Paiet termiņš. Pienāk kārtējais atskaites punkts, un Tev vai nu citi vai arī Tu pats sev vaicā, kas šajā posmā sasniegts, uzzināts, saprasts, uzvarēts? Bet dzīvē, kurā termiņus ir iespējams ignorēt, atskaites nav obligātas. Neviens neliek dzīvot kaut kā «pareizi», vienādi. Reklāmas aicina, vērtības un tradīcijas virza, kārtība atļauj vai aizliedz — bet tā nav pareizība, tā ir tikai versija par labas dzīves stratēģiju.
Un, ja nekas nav mainījies, gribas uzdot jautājumu, vai tam tā bija jābūt un vai sistēmā bez Tevis bija kāds, no kā tas bija atkarīgs. Tev ir plāns? Tev ir sapratne par to, kā to visu (kaut ko) dabūt gatavu? Vai Uu zini, ko gribi un kaut ko dari, lai vēlmes īstenotu? Varbūt plāna nemaz nav, vai arī svarīgāk par plāna pildīšanu ir vienkārši izdzīvot. Tāpat kā maratonā, kad paliek pavisam grūti, aizmirstas, kā ir pareizi jāskrien un jāelpo, galvenais ir kustēties uz priekšu.
Termiņš ir pagājis. Pagarinājuma nebūs. Bet pēc šī starpfiniša būs citi, un nākamajā atkal paskatīsimies, cik vēl atlicis līdz nirvānai.
Разговаривать с тенью не так уж легко.
Совершать харакири большое искусство.
Но Мисима в огне, а Сиэттл так далеко
И так хочется жить просто без революций.Как случилось, что время так быстро ушло,
Кто мне скажет теперь был ли я или не был?
На вершинах нирваны,
в глубине книжных истин и тайн,
Босиком на Луне и в парижском туннеле.
Вадим Курылев — Харакири
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/999/trackback/
Piecas acis!
Man patīk rīti, kuros jāceļas agri. Pat tādi kā šis, kas pienāca ar lietus miglas elpu un slapjumu uz ielām. To visu kompensē cilvēki sabiedriskajā transportā.
Es veros viņu miegainajās acīs un plakstiņos, kas aizpampuši no miega nepietiekamības, es redzu kosmētikas mēģinājumus noslēpt pirmdienas šoku organismam. Ievēroju sakārtotās frizūras, lietišķos kostīmiņus, kas šo cilvēku ierašanos darbā padara tik ikdienišķu un pašsaprotamu. Un tomēr, šodien ir pirmdiena, un šo cilvēku sejas, pie tramvaja stikliem atslietie pusaizmigušie ķermeņi un to sapņainie skatieni man stāsta, ka te nav nekā ikdienišķa. Tā vietā ir mēma pakļaušanās ekspluatācijas mehānismam. Pretestību un izmisumu, ja kas tāds ir bijis modinātājam atskanot, ir nomainījusi stāvokļa apzināšanās un tā nenovēršamības pieņemšana. Rīt jau būs drusku labāk, bet pirmdienas acīs redzu tikai mirušās svētdienas skaistumu.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mikla pirmdiena »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
