pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 1. maijs 00:28 Komentāru nav

1. maijs — Darbaļaužu diena

Strādnieki

1. maijs ir Darba svētki vai Starptautiskā strādnieku solidāritātes diena. Strādnieku svētki, lai atzīmētu sasniegumus cīņā par darba apstākļu uzlabošanu. Bija ilgam laikam jāpaiet, lai fabrikas strādniecei vairs nevajadzētu dziedāt par savu darba vidi, kurā «lēni, tā kā pulkstens sit, / Man velkas stundas sešpadsmit». Tomēr 1. maijs, kādu mēs to redzam mūsdienās, rāda tikai to, ka cīņa par strādnieku tiesībām ir apstājusies pusceļā.

Ilgais ceļš līdz astoņām stundām

1. maijs kā sarkans datums kalendārā atgādina par laikiem, kad astoņu stundu darba diena vēl bija jāizcīna. Jau 19. gadsimta pirmajā pusē Roberts Ovens radīja saukli «Astoņas stundas darba, astoņas stundas atspirgšanai, atstoņas stundas atpūtai», tādējādi formulējot mūsdienu darba dienas optimālo sadalījumu. Tomēr tanī laikā tā drīzāk bija utopija. Britu sievietes un bērni kopš 1847. gada drīkstēja strādāt «tikai» desmit stundas dienā. Franču strādnieki pēc 1848. gada Februāra revolūcijas strādāja līdz 12 stundām dienā.

Starptautiskā strādnieku asociācija 1866. gadā deklarēja, ka «likumiska darba dienas ierobežošana ir priekšnoteikums, bez kā visi tālākie uzlabojumi un strādnieku šķiras emancipācija būs lemta neveiksmei».

Jaunzēlandē un Austrālijā augsti kvalificētajiem strādniekiem astoņu stundu darba diena kļuva par realitāti jau 19. gadsimta 40. un 50. gados, tomēr pārējie visā pasaulē par to vēl sapņot nevarēja. 1868. gadā ASV Kongress pieņēma likumu par astoņu stundu darba dienu federālo iestāžu darbā nodarbinātajiem, tomēr tā realizācija dzīvē bija mazefektīva.

1886. gada 1. maijā Čikāgas organizācijas «Darbaspēka bruņinieki» vadītājs Alberts Pārsonss kopā ar ģimeni sarīkoja darbaļaužu gājienu astoņu stundu darba dienas atbalstam. Gājienā piedalījās aptuveni 80 tūkstoši cilvēki, un tā tiek uzskatīta par pirmo Maija parādi. Nākamo dienu laikā Čikāgas strādniekiem visās ASV pievienojās aptuveni 350 tūkstoši strādnieku no 1 200 fabrikām, kurās sākās streiki.

Starptautiskā darbaļaužu asociācija, pazīstama arī kā Otrā internacionāle, tikšanās laikā Parīzē 1889. gadā noteica 1. maiju par dienu, kad strādniekiem doties demonstrācijās, tādējādi sākot starptautisko 1. maija tradīciju. Amerikāņu darba federācija 1888. gadā Sentluisā pasludināja, ka, sākot ar 1890. gada 1. maiju, amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par astoņām stundām, un šis gads uzskatāms par Maija svētku sākuma gadu.

Astoņu stundu darbadienu amerikāņu dažādu nozaŗu strādnieki sāka iegūt no 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Eiropā gāja vēl grūtāk, un vairumā Eiropas valstu astoņu stundu darba diena parādījās 20. gadsimta sākumā. Padomju Krievijā astoņu stundu darba diena tika ieviesta 1917. gadā, dažas dienas pēc Oktobra revolūcijas.

Tā bija. Kā būs?

Kapitālismam ar platiem soļiem attīstoties, jaušams, ka Strādnieku kustība un tās ideāli aizvien vairāk zaudē savu nozīmi un ietekmi. Apstākļos, kad par ilgām dara stundām maksā normālu naudu (vai arī — ļauj izdzīvot), saucieniem pēc astoņām darba stundām vairs nav pamata. Strādāt taču vari, cik gribi, bet samaksās par to, cik paspēsi padarīt. Viss ir godīgi. Arī jaunattīstības valstu darbaspēka izmantošana tiek padarīta par godīgu, jo cilvēkam ir izvēle: vai nu strādāt sviedrētavās (sweatshops) un saņemt vismaz kādu algu, vai nestrādāt un nesaņemt neko.

Strādnieku solidāritātes kustība līdz ar izvēles iespēju parādīšanos ir izčākstējusi. Kapitālisms, dodot katram iluzoro iespēju kļūt par lielo saimnieku pašreizējā saimnieka vietā, strādniekus ir apmānījis. Kapitālisms liek domāt, ka visu, ko strādnieki varētu gribēt, tie jau ir saņēmuši. Jo ko gan citu kā vien pelnīšanas iespējas tie varētu gribēt? Ko gan citu, ja ne lielo naudu? Vairāk strādāsi, vairāk saņemsi, kādas te vēl astoņas stundas un atpūta?

1. maijs kalendārā formāli ir ierakstīts sarkanā krāsā, bet īpaša uzmanība šai dienai pievērsta netiek — un arī Latvijā tā pagājusi klusām. Strādnieki iegūst brīvdienu (protams, ka ne visi — neiegūst tie, kas grib/kam nākas pelnīt un tie, kuru darbs nav pārtraucams) un var pavadīt to, kā vēlas. Iespējams, ka jēdzieni «strādnieku kustība» un «1. maija parāde» pārlieku ir piesūkušies ar daudziem tik netīkamo pagātnes garšu. Iespējams, vien pieklājības pēc tie tika atstāti kalendārā un vairāk izskatās pēc tādām pašām padomju ideoloģijas atliekām kā 8. marts (un tanī pašā laikā ir tikpat nesaistīti ar padomju valsti un tās mantojumu), nevis daudziem būtisku centienu svinēšanas. Galu galā, proletariāts sen jau vairs nav valdošā šķira. Proletariātam atkal ir ierādīta tā īstā vieta — pie virpas. Un, ja astoņu stundu darba diena vispār nav vajadzīga, varbūt nav vajadzīga arī ideja.

Bet vai gan tagad trūkst ļaužu, kas pie letes vai kādā citā konveijera tipa vietā stāv ilgāk nekā būtu cilvēcīgi? Vai trūkst strādnieku, kam netiek garantēta elementāra sociālā aizsardzība? Vai trūkst cilvēku, kas ar vienu slodzi nespēj nopelnīt iztikai? Bet šis nav viņu un viņu aizstāvju laiks.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Vakar noķēru lietu. Vai varbūt lietus noķēra mani. Patīkami raudzīties, ka cilvēki iesākumā nemaz nebēga, neslēpās, bet turpināja iet mierīgi tālāk, it kā nekādu laikapstākļu maiņu nebūtu. Taču tas neturpinājās ilgi. Tad ļaudis sāka nervozi drūzmēties tramvaja pieturas būdiņā, meklēt lietussargus un mapes, ko turēt virs galvas. Kad tramvajs pienāca, viņi ātri salēca tur iekšā. Es vienīgais stāvēju pelķē, kurā sabirušas ievu ziedu lapiņas, un smaidīju. Vējš, lietum vēl nepakļāvušās putekļu vērpetes un lietus smarža.

Un tad man ienāca prātā kaut kas no pamatskolas: «Birst ābelei balti ziedi, birst man gaužas asariņas.» Nē, es nezinu, kas tas tāds ir un no kurienes (tautasdziesma?). Man tikai gribējās, lai kāds to pateiktu. Tieši tagad. Kaut vai tāpēc, ka asaras ir slapjas kā lietus.

Pateiksi man to frāzi? Lūdzu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu brīdis pēc tam, kas sācies lietus »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas