mosties.org

Cilvēku stulbuma pamatlikumi

Autors: Prof. Karlo Čipolla (1976) | Attēli: Džeimss Donelijs

Piektais pamatlikums

Palūkosimies nevis no indivīda labklājības, bet sabiedrības labklājības perspektīvas, pieņemot, ka sabiedrības labklājību veido indivīdu apstākļu algebriskā summa. Šajā analīzē ir būtiska Piektā pamatlikuma izpratne. Var piebilst, ka no visiem pieciem pamatlikumiem Piektais noteikti ir vislabāk zināms, un tā secinājums tiek citēts ļoti bieži. Piektais pamatlikums paredz, ka

stulbs cilvēks ir visbīstamākais no personu tipiem.

Šī likuma secinājums ir šāds:

stulbs cilvēks ir bīstamāks par bandītu.

šis materiāls ņemts no mosties.org

Perfekta bandīta (tā ir persona, kas atrodama uz līnijas OM 2. zīmējumā) darbības rezultāts ir skaidri un vienkārši bagātības un/vai labklājības pārvietošana (transfer). Pēc tam, kad pie darba ķēries perfekts bandīts, bandīta kontā ir ienākumi, kas ir līdzvērtīgi mīnusiem, kuri radīti citai personai. Sabiedrībai kopumā no tā nav ne labāk, ne sliktāk. Ja visi sabiedrības locekļi būtu perfekti bandīti, sabiedrība stagnētu (kļūtu kūtra, bez attīstības), taču nebūtu plašu katastrofu. Uzņēmējdarbība nozīmētu lielu bagātību un labklājības pārcelšanu uz to cilvēku kabatām, kuri rīkojas. Ja visi sabiedrības locekļi šādi rīkotos pastāvīgi, tad ne tikai sabiedrība kopumā, bet arī indivīdi dzīvotu nevainojami stabilā bezmaiņu stāvoklī.

Kad pie darba ķeras stulbeņi, stāsts ir pavisam citāds. Stulbi cilvēki rada zaudējumus citiem cilvēkiem, nerodot līdzvērtību ieguvumu sev. Tādā veidā sabiedrība tiek padarīta nabagāka. Pēc uzskaites sistēmas, kas parādīta attēlos, redzams: to indivīdu darbības, kuri atrodas pa labi no līnijas POM (3. attēls), vairo sabiedrības labklājību; lai gan dažādās pakāpēs, bet tomēr visu to indivīdu darbības, kuri atrodami pa kreisi no jau minētās līnijas POM, situāciju pasliktina.

Trešais attēls, ilustrē piekto cilvēku stulbuma pamatlikumu

Citiem vārdiem runājot, bezpalīdzīgie ar prātīguma pazīmēm (laukums H1), bandīti ar prātīguma pazīmēm (laukums B1) un prātīgie (laukums I) sniedz pienesumu sabiedrībai — lai gan dažādās pakāpēs, bet tomēr sniedz. Savukārt bandīti ar stulbuma pazīmēm (laukums B2) un bezpalīdzīgie ar stulbuma pazīmēm (laukums H1) rada zaudējumus — papildus tiem, ko radījuši stulbeņi, tādējādi vairojot zemisko un postošo stulbeņu varu.

Tas viss liek domāt par to, kā šie procesi izpaužas sabiedrību veiktspējā. Otrais pamatlikums paredz, ka stulbu cilvēku daļa ir konstante σ, un to neietekmē nedz laiks, telpa, rase, šķira, nedz arī kāds cits sociokulturāls vai vēsturisks mainīgais lielums. Pamatīga kļūda būtu domāt, ka stulbu cilvēku skaits panīkušā sabiedrībā ir lielāks nekā sabiedrībā, kura attīstās. Abas šīs sabiedrības sirgst ar to pašu stulbu cilvēku procentu. Atšķirība starp šīm sabiedrībām ir tāda, ka nīkulīgajā sabiedrībā:

  1. stulbajiem sabiedrības locekļiem pārējie sabiedrības locekļi atļauj veikt vairāk un aktīvākas darbības;
  2. ne-stulbo cilvēku sektorā ir salikuma (composition) izmaiņas: ir novērojama relatīva laukumu I, H1 un B1 pārstāvju skaita samazināšanās un proporcionāla H2 un B2 pārstāvju skaita palielināšanās.

Šis teorētiskais pieņēmums ir pārpārēm apstiprināts, vispusīgi analizējot vēsturiskus gadījumus (cases). Patiesībā vēsturiskā analīze mums ļauj pārformulēt teorētiskos secinājumus īstenākā (factual) veidā, sniedzot vairāk reālistisku detaļu.

Vienalga, vai aplūkojam Klasisko laikmetu, Viduslaikus, Jaunos laikus vai mūsdienas, iespaidīgi, ka ikvienā valstī, kas attīstās, dzīvo neizbēgama stulbu cilvēku daļa — σ. Tomēr valstī, kura attīstās, ir arī neparasti augsts prātīgo cilvēku īpatsvars, kas spēj turēt stulbeņu daļu pie vietas, vienlaikus radīt tik daudz labumu sev pašiem un citiem sabiedrības locekļiem, tādējādi nodrošinot progresu.

Valstī, kas nīkuļo, stulbo cilvēku skaits ir tāds pats σ, tomēr no pārējās sabiedrības daļas pie varas ir ticis bīstami pieaugošs skaits bandītu ar stulbuma pazīmēm (apakšlaukums B1 B kvadrantā 3. attēlā) un starp tiem, kas nav pie varas, tikpat bīstami pieaug bezpalīdzīgo skaits (H laukums pamata attēlā, 1. zīmējums). Šādas salikuma izmaiņas ne-stulbo skaitā nenovēršami stiprina σ daļas postošo varu un veicina nīkulību. Un valsts iet uz elli.

Atgriezties sākumā »

No angļu valodas tulkojis mosties.org kolektīvs.
Bez mūsu piekrišanas šo tulkojumu pārpublicēt nav atļauts.