komūnisti pret Indianu Džonsu

Jaunā filma «Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaliste», kurā stāstīts par krietnā arheologa cīņu pret VDK aģentiem kristāla galvaskausa meklējumos, ir saņēmusi dažādas atsauksmes. Tomēr vismaz komūnistiem par jauno lenti nekas labs nav sakāms.

Aizvainotā padomju tauta

Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas komūnistu interneta vietne sniedz ieskatu tajā, cik ļoti veco laiku entuziasti ņēmuši ļaunā to, ka Holivudas filmā padomju aģenti izmantoti kā sliktie, un kopumā filma esot «pretpadomju propaganda».

Komūnisti jau pāris dienas sodās par Harisonu Fordu, viņa varoni, ko nodēvējuši par «melno Džonsu», Keitu Blanšetu, kas tēlo VDK aģentu vadoni, un filmas veidotājiem. «Ar savu darbu Spīlberga kunga filmā «Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaliste» jūs esat apvainojuši visu padomju un krievu tautu, visus, kas atminas grūtos 50. gadus, kad mūsu valsts beidza Lielā kara posta atjaunošanas darbus un nesūtīja uz ASV nežēlīgus teroristus,» teikts partijas atklātā vēstulē filmas galveno lomu tēlotājiem.

«Šī neapšaubāmi ir zemas kvalitātes filma un izraisītu vien smaidu, ja vien nepastāvētu draudi, ka tās orbītā tiks ievilkti pusaudži, kas neko nezina par 20. gadsimta 50. gadiem,» uzskata partijas biedrs Vladimirs Muhins. «Tajā laikā pagāja mana jaunība, un es atminos, kā amerikāņi toreiz apbrīnoja mūsu valsti. Taču filmā Indiana Džonss ielec padomju «UAZ» un sit sievieti — padomju izlūku, ko tēlo Keita Blanšeta — ar kāju pa vēderu, it kā tā arī būtu jādara.»

Filmas ideju, ka pasaule jāglābj no krieviem, V. Muhins nodēvējis «vienkārši par Čērčila paranoidālu sapni». Partijas pārstāvji arī pauduši vēlmi, lai jaunā filma Krievijā tiktu aizliegta.

Komūnistiem ir draugi

Par netaisnības sajūtu stāsta arī Sanktpēterburgas komūnistu ārvalstu draugu rakstītās e-pasta vēstules. «Es jauno filmu neskatīšos tāpēc, ka tā, kā man šķiet, ir pārlieku izkropļots skatījums uz to, kas notika,» raksta kāda Eimija M. «Es gribēju, lai jūs zināt, ka visi amerikāņi nav idioti bez kādas cieņas. Tas gan varētu būt neticami, tik ilgi vērojot Bušu darbībā.» Savukārt kanādietis Less Kušī atzinis, ka komūnistiem ir tiesības justies aizvainotiem, un ka «mēs bieži vien aizmirstam, kas ir mūsu draugi». «Visas filmas, kas valstis vai cilvēkus parāda kā ļaundarus, ir jākoriģē, lai nākamās paaudzes nebūtu aizspriedumainas,» raksta L. Kušī.

Sanktpēterburgas komūnistu interneta vietnē var atrast ne tādus vien spēcīgus viedokļus. Šīs dusmas ir amizantas, ko tās pastāsta par dažu ļaužu uzskatu, ka Padomju Savienības laikā patiešām bija visīstākais komūnisms (lai gan mūsdienās nopietnāk būtu teikt, ka Padomju Savienība paņēma labu ideju, taču to sabojāja) un ka īstie komūnisti ir nevis tie, kas aizstāv egalitārisma un taisnīguma idejas, bet gan padomju mantojumu.

Makartija smīns

Indianas Džonsa pamata doma — stāstīt, kā 50. gados labie amerikāņi cīnās pret sliktajiem padomju aģentiem, ir tīša spēlēšanās ar klišejām par ļauno un labo. Klišejas, iespējams, ir pašsaprotamas ASV skatītājiem kā atsauce uz makartisma laika varonīgo cīņu pret sarkano mēri. Tomēr šis labo un ļaunu spēku lomu sadalījums ir problēmātisks mūsdienu filmai, kas tiek rādīta visā pasaulē. Pieļauju, ka filmas sižeta izvēles skaidrojumos jāņem vērā arī mūsdienu starptautiskais konteksts ar Krievijas aizvien lielākajām ambīcijām uz viedokļa paušanu.