā pie tā, ko un cik Tu citiem dod,» teica Vecais Viedais vīrs psihoterapeitam, kas pie viņa ik nedēļu nāca runāties par neizrunājamo.
«Sveiks, kā tevi sauc?» jautāja Cilvēks ar Apgarotu Sejas Izteiksmi, nosaukdams arī savu vārdu, ko tajā pašā brīdī aizmirsu. «Negribi atnākt pie mums šovakar uz kristīgo klubu? Tur būs pravietis no Amerikas, daudz jauniešu!» aizgrābtā balsī teica Cilvēks. Pastāstījis par lieliskajiem iespējamajiem pravietojumiem, par jauko sabiedrību un dabūjis manu izvairīgo atbildi, ka labas apstākļu sakritības rezultātā uz daudzsološo pasākumu noteikti aiziešu, Cilvēks ar Apgaroto Sejas Izteiksmi aizgāja tālāk, laikam runāt ar citiem pazudušajiem un uz ceļa novietojamajiem cilvēkiem.
Ak, bet dzīve taču ir nežēlīga, un no savām maznozīmīgajām gaitām brīvs tiku vien stundu pēc daudzsološā Notikuma sākuma, tomēr garām iedams, iemeta skatu logā, aiz kura notika Pasākums. Daži stāvi tur patiesi vīdēja. Bet es tā arī neuzzināju nevienu pravietojumu, neiestājos nekādā reliģiskā organizācijā un turpinu dzīvot savu nepareizo un tukšo dzīvi.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu cilvēks ar apgarotu sejas izteiksmi »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
