4. maijs ir diena, kad mēs priecājamies par Neatkarības deklarāciju, dokumentu, ar ko Latvija pasludināja neatkarību no Padomju Savienības. Tomēr vienlaikus šajā dienā ir arī drusku rūgtuma, jo neatkarība ne visiem izrādījās tāda, par kādu sapņoja.
4. maijs mūsdienās ir stāsts par to, ka sākums bija labs. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, piemēram, runā par «4. maija vērtībām», un, ja tās atjaunotu, tad gan būtu labi. Bet nav jau labi — kaut kad kaut kas aizgāja šķībi. Kas aizgāja? Kad?
Bez citiem iemesliem, par ko toreizējie Augstākās padomes deputāti tagad runā, ir kāds, par ko viņi (un vairums citu) klusē. Tas ir stāsts par 1991. gada 3. marta Latvijas iedzīvotāju aptauju, kuras dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu: «Vai jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?». Aptaujā varēja piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, un daļai Latvijas iedzīvotāju tā arī bija pēdējā reize, kad viņiem tika ļauts bez priekšnoteikumiem paust viedokli.
Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 iedzīvotāji, un no tiem piedalījās 1 666 128 jeb 87,56 procenti balsstiesīgo. Ar «jā» atbildēja 1 227 562 jeb 73,68 procenti balsotāju. «Nē» teica 411 374 jeb 24,69 procenti.
Aptaujas rezultāts ir vērā ņemams sasniegums, un tādā veidā Latvijas iedzīvotāji pauda atbalstu politiķiem, savukārt politiķiem aptaujas dati bija arguments sarunās ar Maskavu.
Kā šis rezultāts tika panākts? Deputāti braukāja pa valsti, tikās ar cilvēkiem un stāstīja, cik labi visiem būs neatkarīgajā Latvijā. Bet, kad neatkarība patiešām bija sasniegta, izrādījās, ka nekādas vienošanās pilsonību un pilsoņu tiesībām iebraucējiem nav bijis.
Šis ir viens no pirmajiem neveiksmīgajiem politiķu soļiem atjaunotās Latvijas neatkarības laikā — kontakts ar nozīmīgu daļu Latvijas sabiedrības tika sarauts, un sekas Latvija sāpīgi jūt arī pašlaik. Esam ieguvuši nelojālu iedzīvotāju pulku, kas dzirdīgas ausis ir atraduši Maskavā, nevis Rīgā. Latvija iespēju izveidot puslīdz saliedētu sabiedrību palaida garām, bet Krievija par to tikai berzē rokas, stāstot par nepilsoņu «diskrimināciju» Latvijā.
— nııtŕø
Raksturvārdi: iekšpolitika, nepilsoņi, pilsoniskums
Atsauces saite: http://mosties.org/atsauce/985/
Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas uzdod atsaukt Riharda Bargā darbu «Tenkas», samaksāt tajās aprakstītajai Agitai Dragunai kompensāciju un atvainoties viņai, no vienas puses, iepriecina, bet, no otras — apbēdina. Labi, ka ir mehānisms, lai varētu aizsargāt cilvēka vārdu no publiskas izmantošanas pēc sirds patikas, bet tas, kā tiesa līdz atziņai par nodarīto pārestību nonākusi, ir bēdīgi.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Rihardu Bargo notiesā kā žurnālistu »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org
