pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 28. februāris 21:35 Viena atsauksme

ko avīžniekam darīt skolā?

Avīzes iztirzā stāstu par to, kā Ziemeļvalstu ģimnāzijas 6. klases skolniecei bija jāmaina skola, jo viņa bija kļuvusi par ņirgāšanās un izsmiekla objektu.

Vēstīšanas pieejas ir bijušas visai dažādas — no «Dienas» versijas, laikraksta 1. lapā nodrukājot skolēnu gudrības ar, atvaino, bet tā nu tur rakstīts, «izpisto krievu mauku» un citu daiļradi, turpinot ar «Latvijas Avīzes» piesardzīgāko gājienu, par šo gadījumu neskandalējot uz vāka, bet plaši iztirzājot tālākajās lappusēs (LA vispār gan bija pirmā, taču Diena nevēlējās to atzīt), līdz «Neatkarīgajai», kas lappusi tēmai veltījusi šodienas numurā.

Nežēlība

Visu laikrakstu publikācijām ir kas kopējs — tā ir tieksme šausmināties par tekstiem, ko skolēni sarakstījuši nežēlastībā kritušās klasesbiedrenes profilā draugiem.lv. Tiklīdz ieraudzīju šos tekstus «Dienas» pirmajā lapā, sapratu — žurnālistika šādu problēmu risināšanai ir lieka. Tā ir lieka tik ilgi, kamēr vienīgais, ko žurnālisti vēlas, ir sensacionālā stilā atrast vainīgos un saukt pēc tiesas, nevis meklēt risinājumus, lai ko tādu novērstu arī citviet. Draudēšana ar koloniju un administratīvais sods ir mājiens vecākiem un skolotājiem, taču neapturēs jauniešus no biedru izstumšanas un izrēķināšanās barā.

Bērni nesaprot, ko dara. Bērni ir nežēlīgi. Tā tas vienkārši ir — skolās ar labāku mikroklimatu vardarbība ir mazāka, citās skolās lielāka, taču tā ir viena no mūsdienu skolas pazīmēm — bērni kā kucēni savā starpā plūcas, izcīna pirmās kaujas par statusu, par tiesībām, kā arī izvēlas tos, uz kuriem savu statusu vieglāk pierādīt. Bērni ir tendēti būt nežēlīgi — taču tas nenozīmē, ka konkrētajā skolā vai citā iestādē šādas parādības nevar novērst.

Ir vēl kāda sakarība — jo lielāks kolektīvs, kurā cilvēki uztur biežas un ciešas attiecībās, viens otru neizvēloties, jo lielāka iespēja, ka tiks izraudzīts kāds lūzera, izstumtā, stigmatizētā lomai. Kolektīvs ir tendēts degradēt kādu, kam savās ciešanās jādarbojas par spriedzes noņēmēju kolektīvā.

Misija: šausmas

Ko var darīt masu saziņas līdzekļi? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāizdomā, kāda ir to pastāvēšanas jēga. Ja jēga ir pārdot cilvēkiem saturu, tad viss kārtībā — «Diena» saprot drēbi, tā zina: jo šokējošāk, jo labāk. Ja masu saziņas līdzeklis nodrošina plašu komunikācijas kanālu, ar kura palīdzību sabiedrība risina savas problēmas, tad uzsvariem ir jābūt citiem. Tādā gadījumā man nav jāzina, ka atkal kāds skolēns uzspļāvis skolotājam vai nogalinājis klasesbiedru un izvarojis klasesbiedreni, bet gan — kas ir tie ļaudis un vide, kas bērnus tā audzina un vai gadījumā mēs kaut kur nekļūdāmies. Pat ja izklausos pēc Maikla Mūra, kurš ar saviem «kaut kas ir jādara» dažkārt kļūst komisks, mana nostāja ir skaidra: ja reiz nevar pastāstīt, kas un kāpēc notiek, priekš kam man tādas avīzes? Nelasīšu, iztikšu bez.

«Tādas maukas vajadzētu izdzīt uz ielas, izvarot un nošaut», bez šaubām, ir teikums, kas tiklajam lasītājam ļoti interesē, un viņš šausmināsies par mūsdienu jaunatni. Iespējams, šausmināsies arī par vecākiem, skolu, un draugiem.lv iespējamo (tātad — neapšaubāmo!) ietekmi uz bērniem. Šausmas. Kuda kāķitsja mir — tas ir viss, ko mums laikraksti var likt jautāt. Un norādīt uz vainīgo — vienalga, vai tā būtu klases audzinātāja, kas neko neredzēja, vai sociālo paidagogu un psihologu armija, vai pati apsmietā meitene. Uz pēdējo it kā norāda klasesbiedrenes mātes paskaidrojums portālam «Delfi». Tā jau gan, kopš kura laika vecāki, kuri notikušajā nav bijuši klāt, par saviem bērniem un viņu rīcības motīviem zina vislabāk? Ak, pietiek taču ar to, ka vecāki zina: viņu atvase ne pie kā nav vainīga.

Masu saziņas līdzekļi ar savu tendenci veidot un skaidrot realitāti stāsta, kas notika un kāpēc. Taču tā var darīt pieaugušo pasaulē, kurā var atrast novirzi no normas un izņēmumus, un skaidrojums parasti noslēdzas ar secinājumu, ka problēma bija indivīdā, kurš tātad bija novirze no normas. Stāsti par tiesām, avārijām, zagļiem pilda tieši šādu ideoloģisku funkciju, tie skaidro, ka notiesātais ir rīkojies neadekvāti vidē, kur pārējie rīkojas vairāk vai mazāk adekvāti Mēs šādā veidā varam izskaidrot daudz ko un ar publiskuma slogu ietekmēt daudzus procesus — kaut vai lai atbildīgie dienesti aktīvāk rīkotos un novērstu šādas nebūšanas.

Taču bērni ir izņēmums, viņus ar šādu unificētu cēloņu un seku pieeju uz vēlamo rīcību pamudināt nevar. Un, ja masu saziņas līdzekļi to ignorē, viņiem par šādiem gadījumiem nav pamata rakstīt — jēgu nerada tas, ka nu komentāros visi raksta par vecāku un skolas atbildību, sodiem un pārmācīšanu. Šajā gadījumā tam nav nekāda efekta uz lietas būtību. Tie ir sodi pieaugušajiem, taču stāsts jau ir par bērniem.

Klases loģika

Masu saziņas līdzekļi ar ierasto loģiku nespēj skaidrot to, kam nav skaidrojuma. Bērniem, kad tie brūk virsū atstumtajam, loģikas nav. Tie, kas no kā tamlīdzīga ir cietuši, zina, ka biedru sodam nav saistības ar nodarījuma smagumu.

Skolai ir iespējams panākt, ka skolā šīs parādības tiek deldētas, taču nevajag šo jautājumu skatīt pēc pieaugušo striktās cēloņu un seku loģikas ķēdes. Skolēni zina, kā slēpties no nepiederošo acīm, skolēni zina, kā efektīvi ņirgāties, skolēni zina, kā pēcāk novelt atbildību no sevis. Un ko var izdarīt paidagogs, kuram nav (un nebūs) individuāla kontakta ar visiem bērniem, lai spētu apgāzt katra skolēna nedomājošo (ne)loģiku?

Ir kāda filma, ko der noskatīties, diskutējot par vardarbību skolā — tā ir igauņu pērn izrādītā «Klass». Lai gan filma nepretendē uz dokumentālu vēstījumu, tā lieliski tver skolas vidi un skolēnu loģiku. Loģika ir skaidra: slikts ir tas, kurš nepatīk un liek ciest vairākumam, un ir vienalga, vai šīs negatīvās emocijas ir pelnītas vai nepelnītas. Šī iemesla dēļ kolektīvā atbildība ir labs disciplinēšanas līdzeklis, un, jo mežonīgāka vide, jo labāk tas iedarbojas.

(Igauņi kārtējo reizi izgrieza latviešiem pogas — kamēr mēs no saviem specefektu Rīgas sargiem ģībām, tikmēr igauņi skolēnu psiholoģiju pētīja. Turklāt rezultāts parāda, ka pie viņiem pat skolēni tēlo labāk par mūsu profesionālajiem aktieriem.)



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

rakstam dodu 5/5. labs man patika!



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Krīze vispirms atnāk masu saziņas līdzekļos, un tikai tad klusām piezogas arī pie tavām durvīm. Vispirms Tu notici, ka tā var vispār pastāvēt un tad, kad tā atnāk, tu zini, kāds tai ir vārds, un atpazīsti, kas ir tas, kas notiek ar tevi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu krīze reiz atnāk arī pie tevis »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas