pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 28. marts 07:03 7 atsauksmes

tekošie, plūstošie un norēķinu konti

Viens no mūsdienu Latvijas ekonomikas lielajiem draudiem, ja neskaita augsto inflāciju, ir «tekošā» konta deficīts. Tie, kas paši savām acīm redz, kā cenas ceļas, bet alga netiek līdzi, zina, kas ir inflācija. Bet kas tas tāds par «tekošo» kontu? Ekonomikas ziņās it kā stāsta, taču saprot, labākajā gadījumā, tikai paši stāstītāji.

Tomēr «tekošais» konts pirmām kārtām ir nevis ekonomikas, bet gan valodas kultūras jēdziens. Tas tāpēc, ka latviešu valodā tecēt var ūdens vai kādas citas šķidras substances, taču konti, termiņi un rēķini, krati kā gribi, netek.

Viss iztek un aiztek

Krievu valodā gan saka «текущий ремонт», kas latviski ir «kārtējais remonts». Vēl krieviski saka «текущий месяц», un tas latviski ir «pašreizējais mēnesis». Protams, mūsdienu jaunlatviešiem, kas visu tulko burtiski, tas ir par sarežģītu, un tāpēc sanāk «tekošais remonts» un «tekošais mēnesis». Līdzīga problēma ir sanākusi ar «tekošo kontu», taču ceļš, lai nonāktu līdz šādam apšaubāmam tulkojumam, tas ir bijis vieglāks nekā skatīt jēdzienu pēc būtības.

Angliski to sauc par «current account». Jēdzienam «current» ir vairāki tulkojumi — ‘strāva’, ‘straume’, ‘(notikumu) gaita’, ‘pašreizējs (notikums)’. Kā var nonākt līdz «tekošajam»?

Viens variants — tulkotājs nospriedis, ka «current account» gadījumā runa ir par straumi vai plūsmu, kas tek, un tādā gadījumā rezultāts ir tikpat dīvains, kā citas versijas, kas gan nav dzirdētas, proti — straumes deficīts vai plūsmas deficīts (?). Jebkurā gadījumā, kāds te sakars ar finansēm?

Otrs variants ir pārāk neticams, lai to ignorētu — «current» ir iztulkots par ‘pašreizējo’, savukārt tas, pārcelts uz krievu valodu, ieguvis «tekošumu» un beigās kļuvis par ekonomikas jēdzienu latviešu valodā. Versija «norēķinu konts», kas labāk paskaidro lietas būtību, nez kāpēc nav iegājusies.

Bet tomēr, kas tas īsti par deficītu?

Norēķinu kontu makroekonomikā veido tirdzniecības bilance (preču un pakalpojumu eksports mīnus imports), ieņēmumi no ražošanas faktoriem (dividendes un citi augļi), kā arī kārtējie naudas pārvedumi (piemēram, ārvalstu palīdzība).

Ja mums ir norēķinu konta deficīts, tas nozīmē, ka Latvijā sapelnītā nauda vairāk plūst uz ārzemēm, nekā paliek pašiem vai plūst pie mums. Lielākoties tas ir tāpēc, ka Latvijā nīkuļo ražošana, kas būtu iespēja ar darbu radīt pievienoto vērtību. Mēs vairāk importējam (patērējam), nekā saražojam patēriņam, savukārt uzņēmumu dividences un citus augļus saņem rietumu kapitālisti (ieguldītāji). Līdz ar to — nepietiek naudas preču un pakalpojumu pirkšanai.

Bankas šo nepietiekamību ir gatavas aizlāpīt, piedāvājot kredītus, kuriem naudu ņem ārzemēs. Taču tas norēķinu konta deficītu tikai palielina, jo aizdotā naudiņa tiek lietota patēriņa preču un pakalpojumu apmaksai, nevis ieguldīta saimniecībā, lai pēc gadiem, kad būs jāatdod, tā sevi būtu atpelnījusi. Pie mums ļaudis neko nepelna, neražo un neattīsta, pie mums vienkārši atlaiž, jo labāku laiku vairs nebūs. Un šajā vietā mēs nonākam pie viena no inflācijas mazināšanas rīkiem — kreditēšanas ierobežošanas, kas samazina patēriņu un pieprasījumu un līdz ar to cenas. Taču bankas, kas alkst peļņas, tāpat meklē iemeslus, lai, izsniedzot kredītus, iedzīvotos no iespējas palielināt norēķinu konta deficītu.

«Visas domas ap iespējamo Latvijas tekošā konta deficīta problēmas bezkrīzes risinājumu nogrimst globālās tirgus ekonomikas fundamentālajās likumsakarībās. Ja mēs būtu kaut nedaudz izolēti no ES, man būtu vismaz 10 receptes! Tagad tā īsti nav nevienas,» brīnišķīgā ievadā norēķinu konta pamatnostādnēs rakstīja ekonomists Gatis Kokins. Labrīt, Eiropa, labrīt, globalizācija.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

7 atsauksmes

Jā, atkal cīņa par izdzīvošanu, teorētiski iespējams vienoti darbojoties ātri tikt galā ar visām inflācijām, ja visi (pasvītrots) pieņem spēles noteikumus, atsakās no virknes ekstru, pie kurām pierasts kreditēšanas zelta gados. Bet tā ir utopija, jo šādos brīžos drīzāk katrs domā par sevi ne par kopīgu problēmu risināšanu.

Norēķinu konts nav daudz labāks. Labskanīgāks, protams, bet no šī konta neviens ne par ko nenorēķinās.

saskaņā ar Civillikumu termiņš var ne tikai notecēt, bet arī atkarāties. Un tas viss skaidrajā un gaišajā 1937.gada valodā!

Nil, es vismaz centos :) xlt, mjā, civillikuma valoda ir pērlēm piebārstīta :) Viestur, tāda ir mūsdienu pieticīgā versija par utopiju: gadījumā, ja viens savelk jostu, otrs neizmanto izdevību nopelnīt.

Īsti nezinu, jo makroekonomiku apguvu angliski, bet MPV (mans pazemīgais viedoklis) – pareizi ir ārējais konts un ārējā konta deficīts.

LRS, tātad Tavā ekonomikas kursā current tika lietots ar nozīmi ‘ārējs’?

viņš tika lietots tikai angliski, bet nozīme bija tāda, kādu es latviski sauktu par ārējo kontu. (tb, angliskais nosaukums ir mazliet neloģisks, jo to nevar intuitīvi saprast nezinātājs)



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Jāpieņem, ka pastāv uzskati, kas vienkārši ir un ko mēs vienkārši uzskatām par patiesību, lai gan tam ar patiesību un objektivitāti nav nekāda sakara. Tāpēc mums ir tik grūti izskaidrot savu vēsturi, savu būtību — mēs vienkārši zinām, kā ir pareizi, mēs zinām, ka neesam slikti, un cita paskaidrojuma nevajag. Un, ja kāds komunists mūs nosauc par fašistiem, mēs nevaram paskaidrot, kāpēc mēs neesam fašisti. Varam tikai sadusmoties, piecirst kāju un teikt: «Bet vienalga, taisnība ir mums.»

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu praktiskā jēga »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas