pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 3. aprīlis 20:08 4 atsauksmes

Jurģis Liepnieks par izglītību

Par «izdevēju un filosofu» pieteiktais Jurģis Liepnieks šīmēneša žurnālā «Santa» pateicis domu, kuru derētu likt aiz auss visiem, kas prāto, kuru izglītības ceļu izvēlēties un kurā augstskolas programmā stāties.

Pēc izglītība mums vispār... (iekarst.) Piemēram, komunikāciju zinātnes. Cilvēki iztērē naudu un savas dzīves labākos gadus cerībā, ka kļūst par sabiedrisko attiecību speciālistiem, bet neiegūst pašu galveno, ko vajadzētu — akadēmisko izglītību. To taču vajadzētu kliegt no visiem jumtiem, lai iet studēt vēsturi, filosofiju, literatūru, ekonomiku, jebko, kas ir akadēmiska izglītība, kas ir pamats! Sabiedriskās attiecības es varu jebkuram divās stundās iemācīt. Tas nav vispār nekas! [..] Bet kaut kādā brīdī sabiedrisko attiecību speciālisti ir pamanījušies ar viegli roku radīt prestižu, un te nu ir augļi. Visi grib studēt sabiedriskās attiecības. [..]

Visās jomās, kur esmu strādājis, sastapāmies ar to, ka trūkst talantīgu, izglītotu cilvēku! Bet nevar būt, ka latvieši dzimst stulbāki par citiem! Vienkārši vajag, lai izglītības sistēma to visu attīsta. Bet Izglītības ministrijā — pilnīga bezcerība.

Peipiņa, A. (2008, apr.). Es, Liepnieks & Vitgenšteins. Santa, 4(190), 37. lpp.

Orientēšanās uz ātriem panākumiem un uzreiz praktiski izmantojamām zināšanām ir mūsu laikmeta sērga. Zināt, kā nauda jāpelna, protams, ir labi, taču iegūt izglītību, kas paplašina redzesloku un ļauj atbildēt uz jautājumiem «kāpēc» ne tikai par savu kaktu, bet par plašākiem apvāršķiem — vēl labāk. Šaubas no sērijas «kur nu tu tāds filosofijas, seno valodu vai vēstures speciālists strādāsi, ko ar to izglītību darīsi?» ir muļķīgākas nekā pirmajā acu uzmetienā izskatās.

Papildināts 1

Protams, ne jau tikai J. Liepnieks ir izmisušais pravietis, kas saskata negatīvas tendences augstākās izglītības sistēmā. Līdzīgas noskaņas atradu arī LU profesora Aivara Tabuna publikācijā.

Jau tagad universitāšu programmu profesionalizācija ir novedusi pie tā, ka universitāšu beidzējus grūti vērtēt kā tādus, kuri ir ieguvuši vispusīgu izglītību. Universitāte arvien mazāk ir universitāte un arvien vairāk transformējas par arodskolu. Sociologi nesaprot ekonomiku, bet ekonomisti ir tikpat nekompetenti sociālajos jautājumos. Intelektuāļu ietekme nepārsniedz vienas fakultātes, bet visbiežāk — pat vienas programmas robežas. Līdz ar to universitāšu beidzējiem ir visai vāja izpratne par cilvēku, sabiedrību, tās vidi.

Tabuns, A. (2006). Publiskie intelektuāļi — spožums un posts. Grām.: Tīsenkopfs, T. (galv. red.), Socioloģija (LU raksti, 701. sēj.). Rīga: Zinātne, 25. lpp.

Papildināts 2

Par to, kā tas izskatās dzīvē, pastāsta Indeed_girl.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

4 atsauksmes

man jau ar tā šķiet. piemēram, labākie žurnālisti, manuprāt ir filosofi, jo viņi domā par to, ko raksta. kaut vai tas pats Šlāpins. interesanti lasīt. Kaut gan vispār tā dīvaini ar to izglītību. vieni izmācās par juristiem uz strādā par gidiem, citi izmācās par gidiem, bet strādā par nekustamā īpašuma mākleriem, bet vēl kāds izstudē ekonomiku un strādā Statoilā par pārdevēju..

Mjā, bet nu akadēmiskā izglītība dažbrīd arī ir tāda kā ir. Ir fakultātes LU (pats mācījos filozofos vienu brīdi), kur tev ļoti jāpiespiežās, lai tevi izmestu. Tiem, kas tiešām aktīvi interesējas par jomu, tie, protams, iemācas. Bet pārējie var dabūt “ieskaitīts” pat ja gandrīz neko nejēdz vai nezina.

Domāju, tas var būt saistīts ar 2 lietām: 1) Universitātei (vai arī konkrētai fakultātei) nav izdevīgs liels atbiruma procents, jo nav lielas konkurences uz vietām. Paši sev atņems darbu. 2) Eksāmenus pieņem tie paši, kas māca priekšmetu! Daudz kur Eiropā tā nav. Arī pasniedzējam, kas māca, ir neizdevīgi, ka studenti nenoliek — ja būs pārāk liels procents, viņam pajautās — kā tad viņš māca?

Nebiju par to aizdomājies, bet tiešām, pavisam cita cilvēka pieņemts eksāmens varētu dažos gadījumos ko mainīt, savādāk ļoti bieži ir tā, ka kursā mācīt ieplānotais nu nemaz neatbilst tam, ko studentiem šajā kursā jādara. A vo, ja beigās būtu cits čalis, kurš paskatītos šai pašā plānā un uzdotu jautājumus uz jamā balstoties, tad jau eksāmens būtu arī kā pasniedzēja mācīšanas pārbaude. Tieši šī manuprāt jau arī ir vājā vieta, ka nav kontroles pār pakalpojuma(izglītība, jo sevišķi augstākā = pakalpojums) kvalitāti.

Man šķiet, ka pirmā problēma ir ar topošo studentu prioritātēm. Komunikācijas zinātne jau vairākus gadus ir populārākā studiju programma LU, bet uz turieni jaunieši iet, jo jūt, ka šajā jomā iegūs profesiju, ar kuras palīdzību var labi pelnīt. Taču tas nav rādītājs, ka tie, kam ir citas prioritātes, studējot to pašu komunikācijas zinātni, skolu pabeigs tikpat tukši.

Kvalitātes problēma, iespējams, pastāv, taču svarīgākais ir topošā studenta motivācija tam, ko viņš no augstskolas vēlas iegūt.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Paskaties tik, kāda Latvijas Finierim ir mājaslapa. Nu labi, lapa tāda - pabāla puslīdz ciešama freimu kapsēta, kuras autors varētu būt kāds, kas nav saņēmis par tās izveidi algu. Lapa, kas, visticamāk, taisīta tāpēc, lai būtu, nevis lai sniegtu informāciju, šī nav vieta, kur atgriezties. Un tas nekas, ka interneta ļaudis hroniski nezina atšķirību sarp «jaunumiem» un «ziņām», iedvesmojoties no krievu «novosti» vai angļu «newz». Kopumā izskatās, ka LF ir kādas finansiālas grūtības :)

Visvairāk mani sajūsmināja pirmajā lapā atrodamie Lietošanas noteikumi:

Visa informācija, kas atrodas mājas lapā, tiek sniegta bez jebkādām garantijām. Latvijas Finieris neuzņemas nekādu atbildību par zaudējumiem vai kaitējumu, kas varētu rasties tad, ja lietotājs pilnībā paļaujas uz mājas lapā ietverto informāciju. Lietotājs pats novērtē mājas lapā esošās informācijas viedokļa padoma vai cita materiāla precizitāti, pabeigtību vai noderīgumu.

Vēl labāks ir šis:

Latvijas Finieris negarantē, ka informāciju tās mājas lapā vienmēr tika savlaicīgi izvietota, un neuzņemas atbildību gadījumā, ja tas netiks izdarīts. Mājas lapā var būt tehniskas neprecizitātes un kļūdas.
Latvijas Finieris negarantē, ka šī mājas lapa vai serveris, kas nodrošina pieeju tai ir brīvs no vīrusiem vai citiem bīstamiem komponentiem.

Godājamai firmai nevajadzētu rūpēties, lai pret viņu tīmekļa lapu apmeklētājs izturētos ar tik lielām aizdomām. Jā, tas ir uzņēmuma tēls, tas ir serviss, tas ir pierādījums, ka klients ir dievs. Super.

Rakstot šo te, es centos noteikumus pēc iespējas pārkāpt, jo laikam jau es viņu lapas materiālus nepublicēju, lai «nenodarītu kaitējumu Latvijas Finiera reputācijai».

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu finieris »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas