pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 20. februāris 23:33 Divas atsauksmes

ārzemju ziņas

Ārzemju ziņu rubrikas ar saviem vēstīšanas šabloniem publikā sēj cinismu, norobežošanos un atsvešinātību. Un cinisms zeļ tā, ka, notikumam pārvēršoties ziņu materiālā, notikuma jēga ir zudusi.

Mirušie pārvēršas statistikā; diskusijas — sportam līdzīgās sacīkstēs, kurās svarīgākais ir rezultāts, ne process; strīdi — izklaidējošos televīzijas pļāpu šovos. Tas viss apburtā lokā savu īstumu un saiti uz reāliem notikumiem no dienas zaudē aizvien vairāk, tāpēc vienīgais, ko masu saziņas līdzekļi var darīt realitātes uzturēšanai — aizvien vairāk sabiezināt krāsas.

Politikas sporta spēles

Ārzemju ziņas var iedalīt trīs pamata veidos.

Pirmās ir par politiskajām aktualitātēm. Politika visur ir vienādi aizdomīga un politiķi vairumā gadījumu tiek parādīti vienlīdz glumi. Atšķirības lielākoties nosaka attālums un ietekme. Latvijas politiķus masu saziņas līdzekļi, ietekmes un resursus dalot, kritizē no uzvalkiem ārā, tāpēc ka viņi ir tie, kam jāsaņem atmaksa par mūsu ciešanām. Mums nav jācieš no Polijas, Gruzijas un Filipīnu politiķu darbiem un nedarbiem — tā vietā mēs ar mierīgu sirdi vienkārši lasām par viņu stiķiem un to, kā tautai par to ir kas sakāms protestos, reitingos un vēlēšanās. Šie stāsti veiksmīgi iekļaujas mūsu pieredzē par vietējo politiķu sliktumu, un mēs šos vēstījumus uztveram kā pašsaprotamus.

Otrās ziņas ir par politisku cīņu. Šai cīņai var būt divas izpausmes. Viena — politiskā vardarbība, kas nozīmē atentātus, sazvērestības, ķīlniekus. Citiem vārdiem, pāri darīšana ar kādu politisku lozungu. Politikai ir nepieciešama masu saziņas līdzekļu uzmanība, tāpēc piemērots veids, kā to izdarīt, ir pārkāpt sociālo kārtību un, kad kameras un mikrofoni pastiepjas pārkāpēja virzienā, viņš var pateikt, ka ir kustības «Mosties» militārā spārna «Aizkrāciešu mocekļu brigādes» kaujinieks un iestājas par Latvijas pievienošanos Kubai. Vislabākais politiskās vardarbības laiks ir pēcpusdienā, lai televīzija materiālu paspēj samontēt līdz vakara ziņu izlaidumam, bet lai tai neatliek pietiekami daudz laika analīzei. Tā ir masu saziņas līdzekļu loģika.

Otra politiskās cīņas izpausme kopē sporta ziņu valodu. To pašlaik labi var redzēt ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Šeit sastapsies ar vārdiem «maratons», «sprints», «spraiga cīņa» un citiem, kā arī varēsi sekot līdzi kandidātu gaitām gluži kā vieglatlētiem uz skrejceliņa vai jātniekiem konkūrā. Politiskās programmas, uzskati, spēju un plānu analīze, kas piederētos pie kvalitatīva žurnālistikas darba un ļautu vēlētājam labāk novērtēt kandidātus, vairs nav nepieciešama, jo skatītājs, līdzīgi kā sporta sacīkstēs, jau iz izvēlējies labāko krāsu un glītāko augumu, par ko «fanot».

Rezistence pret nāvi

Trešās ziņas ir par vardarbību, veidotas pēc analoģijas ar body count pieeju karā — jo vairāk līķu, jo svarīgāk. Trīs nogalinātie Irākā ir nieki, tur katru dienu vienādās vardarbības nāvēs mirst cilvēki. Toties vēlēšanu mītiņa laikā Pakistānā uzspridzināti 50 cilvēki būs pietiekami ziņai. Simts nogalinātie tanī pašā Irākā arī derēs. Skolu šaušanā ASV nogalināti pieci skolēni ir vienu vai divus rakstus vērta ziņa, nogalināti 30 skolēni jau ļaus par to rakstīt nedēļu, izvērtējot cēloņus un meklējot skaidrojumus.

Skaidrojumiem ir jābūt, jo masu saziņas līdzekļu loģika paredz, ka mēs dzīvojam jēgpilnā un cēloņu-sakarību pasaulē, par kuru tie mums var pastāstīt. Tomēr, lasot šīs ziņas, vienā brīdī saproti, ka nesaproti, par ko tās ir. Tu nevari iedomāties, kas tā ir par realitāti, kurā ar šahīda jostu apjozies cilvēks spiežas ļaužu pūlī, lai pēc brīža notikuma vietā būtu vien ķesku un asiņu jūra. Kam ir jānotiek, lai cilvēks, tāds pats kā es, ietu un tā izdarītu? Ja tā ir ikdiena, tad kas šī ir par realitāti?

Aiz katra no šiem mirušajiem cilvēkiem ir savs dzīvesstāsts. Un pašnāvniekam spridzinātājam arī savs. Mēs, lasot avīzes un skatoties televīziju, zinām, ka pašnāvnieks ir kaut kāds slimais nepiekritējs vai ļaunais terorists, kas grib izjaukt vēlēšanas vai vienkārši atstāt sava grupējuma vizītkarti. Tā jau tas notiek. Bet vai Tu spēj to saprast? Ja ikdienā lasot nāves ziņas no ārzemēm, mēs vairs nedomājam par to, kā kaut kas tāds vispār ir iespējams un vai tas ir normāli, tas nozīmē, ka esam jau pieraduši. Pretestības vairs nav. Jautājumu arī nav.

Trīs nogalinātie Rīgā gan būtu svarīgs notikums, par ko rakstīs mēnešiem ilgi. Tas tāpēc, ka mūsējie jau nav tādi trakie, kas šāvēji un spridzinātāji ir pēc dabas. Ja kāds no mūsējiem tā izdara, «sabiedrība» būtu šokā, jo tas vairs neskaitītos normāli. Normāli tā darīt ir kaut kur Tuvajos Austrumos. Šāda attieksmes atšķirība pasvītro ārzemju ziņu neīstumu, ārzemju ziņas padarot par puspatiesiem piedzīvojumu stāstiņiem.

Kas jauns Parisas Hiltones dzīvē?

Ir arī vēl ceturtais ārzemju ziņu veids — par Parisu Hiltoni un pārējām dīkdieņu un slavenību bandām. Tomēr, atšķirībā no iepriekšējie trim veidiem masu saziņas līdzekļi paši apzinās šāda satura marginālumu, un ar tā novietojumu pēdējās lapās vai izklaides (?) rubrikās netieši norāda uz nopietnības trūkumu. Šajā gadījumā ziņas un publicēšanas vērtību nosaka publikai zināmas personas aktivitātes, un, ja to pašu darītu Tu, tas vairs nebūtu «svarīgi». Tādējādi redzam, cik relatīva ir izpratne par to, kas ir ziņa, proti, nav svarīgs, kas notiek, bet kas to dara. Par spridzinātājiem un mirējiem jau tieši tas pats: arābu terorists ir deviantā «norma», latviešu terorists — kas tik neiedomājams, ka tā nemaz nav.

Ziņās neraksta par normālo (nav pat atšķirības — uz ielas līķis vai Parisa Hiltone), ziņās raksta par izņēmumu — un ārzemju ziņas ir šīs loģikas hipertrofēta izpausme. Ziņās izņēmumu ir tik daudz un asiņu plūst tik daudz, ka asiņu garšas mutē jau sen vairs nav. Ir tikai seriāls, kas darināts no realitātes, taču, veidojot scenāriju un piemērojot masu saziņas līdzekļu formātam, saikne ar realitāti, kādu to ikdienā piedzīvojam mēs, ir zudusi.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Vispār taisnība, bet tas nebūt neattiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļiem. Piemēram, National Geographic pirms pāris mēnešiem bija ļoti apjomīgs, labi izpētīts un pārdomāts raksts par Betlēmi. Tur ir izbūvēta siena, lai šķirtu ebreju apmetnes no arābiem, un raksta autors tur bija aizbraucis, padzīvojis, aprunājies ar cilvēkiem un pat puslīdz ticami attēlojis, ko domā un saka cilvēki dažādās sienas pusēs. Man gan pagrūti iedomāties, kuŗš latviešu žurnāls varētu atļauties sūtīt žurnālistu uz Palestīnu viena raksta dēļ, tāpēc šeit raksti ir virspusējāki. Un, protams, neparasti notikumi piesaista cilvēku uzmanību — piemēram, 2001. gada 11. septembrī pat lētās Grīziņkalna alus dzertuvēs cilvēki skatījās ziņas. Tāpēc ziņās arī tos tik bieži rāda: pārdod to, pēc kā vieglāk radīt pieprasījumu. Tādi raksti kā National Geographic prasa laiku, naudu un tiem ir mazāk lasītāju. Angļu valodā — pietiekami daudz, lai atrastu savu nišu. Latviski — iespējams, ka nepietiek.

Es teiktu tā — šis attiecas pirmām kārtām uz ziņām, un daži masu saziņas līdzekļi spēj radīt saturu, kas nenotrulina.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Vakar visi, kas klausās vienādās radiostacijas, lasa līdzīgos portālus un tver to vienādos ziņu izlaidumus, uzzināja, ka «Austrālijas sabiedrība sašutusi par to, ka Austrālijas Karaliskā jūras kara flote finansē jūrnieču krūšu palielināšanas operācijas». Tās tiekot apmaksātas rūpēs par jūrnieču psiholoģisko stāvokli. Kā nekā, «zinātnieki ir noskaidrojuši», ka krūšu implanti vairo pašapziņu (un pie viena arī seksualitāti).

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu krūtis un karš »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas