pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 31. maijs 19:14 Komentāru nav

praida bilance

Seksuālo minoritāšu gājieni Latvijā ir notikuši trīs gadus pēc kārtas, un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai, vērojot komunikācijas tendences, varētu izdarīt kādus secinājumus.

Homoseksuālisti pazuduši?

Šodienas geju maršs 11. novembra krastmalā ir pagājis mierīgi (interesnatākā ziņa bija par «Mozaīkas» datubāzes piedzīvojumiem). Visādā ziņā krietni mierīgāk nekā 2005. gadā, kad grupiņa fundamentālistu pieteicās par tiesnešiem, kas paši cer tikt cauri bez tiesas. Šis novirziens nekur nav zudis, savukārt to, ka nomētāšanas vairs nav, var traktēt gan kā citādu metožu izvēlēšanos, gan kā policijas darba uzlabošanos. Atšķirībā no 2005. gada, šogad nemanīju stāstiņus par to, kā policisti draudzējušies ar nepraidistiem un vaicājuši, kur var dabūt krekliņus ar viņu simboliku. Savukārt polītiķi, kas pret šāda veida akcijām iebilst, aicināja vienkārši to ignorēt. Tā ir laba ideja, ja parāda attieksmi — mēs jums nepiekrītam, bet visi drīkstam darīt, kā vēlamies.

Lepno maršētāju gan šogad bija maz — aptuveni divi simti, no tiem daudzi (kas gan zina, cik ir daudz?) ārzemnieki. Tas neatbildētus atstāj divus jautājumus: (1) kur gan ir palikuši vietējie homoseksuālisti un viņu draugi un (2) vai gadījumā Rīga vēl pēc pāris gadiem vienkārši nebūs ārzemju praidistu kolonija, kur geju maršus rīkot vietējo homoseksuālistu vietā un vārdā. A ko, varbūt mums neko no tā nemaz nevajag un praids tāpat kā Eirovīzija pēc dažiem gadiem nopietna pasākuma statusu spēs saglabāt vienīgi īstāko entuziastu sirdīs? Ai, nē, praidā gājēji domā citādi. Vismaz kāda gājēja tā vietā krata pirkstus:

Būšu godīga un neteiksu, ka pašmāju geju un lesbiešu bija daudz. Allaz var vēlēties labāk un vairāk! Tādēļ pakratu nosodoši pirkstu to homoseksuāļu virzienā, kuŗi izvēlas gājienā neiet! Mīlīši, jūs esat mazliet jocīgi! Nju kā jums šķiet, kas un kā spēs atrisinat mūsu(lasīt- arī jūsu) problēmas, ja ne mēs paši? Tagad un šeit?

Lūk, lūk! Kas tu par homoseksuālistu, ja gājienā neej?! Kas tu par homoseksuālistu, ja neatsaucies «Mozaīkas» aicinājumam? Kas tu par homoseksuālistu, kam nav sirds pilna diskriminācijas un citu problēmu? Kaunies! (Par to, ka «Mozaīka» vai praids varētu nepārstāvēt Latvijas homoseksuālistu kopienu — ja par ko tādu varam runāt — un nepiedāvā risinājumu, kādu kopiena varbūt vēlas, neērti pat ieminēties.)

Zatleru izmanto visi

Iepriekšējos gados geju gājiens tika rīkots bez polītiķu vārdiska atbalsta, un līdz šim Latvijas polītiķu attieksme pret šo pasākumu ir bijusi robežās starp galēju nepiekrišanu un izvairīgu novēršanos. Šogad praida fani savā pusē bija dabūjuši Valdi Zatleru, kas bija pavēstījis, ka ir pret jelkāda veida diskrimināciju. Ieinteresētie šo izteikumu uz karstām pēdām interpretēja kā Zatlera atbalstu geju gājienam, lai gan tā prezidents gluži neteica. Praidisti šādi izdarīja tieši to pašu, ko pseidokristieši, pēc Ģimenes svētkiem masu saziņas līdzekļiem izplatot paziņojumu, ka «Latvijas prezidents atbalstījis Alekseja Ļedjajeva iniciatīvu». Arī to viņš tieši darījis nebija, vien apmeklēja svētkus.

24. maijā notikušos Ģimenes svētkus varēja skaidrot kā pretpotes mēģinājumu geju pasākumam. Tāpat kā homoseksuālistu tiesību atbalstītāji ir privātizējuši vārdu «draudzība», liekot to saistīt ar savu īpašo draudzību, geju naidnieki ir privātizējuši jēdzienu «ģimene», ko pie mums valsts līmenī saprot ar vīriešu un sieviešu savienību, kuŗā vēlamā gadījumā dzimst arī bērni.

Nerunājiet manā vārdā

Šajās diskursu cīņās, iespējams, ir arī meklējama geju maršu bilance. Visus šos gadus viena puse ir stāstījusi par to, ka cilvēku nevar diskriminēt tāpēc, ka viņam ir citādas seksuālās preferences un ka būtu tikai normāli, ja divi cilvēki neatkarīgi no dzimuma varētu juridiski reģistrēt savas attiecības. Tas savukārt ir nepieciešams kaut vai tādos prāgmatiskos jautājumos kā mantas dalīšana šķiršanās vai nāves gadījumā. Jāpiebilst, ka līdzīgas problēmas mēdz būt arī nelaulātiem, bet kopā dzīvojošiem heteroseksuālistiem, kam tāpat nav nekādu tiesību, ja nav papīra — un tas tāpēc, ka valsts aizstāv ģimeni tādā izpratnē, kā rakstīts Satversmē, bet citas izpratnes par ģimeni tā ar Bērnu un ģimenes lietu ministra Aināra Baštika gādību aizstāvēt nevēlas.

Savukārt antipraidisti visus šos gadus ir runājuši par «tradīcionālajām vērtībām» (lai ko tās arī nenozīmētu), apdraudēto ģimeni (kam geji nez kāpēc izvēlēti par lielākajiem uzbrucējiem) un homoseksuālisma propagandu vai populārizēšanu (ko tas nozīmē, es arī nezinu, bet tās varētu būt bažas, ka nu nehomoseksuālisti metīsies mainīt orientāciju, savukārt doma, ka geji nav slimi, vien ir apdraudējums kaut kam).

Pankūkas-Pētersonei savā laikā mēģinājumos norādīt uz to, ka pa liberālo ceļu ir iespējams aizvirzīties līdz dažādām neapšaubāmām perversijām un nobīdēm, izaicinoši vaicāja, kur tad ir robeža — viendzimuma cilvēkiem ģimeni veidot tagad būs normāli, bet kā būtu ar nekrofiliju pēc vienošanās vai ar kādām citām īpatnējām attiecību formām? Uz jautājumu, kur ir robeža, pa šiem gadiem (domu vilciena maršrūts ir vecāks nekā Rīgas praids) tā arī neesmu spējis atbildēt, tomēr tagad es vienu zinu sacīt: neciešu, ka visādi aktīvisti piesakās runāt manā vietā, man nemaz nevaicājot, vai to vēlos. Gluži tāpat kā seksuālā orientācija, arī attieksme pret to ir personisks jautājums, līdz ar to šie «tradicionālo vērtību» (lai ko tas arī nenozīmētu) un sabiedrības pamatstruktūru aizstāvētāji (sk.: seksuālitāte vs. morāle) par vērtībām nav tiesīgi runāt ne tikai savas liekulības, bet arī mandāta trūkuma dēļ dēmokrātijas izpratnē. Tāpat kā «Mozaīka» var runāt tikai savu biedru un atbalstītāju, nevis Latvijas homoseksuālistu vai pat «sabiedrības» vārdā.

Diskusija beigu beigās izvēršas cīņā par klusējošā vairākuma atbalstu, bet nedomāju, ka ir godīgi atsaukties uz sabiedrības masu uzskatiem, kas savu viedokli nav paudušas. Tāpēc runāsim, runāsim paši savā vārdā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Ir ļoti retas tādas reizes, kad es, no rīta pamostoties, uzreiz metos pie datora, lai uzzinātu, kas notiek pasaulē. Dienvidosetijas konfliktam sekoju līdzi līdz piektdienas pusdienlaikam, un, kad sestdien agri no rīta uzzināju, ka Krievija ar tankiem iebraukusi Dienvidosetijā, bija skaidrs — kaŗš nudien ir sācies.

Tas, vai Dienvidosetija pieder separātistiem (un Krievijai) vai Gruzijai, ir politisks jautājums, un atbilde uz to ir atkarīga no tā, vai mums vairāk patīk Gruzija vai Krievija. Šādā veidā nostāšanās vienā vai otrā pusē tiek izšķirta arī starptautiskajās attiecībās — ne jau osetīniem kāds vaicā viņu viedokli, bet gan Krievijai un Rietumiem. Kā tie izskaidrosies, tā būs.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Dienvidosetija un Gruzija »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas