Skolā bērniem gramatikas stundu laikā bez visa kā cita māca arī, kas ir antonīmi un sinonīmi. Parasti to saskatīšana un izšķiršana lielas problēmas nerada vārdu līdzīgo un pretējo nozīmju «dabiskuma» dēļ. Tomēr «dabiskums» šajā situācijā varētu būt maldīgs, jo antonīmu un sinonīmu noteikšana ir iemācīts domāšanas modelis.
Lieta tāda, ka daudzi no šķietamiem antonīmiem savā būtībā nemaz tādi nav. Un tas liek uzdot jautājumu: kāpēc gan mēs pirmajā brīdī iedomājamies, ka noteikts vārdu pāris ir ar pretējām nozīmēm?
Karsts — auksts. Melns — balts. Labs — slikts. Ar šiem antonīmiem, kas tiek lietoti kaut kā īpašību apzīmējumiem, viss būtu skaidrs. Tad, kad nodzēš gaismu, tad ir tumšs, līdz ar to kaut kas spēji nomainās uz pretējo pusi. Tad, kad filmā nogalina labo varoni, tad ir slikti. Antonīmi, kas darināti no īpašības vārdiem, ar pilnām tiesībām patur subjektivitāti, un savā subjektivitātē mēs, rīkojoties ar vienkāršiem raksturojumiem, varam nošķirt pretmetus.
Citādi ir ar kompleksākiem jēdzieniem. Diena — nakts. Ziema — vasara. Pusnakts — pusdiena. Skolēns gramatikas stundā saņems labu atzīmi, ja arī šos atzīs par antonīmiem, lai gan to būtība pretējumu neietver. Šeit pretējums ir šķietami «dabisks» un «pašsaprotams», un mēs nemaz nemēģinām iedziļināties tajā, kas liek šādas vārdu pāru attiecības saskatīt.
Kas padara dienu par pretēju naktij? Tie ir subjektīvie īpašības vārdi, kas mums ar šiem jēdzieniem asociējas. Dienā ir gaišs, naktī tumšs. Dienā droši, naktī bīstami. Dienā silts, naktī auksts. Ja gaišs un tumšs ir antonīmi, sanāk, ka arī diena un nakts tādi ir? Loģikas kļūda. Ja ziemā ir auksts un vasarā karsts, vai tas nozīmē, ka arī ziema un vasara ir pretmeti? Ja mēs ziemu un vasaru, dienu un nakti raksturotu ar zemeslodes stāvokli visumā, vai būtu arī jāsecina, ka gaisma, kas no saules vienā brīdī apspīd vienu zemes puslodi, ir pretēja tai, kas pēc kāda laika apspīd zemes otru puslodi? Un vai pulksten 12 ir kas pretējs pulksten 12 naktī? Un vai pulksten 12 ir pretējs pulksten 18 (skat. pulksteņa cīparnīcu)?
Rietumu kultūrā ir ierasts domāt pretmetos. Tas labi parādās ne tikai kultūras stāstos, kurā ļaunais cīnās ar labo, mīlestība ar naidu (un šie — tiešām arī antonīmi?), strādnieku šķira pret buržujiem, bet arī plašākās domas struktūrās un arī gramatikas grāmatās. Pamēģini latviešu valodas skolotājam iestāstīt, ka diena un nakts nav vārdi ar pretējām nozīmēm... Arī gramatikas stundās mēs mācāmies domāt kultūras rāmjos.
«Vispārējā sprieduma firma ir: Tā tas vienkārši ir.» — Tāds ir spriedums, ko cilvēks atkārto sev neskaitāmu daudzumu reižu. Cilvēks domā, ka viņš saskata lietas dabas pamatprincipus atkal un atkal, tomēr cilvēks tikai iet apkārt režģim, caur kuru raugās.
Ludvigs Vitgenšteins. (Philosophical Investigations. Malden: Blackwell Publishing, 2001. (114))
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/977/trackback/
Grrr
Šai sakarībā arī interesants aspekts par antonīmu jēgu un tā sauktajiem “privatives” jeb vārdiem ar negatīvu nozīmi.
Proti, skatot to pašu “karsts”/“auksts” mēs varam apgalvot, ka tāda lieta kā karstums fiziski eksistē, bet dabā nepastāv “aukstums” kā pretēja parādība karstumam. Aukstums realitātē ir tikai mazāka karstuma pakāpe, kas konkrēti subjektīvi uztverta ar citu sajūtu.
es domāju, ka antonīmi nenozīmē pretmetus negatīvā nozīmē, kā pēc tava raksta var saprast.
tu piešķir vārdam balts labu nozīmi. šim vārdam antonīms ir melns. slikta nozīme? kāpēc? tāpēc, ka tas ir antonīms?
tad jau vārdam melns arī ir antonīms- balts. vai tad balts šajā gadījumā būs ar sliktu nozīmi tāpēc, ka tas ir antonīms citam vārdam?
šo vielu māca sākumklasēs, lai mazajiem skolēniem būtu vieglāk uztvert pasauli. viņi neaizdomājās tik filozofiski dziļi par vārda nozīmi- slikts vai labs.
peecha, ja sākumklasēs neaizdomājas, tā nav problēma. bet, ja neaizdomājas un nesaprot nekad?
Tu šo ierakstu radīji kā valodnieks vai arī kā filozofs? Un to jālasa kā valodniecisku vai kā filozofisku?
Jo valodniecībā nepastāv interpretācija (vai vismaz nevajadzētu pastāvēt). Ja man valodnieks teiks, ka diena un nakts ir antonīmi, ticēšu, ja teiks, ka nav – ticēšu. Tas nav diskutabls jautājums.
Un tiešām neatceros vai skolā man mācīja, ka diena un nakts ir antonīmi. Antonīmi – jēdzieni ar pretēju nozīmi. Ja Tu uz dienu skaties kā uz jēdzienu, tad tā antonīms var arī būt nakts (kā diena pret nakti). Ja kā uz astronomisku terminu – tādiem nav ne antonīmu ne sinonīmu.
Dienas antonīms ir Neatkarīgā:)
Un tai pašā laikā sinonīms.
tur tā lieta, ka pasaulē nepastāv pretmeti – tā mēs lietas un parādības sakārtojam savas kultūras (pārliecības, ideoloģijas utt.) kontekstā. Balts un melns ir krāsas. Turklāt tās īsti nevar uzskatīt par krāsām – melns ir tad, kad krāsas nav (netiek atstarota neviena krāsa), savukārt balts ir visu krāsu sajaukums. Var runāt par krāsu aplī esošām pretkrāsām (piemēram, sarkans – zaļš), bet tas joprojām būs tāds diskutējams jautājums.
Savukārt, auksts – karsts, kā jau iepriekš rakstīja, ir temperatūras subjektīva uztvere. Tātad tāds iedalījums pastāv tikai mūsu galvās un ir mums ieaudzināts.
LRS, labi, ja valodnieks Tev teiks, ka diena un nakts ir antonīmi, Tu piekritīsi. Bet kādā veidā mēs iemācāmies šo modeli, lai varētu atpazīt, ka šie ir, bet citi (piemēram, 50 un 100) nē? Valodnieks jau par visiem gadījumiem pastāstīt nevarēs, viņam ir jāiemāca modelis.
Manuprāt diena ir antonīms naktij, jo diennakts (24 stundu kontekstā) tās apzīmē apļa punktus, kas ir vistālāk viens no otra, un līdz ar to – tieši pretī. Tas pats ar rītu un vakaru, ziemu un vasaru, ziemeļiem-dienvidiem, austrumiem-rietumiem utt.
Auksts un karsts, savukārt, ir lineāri (un parasti subjektīvi) – sākot no kaut kāda nulles punkta (“normāls”, “remdens”, “vidējs”) auksts ir vienā virzienā, karsts – otrā, pretējā. Tas pats ar tīrs-netīrs, gaišs-tumšs.
P.S. 50 un 100 var būt antonīmi, ja par atskaites punktu pieņem 75. Parasti (automātiski) gan tas tiek pieņemts 0 (jo tas it kā atdala divas bezgalīgas skaitļu “valstības”), tāpēc 50 un 100 nav antonīmi, bet +1 un -1 – ir.
MO, runājot par diennakti saistībā ar stundām, Tu sašaurini izpratni par to, kas ir diena un nakts. Pašlaik sanāk tā: Tu saki, ka diena ir diena tāpēc, ka pulkstenis ir divi dienā, un nakts ir nakts tāpēc, ka pulkstenis ir divi naktī. Vai tiešām tas ir galvenais, kas raksturo šos jēdzienus, to, ko tie nozīmē?
Krii
MO: “Auksts un karsts, savukārt, ir lineāri (un parasti subjektīvi) – sākot no kaut kāda nulles punkta (“normāls”, “remdens”, “vidējs”) auksts ir vienā virzienā, karsts – otrā, pretējā. Tas pats ar tīrs-netīrs, gaišs-tumšs.”
Manuprāt, arī diena un nakts, var būt tik pat labi lineāri, jo ietilpst 24 stundās, kurās ietilpst tikpat labi arī rīts un vakars..utml.
Un šis raksts, kā arī no tā izrietošā diskusija nav filoloģiska.. Filozofiska drīzāk.. Filoloģija un filozofija nav nedz sinonīmi, nedz arī antonīmi..
Protams, filozofēt var par visu :)
Jautāta, ko viņa domā par savā mūžā pieredzētajām pārmaiņām, pasaules vecākā iedzīvotāja, 116 gadus vecā ekvadoriete Marija Estere Kapovilla atteica, ka viņai nepatīk tas, ka pašlaik normāla ir sieviešu dzīšanās pakaļ vīriešiem.
No Reuters.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mūslaiku attiecības »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
