ūdens ielās

Dažos mirkļos pilsētas ielas pieplūst ar ūdeni. Pirms tam asfalts no debesu atspīdumiem nokrāsojas gaiši zilā krāsā, savukārt, kad ūdens jau ielas piepildījis, braukšanas joslas kļūst par peldceliņiem, kuru maršrutus regulē ceļazīmes, un treneri ir bijušie ceļu policisti.

Automašīnas ir nogrimušas, trolejbusi pazuduši, autobusi applūduši. Vien daži tramvaji kā pravieši pa ūdens virsu joprojām kursē, taču sekotāju viņu brīnumam ir maz. Daudz lielāka piekrišana ir vilcieniem, kas pa zemūdens sliedēm brauc, kā braukuši līdz šim. Visi, kas nebrauc ar vilcieni, peld pa zilo ūdeni — kā nu māk. Cits ar neatļautiem palīglīdzekļiem, cits tikko uzvilcis jaunākā modeļa mazas pretestības peldkostīmu, cits — optimists — ar motociklu uz muguras, cerībā uz sausākiem daudzcīņas posmiem. Visiem vietas ielās nepietiek, ir vēl trakāk nekā automašīnu sastrēgumos, mēs negribot plašajos roku un kāju vēzienos pieskaramies citiem. Droši vien tāpēc, ka visus jau nevar redzēt, bet gan jau kāds arī speciāli. Komunikācija.

Garām papeld kundzīte ar pelddēli. Viņai šodien iet visātrāk, viņai atliek tikai kustināt kājas un turēties pie dēļa, un mēs, pārējie, paliekam tālu aizmugurē. Nevar būt, ka viņa grib kaut kur paspēt, šodien viss ir slēgts, šodien nav ūdens nekur citur, kā tikai ielās. Nez, viņa šādi vairāk kaloriju grib nodedzināt? Ne jau ar ātrumu tas izdosies; ko viņa grib apmānīt?

No ceturtā stāva trešajā celiņā ielec onkulis ar zilu peldcepuri galvā, tonētām peldbrillēm un pamatīgu alusvēderu. Viņš lēniem plašiem vēzieniem taureņa stilā dodas uz centru, kur pie operas onkuļa spārnus saplosa kaijas, un atpakaļ viņš dodas pa suņu modei.

Pa Brīvības ielu uz leju peld groziņš ar bērnu. Tas veiksmīgi izvairās no ūdenī lēcēju šļakstiem un neapgāžas peldētāju radītajos viļņos, tas ļaujas straumei. Ja kāds groziņu izmakšķerēs un izaudzinās jauno līderi, tas dosies atpakaļ, lai atrastu vietu, no kurienes ūdens rodas, un krānus aizgriezīs, un pēc tam uz vietu, kur tam iztecēt, un korķus izņems. Viņš to varēs izdarīt, viņš spēs izmainīt visu, kā ir tagad, bet mums to nevajag, mums patīk peldēt, un groziņš ar bērnu pa viļņiem un cauri šļakstiem peld prom aizvien tālāk no civilizācijas. Jo tālāk, jo labāk, un treneri pie izdevības garām peldošo groziņu apšļaksta.