Ziemassvētkus visspilgtāk var sajust tad, kad tie atnāk un tad, kad tie aiziet. Svētku atnākšanas jampadraci ar dāvanām, salavečiem un krustā sišanas kandidātiem var nemanīt vien tie, kas mērķtiecīgi no tā visa vairās, taču svētku aiziešanas sajūta piemeklēs pat tādus — jo nevar taču zināt, kad un kā aizies svētki.
Vakar pusnaktī gāju gar dižveikalu «Alfa», un tur jau tā bija — aizejošo ziemassvētku sajūta mirušas egles smaržā. Prāvā egle, kas pie «Alfas» tika uzstutēta jau labu brīdi pirms saulgriežiem, nu gulēja zemē pussazāģēta, vēl neaiznesta. Nu, protams, Valentīndiena jau rokas stiepiena attālumā, kādas vairs egles pie namdurvīm.
Par to, ka Valentīndiena ir tuvu, liecina arī interneta meklētāju rezultātu izmaiņas. Vairākas dienas pēc kārtas populārākais meklējums «Google», ar kuru nokļūt pie mums, bija «eskorts» (šaubos, vai ļaudis meklēja ko tādu, taču, pateicoties SEO prasmēm, mēs apmānām visus), kā arī dažādi ar Valentīna dienas tēmatiku saistīti meklējumi (kas, mēs te kāds mīlētāju portāls, vai?).
Bet taisnība jau vien ir tiem, kas stāsta: svētki katru gadu sākas arvien agrāk. Pagājušajā gadā jaunais gads sākās marta vidū (tieši tad iegādājos kalendāru/plānotāju), savukārt šogad līdzīgu grāmatiņu nopirku jau 30. janvārī.
Janks
2008. gada 31. janvāris
Spožā un košā ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana ir kā plastmasas pasaules mēģinājums pierādīt, ka tā ir īsta. Asaras taču ir īstas, lieli, resni onkuļi vairs nespēj parunāt pēc zeltītas 34 centimetrus augstas statujiņas saņemšanas, lielas tantes pateicas visiem, ko vien spēj atcerēties, Dievu un māti ieskaitot — īsti.
lasīt tālāk Oskars »
nejaušs ieraksts:
bēres