pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 23. janvāris 02:03 7 atsauksmes

laikraksti vēl dzīvos

Sākoties jaunajam gadam un atklātībā parādoties abonēšanas rezultātiem, šur tur varēja manīt nāves eņģeļus, kas solīja — preses dienas nu ir skaitītas, jo abonēšanas datu kritums ir jūtams. Tomēr par agru priecāties, jauno mediju apoloģēti. Prese dzīvo, mainās vien lasīšanas paradumi.

Abonē mazāk. Ko nu?

Tradicionāli Latvijā preses abonēšanas mēnesis ir decembris, un tieši šim mēnesim ir raksturīgas preses izdevumu reklāmas kampaņas, kurās tiek aicināts abonēt noteikto izdevumu nākamajam gadam — par to vēsta treļļi no sērijas «abonē mūsu emancipēto sieviešu žurnālu nākamajam gadam, un dāvanā saņemsi pletni, ar ko iekaustīt vīru vai vīra surogātu». Taču, tā kā Latvijā kopš pērnā gada ir iesākusies cita tradīcija, proti, «Latvijas pasta» tehnisko jauninājumu dēļ presi janvārī nepiegādā, tad liela daļa reklāmu saukļu ir mainīti, un nu cilvēkus aicina kaut ko abonēt janvārī 11 mēnešiem. Tas jāpatur prātā, prognozējot abonentu skaitu.

Par spīti piegāžu problēmām un izmaiņām tirgvedībā, abonēšanas rādītāji preses izdevējus, bez šaubām, dara nemierīgus. Ņemsim tos pašus šā gada janvāra datus. Ko redzam? Avīzītei «Rītdiena» 169 798 lasītāji, kāpums par 48 procentiem, salīdzinot ar 2007. gada janvāri. Savukārt visi pārējie parāda pretēju tendenci:

  • «Latvijas Avīze» -21%, (49 511 –> 39 031)
  • «Diena» -30%, (43 464 –> 30472)
  • «Neatkarīgā Rīta Avīze» -24% (12 941 –> 9806)
  • «Vesti Segodnja» -12% (15 359 –> 13 457)
  • «Čas» -44% (14 204 –> 7960)

Bēdīgi? Iespējams, taču, uzmetot skatienu šiem datiem, ir vieglprātīgi teikt, ka «Latvijā vairs nelasa avīzes». Lasa un lasīs, tikai citādi.

Auditorijas stabilas

Skaitļi, ko tikko minēju un kas pirms pāra nedēļām tika vazāti apkārt pa tīmekļa žurnāliem, ir tikai abonēšanas dati, un tiem nav tiešas saistības ar preses vietu sabiedrībā un tās iespējām izdzīvot. Arī laikrakstu kopēju tirāžu (nevis tikai abonentu skaita) kritums uzreiz nenozīmē zaudētu karu interneta medijiem — šinī ziņā piekrītu Nilam, ka «avīžu abonēšanas dinamikai nav tieša sakara ar interneta resursiem, bet gan cenas/kvalitātes attiecību». Ja nav, par ko maksāt naudu, ja es nopietnas avīzes vietā kioskā varu saņemt tikai tabloīda izskata lapeli, tad tas nav interneta nopelns. Lai saistītu interneta masu saziņas līdzekļu popularitāti ar abonentu skaita (kaut vai tirāžu) kritumu, ir nepieciešams kāds pamatojums, kuru neviens no man zināmajiem šīs tēmas aplūkotājiem nav sniedzis.

Palūkojoties uz objektīvāku rādītāju — lasītāju skaitu, tik dramatiski kritumi nav novērojami. TNS pērn ziņoja par par dienas laikrakstu lasītāju skaita nelielu kāpumu pērnā gada rudenī un norādīja, ka 2007. gada rudenī kaut vienu no pētījumā iekļautajiem preses izdevumiem lasījuši vai caurskatījuši bija 95 procenti aptaujāto.

Lasa, taču lasīt nesola

Mediju vidē, kurā ir aizvien vairāk izvēles iespēju un aizvien vairāk informācijas kanālu cīnās par lasītāju uzmanību, izdzīvos stiprākais, pievilcīgākais, piemērotākais, taču nav teikts, ka tie būs interneta portāli — tie drīzāk būs tradicionālo masu saziņas līdzekļu redakciju radītie jauno mediju projekti, kas papildinās drukāto versiju.

Laika mums ir tik, cik ir, un, jo lielāks piedāvājums, jo grūtāk uzmanību koncentrēt vienā virzienā. Ja agrāk es zināju, ka pa dienu man pietiks laika, lai izlasītu visu, ko sarakstījušas divas abonētās avīzes, viens žurnāls, un vēl vakarā paspēšu noskatīties informatīvo programmu «Neprāta cena». Tagad par šādām savām spējām tik pārliecināts neesmu. Es nezinu, kāda būs mana diena, bet, ja man dažkārt nav laika izlasīt «Dienu» un «Cosmopolitan», es laikam tos neabonēšu. Tas savukārt nenozīmē, ka «Dienu» un «Cosmopolitan» vispār vairs nelasu — drīzāk to, ka es nezinu, kad lasīšu un kad nē. Ja iznāks laiks, aiziešu uz veikalu un nopirkšu. Ja neiznāks — lai nu paliek.

Šajā ziņā nav atšķirības, vai runājam par laikrakstiem vai citiem medijiem: tāpat ir dienas, kad nelasu arī savu RSS lasītāju, ir dienas, kad ne ar vienu nesalecos «Sviesta cibā». Galu galā, ir dienas, kad sanāk cilvēciski parunāties ar citiem, un ir dienas, kad arī tam nav laika.

Abonēšana ir solījums lasīt. Zinot, ka nezinām, kādas būs mūsu dienas, šādu solījumu, par kuru pašiem jāmaksā, dot negribam. Taču tas nenozīmē, ka negribam pašas avīzes.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

7 atsauksmes

Antuanete

23-01-’08 09:53

Nesaprotu, kāpēc pie abonēšanas rādītāju pieauguma uzrāda arī bezmaksas ķengu lapu “Rītdiena”. Tad jau “Maximas” reklāmas katalogi arī jāpieskaita, tiem noteikti ir lielāka tirāža. Vai arī esmu kaut ko palaidusi garām un “Rītdiena” tagad ir par maksu?

“Rītdiena” ir zīmīga tāpēc, ka tās tirāžas kāpumu var interpretēt kā cilvēku vēlmi pēc avīzes apstākļos, kad par avīzi maksāt negribas. tas nozīmē, ka prese cilvēkiem vispār ir vajadzīga, bet ne tikai “Rītdiena” zina, kā panākt, lai uz to vairāk lasītāju parakstās.

kopumā tas ir arī skumji, jo liecina, ka daudziem lasītājiem nav striktu prasību pēc kvalitātes un viņi par velti gatavi lasīt arī “Rītdienas” blēņas.

Bet interesanti, ka drukātās preses norietu galvenokārt prognozē tie, kas to paši nekad nav īsti lasījuši.

Labi rūkts. Kaut gan pats drukātos mēdijus nelasu, arī man šie “prese mirs!” (ar mājienu “dēļ Interneta!”) pareģojumi šķiet pārsteidzīgi un maldīgi. Mainās sabiedrība un lasīšanas paradumi, bet dzīvesveida maiņa automātiski nenozīmē tradīciju nāvi.

Antuanete

23-01-’08 14:53

Cik zinu “Rītdienu” piesūta bez prasīšanas (vismaz savulaik mums uz biroju pat 2gab nāca), līdz ar to ar lasītāju vēlmēm tam maz sakara. Avīzes uz parastā papīra ir ļoti parocīgas ieklāšanai miskastē vai dedzināšanai, btw :) Par to, cik cilvēku avīzes lasa varētu spriest vienīgi pēc pamatīgu socioloģisko pētījumu izdarīšanas. Es, piemēram, avīzi pāršķirstu darbā, kafejnīcās vai pie vecākiem, bet pērku ļoti reti. Un ne jau interneta dēļ, kaut gan kā informācijas iegūšanas rīks tas ir vērā ņemams (nav jāabonē avīze, lai uzzinātu, vai valdība nav kritusi). Avīzi var lasīt interesantu rakstu dēļ, kādus neatrast internetā.

Antuanete, savulaik viņi, šķiet, sūtīja pa labi un kreisi, taču pašlaik vismaz oficiāli aicina lasītājus laikrakstu abonēt un bez aicinājuma nesūta.

kamēr Latvijā remonti/celtniecība zeļ un plaukst, tikmēr drukātā prese neiznīks :-)



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Modernā sieviešu kustība, iekarojot masu saziņas līdzekļus, ir parādījusi, ko skatītāji grib — seksa un brīvības apsolījumu, kā arī atklātas sarunas par to. Seriāls «Sekss un lielpilsēta» bija lielisks šīs jaunās ideoloģijas rezultāts — brīvas sievietes, kas izvēlas vīriešus un kurām nav saistoši (it kā) stereotipi, ka sievietei līdz 30 obligāti jābūt precētai un ka gadījuma dzimumsakari nav labi. Iedomas, ka tas varētu arī nebūt labi, feministiskā kultūra kompensē, norādot uz iespējām, kas sievietēm tiek sniegtas un iegūstamo līdzvērtību, pat pārākumu pār vīriešiem. Šīs feminisma pieejas kopējais uzdevums ir kompensēt cilvēku nespēju veidot ilgstošas un stabilas attiecības, jo tās netiek uzskatītas par jābūtību un standartu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu atbrīvošanās: kompensācija un atrunas »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas