interneta kontrolētāji
birkas: cirkus, iekšpolītika, jaunie_mediji, vara

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu gatavība regulēt internetu ir zīme, ka saistībā ar Ziemeļvalstu ģimnāzijas incidentu dotie solījumi kaut ko darīt tiek pildīti.

Pagaidām tālāk par pļāpāšanu Saeimas komisijā politiķi nav tikuši, turklāt īsti nav skaidrības, par ko tad politiķi vienojušies. LETA vēstīja par ieceri pielīdzināt interneta lapas masu saziņas līdzekļiem, «Delfi» — ka interneta medijiem jānoteic tāds pats juridiskais statuss kā citiem masu saziņas līdzekļiem, savukārt komisijas pēdējā sēde, kuras lēmumi publiskoti interneta lapā, ir notikusi 5. martā.

Lai kas arī deputātiem nebūtu padomā, konteksts — un līdz ar to mērķis — ir visai izplūdis. Ja runa ir par to, lai savāktu izlaistus vecākus un bezatbildīgus bērnus internetā, tad kāds te sakars ar masu saziņas līdzekļiem? Ķeršanas un apmācības resursu trūkumu ar likuma pantiem neaizlāpīsi. Bet, ja runa ir par ko citu, tad par ko konkrēti?

Kas ir medijs?

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele komisijas sēdes laikā norādījusi, ka internets ir tieši tāds pats medijs kā citi — tā vēstī LETA. Apžēliņ, ko nozīmē «tieši tāds pats medijs»? Izskatās, ka no tieši nesaprašanā par to, kas ir internets, slēpjas apšaubāmās jēgas topošā likumprojekta problēma.

«Delfi» ir medijs, par to nav šaubu. «Delfiem» ir redaktors, kas lasa ziņas, ir redaktora uzdevumā strādājoši žurnālisti un moderatori, kas publicē informāciju un dzēš atsauksmes, ko atzīst par nekorektām. Mosties.org arī ir medijs, tam ir redakcija, kas publicē informāciju un subjektīvi dzēš komentārus, kuros lasītāji pietiekami kvēli nepauž mīlestību pret autoriem. Tik tālu viss skaidrs.

Bet vai draugiem.lv ir medijs? Plašā nozīmē jā. Plašā nozīmē medijs (masu saziņas līdzeklis, cik tālu tas attiecas uz tradicionālajiem medijiem, ar to domājot avīzes, radio un televīziju) ir institūcija, kas vāc, apkopo un izplata informāciju. Avīze nav medijs kā priekšmets — papīra lapa, bet gan kā vēstītājs, aiz kura stāv cilvēki, kas to visu izveidoja un kaut ko gribēja pateikt. Aiz avīzes lapas stāv vesels mehānisms, kas pamato avīzes medija statusu.

Datorspēle ir medijs, afišu stabs ir medijs, tālrunis ir medijs. Taču tie nav mediji tādā izpratnē, kā televīzija, radio un avīzes. Ir kļūda pašā pamatā teikt, ka «internets ir tieši tāds pats medijs kā citi». Nē, biedri, internets gan nav medijs, internets ir mediju vide, internets ir kā ēters. Līdz ar to interneta regulācija ir kaut kas pēc būtības cits nekā mediju regulācija.

Kas slikti bezsaistē, slikti tiešsaistē

Vēl neesmu redzējis versijas likuma grozījumiem, kas ir politiķu galvās, tomēr pirmais iespaids nav iepriecinošs. Tas arī nevar būt iepriecinošs, kamēr kāds pārliecinoši nepastāstīs, kas liedz ķert aiz rokas un IP adresēm cilvēkus, kas neprot uzvesties internetā. Tie, kas pa starpniekserveriem un interneta kafejnīcām slapstoties izmuks, tie izmuks arī, ja likumi būs citi. Internetā nav atļauts tas, kas nav atļauts ārpus interneta, taču līdz ar to nav pamata, lai kaut kas mainītos, ja likumā būtu pateikts, ka slikti uzvesties nedrīkst arī internetā.

«Latvijā likumdošana šajā jautājumā ir pārsvarā sakārtota, jo viss, kas ir atļauts vai aizliegts reālajā dzīvē, ir atļauts vai aizliegts virtuālajā vidē,» komisijas sēdē sacīja tā pati I. Gudele, būtībā pasakot, ka problēmas ar internetu īstenībā nemaz nav.

«Internetā lasāmie noķengājošie komentāri ir mazsvarīgāki par bērnu pornogrāfiju virtuālajā vidē, tādēļ primārais ir kontrolēt šādu informāciju, nevis ķengāšanos,» sacīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dobelis. Grūti teikt, ko viņš ar to domāja un ko vēl teica sapulces laikā, tomēr šādai no konteksta izrautai frāzei var piekrist — pornogrāfija, tai skaitā bērnu pornogrāfija ir no tām jomām, kam nav saistības ar tiesībām publiski izteikties. Ķengas un lamas turpretim nav nekas tāds, ar ko interneta mediji nevar tikt galā bez likuma palīdzības — arī pašlaik nekas netraucē tos pabakstīt. Tas nozīmē: ja vien ir pietiekami resursu un zināšanu, atnāks Tev pakaļ kā tādai Marijai Vidiņai — un tad būs vienalga, vai uzrakstīji vēstuli premjeram, vai izlamājies «Delfos».

Ideja kontrolētājiem :)

Ja politiķiem ir kaut neliela izpratne par interneta vidi, tie zina, ka izplatīt informāciju var ne tikai no Latvijas serveriem. Tas nozīmē, ka visi, kam pamats baidīties, savu «mediju» serverus vienkārši aiznesīs uz valsti ar brīvāku likumdošanu.

Toties pieeja internetam (informācijai) gan ģeogrāfiski ir iespējama tikai no Latvijas un to nodrošina še reģistrētie interneta pakalpojumu sniedzēji. Līdz ar to efektīvākais veids, kā novērst visu slikto, kas notiek internetā, ir likt ikvienam interneta lietotājam oficiāli reģistrēties un panākt, lai pieslēgšanās internetam notiek ar valsts iedotu lietotāja vārdu un paroli. Tad gan droši zināsim, kurš apsaukājas un kas bērnus internetā tirgo.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!