pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 7. marts 12:11 Komentāru nav

8. marts — sieviešu diena

Ko lai dara ar Sieviešu dienu? Deputāti Saeimas plenārsēdē 1996. gada 7. martā bija daiļrunīgi, jo zināja, ko. Piemēram, 6. Saeimas deputāts Modris Lujāns runāja šādu valodu:

«Labrīt, cienījamie kolēģi un kolēģes! Man šodien negribas strīdēties par to, vai 8. marts ir Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena vai ne. Tāpat man negribas strīdēties par to, vai Klāra Cetkina vai Anna Seile sākusi atzīmēt šo dienu pirmā. Patiešām žēl, ka atsevišķiem kolēģiem Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena asociējas ar noļurkušām tulpēm un nodzertām fizionomijām. Protams, es nesāku šo specifisko sakritību dziļāk pētīt, bet ir jau izteiciens — tāds tādu arī atrod. Es ceru, ka noļukušo tulpju jautājumu mācēs izskaidrot Krištopana un Krisberga kungs. Sakarā ar deputātu lielo aizņemtību, rūpējoties par tautas labklājību, es gribētu atgādināt jautājuma būtību ar Aleksandra Čaka dzejas rindām:

Mīļā,
Man gribas trakot,
Ilgi un briesmīgi trakot!
Es mūsu zemi kā olu lakotu
Ietriektu bezgalībai
Līdz ceturtai ribai,
Lai tad man par sodu
Liek kaut vai sauli pārspiest kā riekstu ar zodu,
Liek visu sniegu pārvērst marlī
Un vienā rāvienā pārlikt
Romu un Parīzi vienu otras vietā,
Gaiziņkalnu
Iecelt mazā vizbules ziedā,
Lai.
Bet ko nu! Kas man to dos:
Jā es tikai ņirdzīgi iesvilptos,
Ka visas robežas sāktu ļodzīties,
Mani aizdzītu ganīt nākošo bekonu,
Kur saule dundurus uz mana kailā pakauša sies.

Nu labi... Dotā likumprojekta galvenā būtība ir sieviete — viņas vieta un loma valstī un sabiedrībā, valsts attieksmē pret viņu. Man negribas tagad runāt par katastrofālo demogrāfisko situāciju, par sieviešu masveida bezdarbu, prostitūciju, milzīgo abortu skaitu. Es domāju, ka par to labāk pastāstīs mūsu cienījamie kolēģi — ārsti Vidiņa, Požarnova, Deņisova, Nagobada, Saulīša, Golubova, Apiņa kungi. Šodien valsts var pasniegt roku un sākt lēnām iedziļināties šajā samilzušajā problēmā, un, ja kādu satrauc nevis būtība, bet nosaukums, tad to varēs mierīgi izmainīt vai izlabot Saeimas lasījumos. Tā kā šodien ir tāda dzejiska diena, tad es noslēgšu savu runu ar Ojāra Vācieša dzejoli «Cinisms»:

Žūst ģimene
kā ķimene,
un tas maz kādu
ķimerē.
Tā, žē un mī, līdz galam būs! —
ņirdz taisni ģīmī kalambūrs.
Kalst drazās zemeņdobele,
un tu te mazāk
trobelē.
Svepšķ maziņš mārks,
un ezers rēc,
ka nastas zārks tam rezervēts.
Tur kaija varēs
taukoties
un krastā pāri
maukoties.
Sekss visai bišķiņ
apbur tos,
un tauta izčib
abortos.
Tā, žē un mī, līdz galam būs! —
ņirdz taisni ģīmī
kalambūrs.

Paldies par uzmanību! Pārējos vārdus, es domāju, pateiks pārējie kolēģi!»



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Irīda, Īrisa, Airisa

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Šodien pirms 43 gadiem mēģinājumā šķērsot Berlīnes mūri tika nogalināts 18 gadus vecais Peter Fechter — slavenākais Berlīnes mūra upuris.

Berlīnes mūri sāka celt 1961. gadā, un pēc gada Fechters kopā ar draugu Helmutu Kulbeiku mēģināja laimi nokļūt no VDR uz VFR. Kulbeikam šķērsot mūri izdevās, taču Fechteram apsardzes kareivja lode trāpīja gurnā, un viņš nokrita atpakaļ Austrumvācijas pusē. Par spīti saucieniem pēc palīdzības, tā, bailēs ka jebkāda rīcība varētu tikt uzskatīta par konflikta provokāciju, nenāca ne no austrumu, ne rietumu puses, un bēglis apmēram stundas laikā noasiņoja simtu aculiecinieku priekšā.

Fechtera nāves pirmajā gadadienā toreizējais Rietumberlīnes mērs Villijs Brandts notikuma vietā novietoja vaiņagu. Pēc Berlīnes mūra krišanas jaunietim tika uzstādīts piemineklis.

Toreiz puiši to darīja sevis dēļ, bet uzdrīkstējās mēģināt. Par to arī mēs viņus šodien pieminam. Pieminam arī nesasniegto mūra otru pusi, kurā, kā ticam, ir brīvība.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Berlīnes mūris un brīvības cena »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas