Sākoties jaunajam gadam un atklātībā parādoties abonēšanas rezultātiem, šur tur varēja manīt nāves eņģeļus, kas solīja — preses dienas nu ir skaitītas, jo abonēšanas datu kritums ir jūtams. Tomēr par agru priecāties, jauno mediju apoloģēti. Prese dzīvo, mainās vien lasīšanas paradumi.
Tradicionāli Latvijā preses abonēšanas mēnesis ir decembris, un tieši šim mēnesim ir raksturīgas preses izdevumu reklāmas kampaņas, kurās tiek aicināts abonēt noteikto izdevumu nākamajam gadam — par to vēsta treļļi no sērijas «abonē mūsu emancipēto sieviešu žurnālu nākamajam gadam, un dāvanā saņemsi pletni, ar ko iekaustīt vīru vai vīra surogātu». Taču, tā kā Latvijā kopš pērnā gada ir iesākusies cita tradīcija, proti, «Latvijas pasta» tehnisko jauninājumu dēļ presi janvārī nepiegādā, tad liela daļa reklāmu saukļu ir mainīti, un nu cilvēkus aicina kaut ko abonēt janvārī 11 mēnešiem. Tas jāpatur prātā, prognozējot abonentu skaitu.
Par spīti piegāžu problēmām un izmaiņām tirgvedībā, abonēšanas rādītāji preses izdevējus, bez šaubām, dara nemierīgus. Ņemsim tos pašus šā gada janvāra datus. Ko redzam? Avīzītei «Rītdiena» 169 798 lasītāji, kāpums par 48 procentiem, salīdzinot ar 2007. gada janvāri. Savukārt visi pārējie parāda pretēju tendenci:
Bēdīgi? Iespējams, taču, uzmetot skatienu šiem datiem, ir vieglprātīgi teikt, ka «Latvijā vairs nelasa avīzes». Lasa un lasīs, tikai citādi.
Skaitļi, ko tikko minēju un kas pirms pāra nedēļām tika vazāti apkārt pa tīmekļa žurnāliem, ir tikai abonēšanas dati, un tiem nav tiešas saistības ar preses vietu sabiedrībā un tās iespējām izdzīvot. Arī laikrakstu kopēju tirāžu (nevis tikai abonentu skaita) kritums uzreiz nenozīmē zaudētu karu interneta medijiem — šinī ziņā piekrītu Nilam, ka «avīžu abonēšanas dinamikai nav tieša sakara ar interneta resursiem, bet gan cenas/kvalitātes attiecību». Ja nav, par ko maksāt naudu, ja es nopietnas avīzes vietā kioskā varu saņemt tikai tabloīda izskata lapeli, tad tas nav interneta nopelns. Lai saistītu interneta masu saziņas līdzekļu popularitāti ar abonentu skaita (kaut vai tirāžu) kritumu, ir nepieciešams kāds pamatojums, kuru neviens no man zināmajiem šīs tēmas aplūkotājiem nav sniedzis.
Palūkojoties uz objektīvāku rādītāju — lasītāju skaitu, tik dramatiski kritumi nav novērojami. TNS pērn ziņoja par par dienas laikrakstu lasītāju skaita nelielu kāpumu pērnā gada rudenī un norādīja, ka 2007. gada rudenī kaut vienu no pētījumā iekļautajiem preses izdevumiem lasījuši vai caurskatījuši bija 95 procenti aptaujāto.
Mediju vidē, kurā ir aizvien vairāk izvēles iespēju un aizvien vairāk informācijas kanālu cīnās par lasītāju uzmanību, izdzīvos stiprākais, pievilcīgākais, piemērotākais, taču nav teikts, ka tie būs interneta portāli — tie drīzāk būs tradicionālo masu saziņas līdzekļu redakciju radītie jauno mediju projekti, kas papildinās drukāto versiju.
Laika mums ir tik, cik ir, un, jo lielāks piedāvājums, jo grūtāk uzmanību koncentrēt vienā virzienā. Ja agrāk es zināju, ka pa dienu man pietiks laika, lai izlasītu visu, ko sarakstījušas divas abonētās avīzes, viens žurnāls, un vēl vakarā paspēšu noskatīties informatīvo programmu «Neprāta cena». Tagad par šādām savām spējām tik pārliecināts neesmu. Es nezinu, kāda būs mana diena, bet, ja man dažkārt nav laika izlasīt «Dienu» un «Cosmopolitan», es laikam tos neabonēšu. Tas savukārt nenozīmē, ka «Dienu» un «Cosmopolitan» vispār vairs nelasu — drīzāk to, ka es nezinu, kad lasīšu un kad nē. Ja iznāks laiks, aiziešu uz veikalu un nopirkšu. Ja neiznāks — lai nu paliek.
Šajā ziņā nav atšķirības, vai runājam par laikrakstiem vai citiem medijiem: tāpat ir dienas, kad nelasu arī savu RSS lasītāju, ir dienas, kad ne ar vienu nesalecos «Sviesta cibā». Galu galā, ir dienas, kad sanāk cilvēciski parunāties ar citiem, un ir dienas, kad arī tam nav laika.
Abonēšana ir solījums lasīt. Zinot, ka nezinām, kādas būs mūsu dienas, šādu solījumu, par kuru pašiem jāmaksā, dot negribam. Taču tas nenozīmē, ka negribam pašas avīzes.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/940/trackback/
Antuanete
Nesaprotu, kāpēc pie abonēšanas rādītāju pieauguma uzrāda arī bezmaksas ķengu lapu “Rītdiena”. Tad jau “Maximas” reklāmas katalogi arī jāpieskaita, tiem noteikti ir lielāka tirāža.
Vai arī esmu kaut ko palaidusi garām un “Rītdiena” tagad ir par maksu?
“Rītdiena” ir zīmīga tāpēc, ka tās tirāžas kāpumu var interpretēt kā cilvēku vēlmi pēc avīzes apstākļos, kad par avīzi maksāt negribas. tas nozīmē, ka prese cilvēkiem vispār ir vajadzīga, bet ne tikai “Rītdiena” zina, kā panākt, lai uz to vairāk lasītāju parakstās.
kopumā tas ir arī skumji, jo liecina, ka daudziem lasītājiem nav striktu prasību pēc kvalitātes un viņi par velti gatavi lasīt arī “Rītdienas” blēņas.
Bet interesanti, ka drukātās preses norietu galvenokārt prognozē tie, kas to paši nekad nav īsti lasījuši.
Labi rūkts. Kaut gan pats drukātos mēdijus nelasu, arī man šie “prese mirs!” (ar mājienu “dēļ Interneta!”) pareģojumi šķiet pārsteidzīgi un maldīgi. Mainās sabiedrība un lasīšanas paradumi, bet dzīvesveida maiņa automātiski nenozīmē tradīciju nāvi.
Antuanete
Cik zinu “Rītdienu” piesūta bez prasīšanas (vismaz savulaik mums uz biroju pat 2gab nāca), līdz ar to ar lasītāju vēlmēm tam maz sakara. Avīzes uz parastā papīra ir ļoti parocīgas ieklāšanai miskastē vai dedzināšanai, btw :)
Par to, cik cilvēku avīzes lasa varētu spriest vienīgi pēc pamatīgu socioloģisko pētījumu izdarīšanas. Es, piemēram, avīzi pāršķirstu darbā, kafejnīcās vai pie vecākiem, bet pērku ļoti reti. Un ne jau interneta dēļ, kaut gan kā informācijas iegūšanas rīks tas ir vērā ņemams (nav jāabonē avīze, lai uzzinātu, vai valdība nav kritusi). Avīzi var lasīt interesantu rakstu dēļ, kādus neatrast internetā.
Antuanete, savulaik viņi, šķiet, sūtīja pa labi un kreisi, taču pašlaik vismaz oficiāli aicina lasītājus laikrakstu abonēt un bez aicinājuma nesūta.
si
kamēr Latvijā remonti/celtniecība zeļ un plaukst, tikmēr drukātā prese neiznīks :-)
Kas digitālajā laikmetā ir īsts? Tas, ko Tu vari aptaustīt, vai arī tas, ko Tu vari ērti pavairot, pārsūtīt, pārveidot? Īsts ir tas, kas atbilst mūsu priekšstatiem par lietas, parādības atbilstību kontekstam, taču, tā kā tīkla pasaule mūsu ikdienas kontekstus maina strauji, drīz būs arī jāpārvērtē atbilde uz jautājumu — kas ir īsts.
Lasīt tālāk ierakstu īstums »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
