pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 4. marts 02:45 Komentāru nav

datori pie visa vainīgi

Gata Šķūkas zīmējums

Zīmējums: Gatis Šļūka

Atgadījums Ziemeļvalstu ģimnāzijā, kad klases nesaskaņu dēļ skolu nācās pamest 6. klases skolniecei, masu saziņas līdzekļiem ir sniedzis plašas iespējas vainīgo meklēšanā. Meklēt risinājumus, lai zvērēnu cīņas klubi nebūtu tik baisi, ir grūti, savukārt norādīt uz vainīgajiem — viegli.

Vainīgo te ir daudz. Vecāki, kas nepieskata savas atvases. Sociālie paidagogi un psihologs, pie kuriem apceltie un apcēlēji neiet un kas arī pie visiem aiziet nevar, klases audzinātāja, kas nelasa draugiem.lv. Taču tie ir sīkumi, cilvēka faktoru vainot var katru mīļu dienu. Savukārt datorus un internetu tik ļoti zākājuši pie mums vēl nav.

No utopijas līdz antiutopijai

Interesanti sanāk — tehnoloģijas rītausma tradicionāli tiek sveikta ar teju utopiskiem saukļiem par to, kā nu tehnoloģijas uzlabos mūsu dzīvi, taču pienāk laiks un cilvēki ne tikai kļūst reālistiski, bet pat nosoda tehnoloģijas pastāvēšanu kā tādu. Pagājušā gadsimta 90. gados, kad dzima pirmā izpratne par internetu, utopistu netrūka. Viņi stāstīja par to, kā cilvēki kļūs vienlīdzīgāki, varētu piekļūt informācijai, izglītoties un pieņemt pārdomātus lēmumus, iesaistīties dažādos procesos un pašās beigās vispār būs tāda tiešā dēmokrātija, kādas pat Atēnās nebija.

Marks Šurmans norāda, ka līdzīga eiforija, kā par interneta gaidāmo pozitīvo lomu, bija arī pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, kad tika ieviesta kabeļu tehnoloģija, ko plaši izmantoja, piemēram, televīzija. Mūsdienās šķiet jocīgi, ka pirms 40 — 50 gadiem kāds varētu sludināt, ka televīzija uzlabos izglītības līmeni, mazinās noziedzību un sociālo izolētību, vairot dēmokrātiju. Varbūt mūsdienās jau ir jocīgi, ka pirms 20 gadiem kāds uz ko labu cerēja saistībā par internetu?

«Draugi» vainīgi!

Ziemeļvalstu ģimnāzijas gadījums daudziem ir licis paskatīties uz internetu citādāk. Ko ar to var darīt? Var sēdēt draugos un rakstīt rupjības par klasesbiedriem. To var arī lietot, lai internetā zagtu referātus, kas rīt jānodod. Pornogrāfiju arī tur var atrast, izklaidi, ziņas varbūt, ja kādam interesē. Ko vēl? Vai tiešām šie sarežģītie tīkli un dārgās tehnoloģijas mums ir nepieciešamas tikai tādiem niekiem? Kādam jā, kādam — varbūt. Kāds internetu lieto arī labu darbu veikšanai, taču tas nedzēš šausmas sejā, redzot, cik radoši šo rīku lietojusi jaunā paaudze.

Un tad sākas. «Neatkarīgajā» Juris Paiders raksta: «Kā tagad ir kļuvis zināms, portāla draugiem.lv čatu saturs jau robežojas ar smagu verbālu pornogrāfiju, turklāt tādu čatu saturs ir pieejams bērniem.» Padomā tikai — pornogrāfija! Pornogrāfija — tas ir eksplicīts seksuālo attiecību attēlojums. Skolēnu tekstos seksa nav. Lai arī tur netrūkst aicinājumu un piedraudējumu visu ko «izdrāzt», tikpat labi varētu uzskatīt, ka, sakot «bļeģ», cilvēks runā par seksuālu pakalpojumu iegādi, savukārt «zajebalo» nozīmē, seksa ir par daudz. Tomēr, ja tā ir pornogrāfija, apsveicu, trīs nopietnākie nacionālie laikraksti (tai skaitā pati «Neatkarīgā») katrs savu dienu pagājušajā nedēļā kļuva par žurnāla «Princese» informatīvo pielikumu.

Vēl J. Paiders stāsta, ka citos Latvijas «portālos jau ir izkopta sistēma, kas ļauj operatīvi dzēst bezkaunīgāko lietotāju centienus piegānīt interneta telpu ar samazgām», savukārt «draugiem.lv īpašnieki tikai skaita peļņu». Par to, ka portāla vadībai acīmredzot nav vēlēšanās piesaistīt sētniekus koplietošanas telpu uzturēšanai, dzirdēts arī no citiem avotiem. Un tomēr viņu zākāšana konkrētajā gadījumā ir tikai iemesls, lai kārtējo reizi zudušo meklētu tur, kur gaišāks, nevis tur kur tas pazuda. Lietotāju ierobežošana ir tikai sekundārs pasākums, kas veicama tad kad esam dzirdējuši visu, ko mums kāds gribēja pastāstīt. Vai esam? Tad no kurienes šis zvērīgums, kas notiek ar mūsdienu jaunatni un citi plašāki jautājumi, ko varētu turpināt mēnešiem, prātā neienāk.

Kad žurnālisti pieprasa cenzūru

Uzbrukums «draugiem.lv» un viņu zākāšana par nepietiekami ašu reakciju ir jājamzirdziņš arī citu publikāciju autoriem. «Latvijas Avīzes» publikācijā ministri un komisiju vadītāji piekrīt, ka «jāierobežo ķengas internetā». Piemēram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs «teica, ka esot pēdējais brīdis, lai parlamentā sāktu diskutēt par stingrākām likuma prasībām interneta lietotājiem un portālu redaktoriem».

Lasu šo un grūti noticēt, ka redakcija ne aci nemirkšķinot publicējusi šādus izteikumus. Iedomājies, ja deputāts solītu diskutēt par «stingrākām likuma prasībām laikrakstu/radio/televīzijas kanālu lietotājiem un redaktoriem», tad visa prese būtu kājās un ķērktu par cenzūru. Bet tagad? Pietiek bariņam skolēnu publiski «pavemt», lai lielākie vārda brīvības sargātāji būtu gatavi no vārda brīvības atteikties.

Neļausim nozagt internetu!

Publiskā vide, protams, ir jāuzmana. Redaktoriem, kiberapsardzei un sētniekiem ir jādara savs darbs. Taču ļaudis, šķiet, neapzinās, kāda bagātība ir internets. Rupjības — tā nav bagātība, bagātība ir iespēja izteikties, nebaidoties, ka mani kā Mariju Vidiņu apciemos domu policija. Un te mēs nonākam pie stāsta sākuma daļā uzdotā jautājuma: kam mums vajadzīgs internets? Vai mēs zinām, kur to lietot?

Likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» noteic, ka «redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu». Likums, kas spēkā no 1991. gada, par internetu neko nezina, tāpēc interneta mediji pie masu saziņas līdzekļiem pieskaitīti nav. Un labi, ka tā. Jāpiebilst, ka tas nav traucējis tiesāt cilvēkus par neglītu uzvešanos — piemēram, pērnā gada otrajā pusē tiesas priekšā stājās Viktorija Makovska, kas internetā bija neglīti izrunājusies par latviešiem un paudusi nepieciešamību uzspridzināt Brīvības pieminekli.

Var jau teikt: tā kā interneta kultūra pie mums ir, kāda ir, tad vajadzētu cilvēkus drusku iebaidīt, lai protas. Taču neceri, ka paies gadi un mēs sajutīsimies pieaugušāki, lai atceltu ierobežojumus un atlaistu skrūves — par to neviens nerunās. Bet brīvība internetā ir principiāls jautājums. Internets mums vēl noderēs.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

«Latvijas mediji un sabiedrība maz izprot starptautiskos notikumus,» atsaucoties uz ekspertu stāstīto par Čīles kalnraču sāgu, secinājusi aģentūra LETA.

Pasaules ziņu relatīvi zemajam svarīgumam Latvijas mediju dienaskārtībā netrūkst labu piemēru. Tomēr ir muļķīgi šo apgalvojumu pamatot ar salīdzinoši nelielo uzmanību, kas pie mums tika pievērsta stāstam par Čīles kalnračiem. Citu valstu mediju uzmanība kādam jautājumam nebūt nav svarīgākais ziņas kritērijs.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Čīles kalnrači un mediju notikums »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas