par attiecībām
birkas: attiecības, cilvēki, cirkus

a-ha, stulbumam nav robežas. Tos, kuri mums nepieciešami, ar tiem mēs kontaktējamies, un kam mēs esam vajadzīgi, tie atrod mūs. Un kontakts nenotiek caur blogiem utt.

Paldies, šis ieraksts apliecina, ka ar Tevi viss vēl ir kārtībā :-)
Bet tas, ka stulbumam nav robežu, tas gan ir tiesa.

Divas dabas, kur viena dirš, jā jā jā, komentāros, bet patiesībā nē, nē, nē. Nošaujiet mani, lai es nemokos.

Mans virutālais tēls ir ļoti kruts, viņam ir jābūt spožam, neviens tak neatzīsies, ka patiesībā realitātē ir savādāk. Patiesībā nav jau svarīgu vai nesvarīgu cilvēku, ir cilvēki kuriem uzliek mīksto, un tas ir pavisam savādāk.

Mfz, neuztvēru Tavu domu saistībā ar manu ierakstu.

Raksts super, tāpēc tik ļoti sapriecājos, ka nespēju pateikt konkrēti. Ideja jau tāda bija, ka reāli jau reti kurš, no daža laba slāņa vispār neko tādu nesadzirdēsi vai neieraudzīsi blogā, bet dzīvē tiek plaši deklarēts, palasi manu blogu, uzzināsi kā man iet. Dzīvē tēls ir reāls, a kibervidē var uzspodrināt līdz bezsamaņai spožu kā saule. Tāds solis nebūtu pieņemams, atzīt.

Raksts ož pēc sarkasma. Ir tikai normāli, ka ar vairākiem cilvēkiem apspriežamas lietas ieraksta publiski un tad izsūta linku. Privātas diskusijas jau blogā nedzīsi, tā kā, darot ar prātu, tas tikai aiztaupa atkārtošanos, personīgo un privāto komunikāciju netraucējot.