par žurnāliem. 15. daļa: smilšu kaste

Padzirdēju, ka arī latviešu interneta purvā ka dažs labs sataisījies svinēt kailā CSS dienu, kas nozīmē — slavināt labu interneta lapu veidošanas standartus, vienu dienu lasītājam lapas liekot aplūkot bez stila izskaistinājumiem. Ideja kā diagnoze, ko lai saka.

Kampaņas

Dažādas akcijas mūslaikos nav nekas pārsteidzošs. Kampaņveidīgi un dienu pirms beigu termiņa kaut ko darīt ir vieglāk nekā sistemātiski strādāt — it sevišķi, ja arī vajadzīgais rezultāts ir nepieciešams tikai tamdēļ, lai iekļautos termiņā un kaut ko par to dabūtu, nevis, lai kaut ko uzlabotu pēc būtības.

Kādas tikai nav bijušas akcijas. Vienubrīd visi kā traki mērīja savu ekoloģisko pēdu, tad sākās Zemes stundas entuziasms (tas, kā zināms, beidzās ar to, ka visi iededza gaismu, lai paskatītos, ka citi nav izslēguši gaismu). Mums ir AIDS diena, Zemes diena, Bērnu aizsardzības diena, Pasaules veselības diena, Valentīna diena... Tās ir dienas, kad tiek rīkots kaut kas tēmatiski atbilstošs un ļauj kampaņveidīgi koncentrēt uzmanību uz kādu problēmu vai atbalstāmu parādību.

Dažas no šādām kampaņām ir visai efektīvas — tā pati Zemes stunda Austrālijā ietaupīja krietnu riekšavu kilovatstundu. Talka kā kolektīvā darba formāts visos laikos ir bijusi efektīva vētraina darbība ātra efekta gūšanai. Bet tas neattiecas uz visām akcijām, tikai uz tām, kas vērstas uz rezultātu, nevis laika nosišanu vai maznozīmīgām pārmaiņām.

Notikums notikuma pēc

Kas notiek dienā, kad ļaudis aizvāc vizuālos stilus no savām lapām? Ja neskaita to, ka lapas vairs ne pēc kā neizskatās, nekas. Ja vien lasītājs kādu iemeslu dēļ nav atkarīgs no «semantiski pareiza koda», viņam ir dziļi pie kājas, vai virsraksts kodā tiek iezīmēts ar <h1> birku, vai kā citādi.

Kopēja iesaistīšanās kādā akcijā ir veids, kā paust solidaritāti vienam ar otru. Es, padarījis savu lapu neglītu, priecājos ieraudzīt, ka tā darījuši citi — tas nozīmē, ka neesmu vienīgais, ko viegli pamudināt uz šādām ārišķģām darbībām. Tas ir bluoguosfairas pseidonotikums, kurā dalībnieki sajūsminās par to, ko paši izdarījuši. Notikums, kas paredzēts, lai par to priecātos. Notikums, kas nav noticis, ja par to nerunā, ja to nepamana.

Dara to, kas vieglāk

Galu galā, noteiktā dienā izdzēst stilu definīcijas ir krietni vieglāk nekā piestrādāt pie satura. Parādīt «tīmekļa standartu spēku un muskuļus» ir vieglāk nekā rakstu pirms publicēšanas pārlasīt un izlabot komatus. Viens otra žurnāla komentāros rakstīt atsauksmes nolūkā atstāt pēc iespējas vairāk saišu uz savu lapu ir vieglāk, nekā izdomāt, kamdēļ tīmekļa žurnāls autoram ir nepieciešams un ko labu ar to var izdarīt.

Tā ir smilšu kaste. Smilšu kastē ceļ eksperimentālas pilsētas, veido spēļu attiecības un domā, ka tur kūsā dzīvība, lai gan, no malas raugoties, tur ir tikai smiltis, neīstas mašīnas un nedzīvas lelles; tur nenotiek nekas no tā, par ko smilšu kastes bērni runā un ko iztēlojas.