sievietes un govis

Nāras «nav ne uz pusi tik skaistas kā gleznās», savās piezīmēs rakstīja itāliešu ceļotājs Kristofers Kolumbs, kas pirms 515 gadiem, 1493. gada 9. janvārī, kuģojot pie tagadējās Dominikānas Republikas krastiem bija vērojis šīs teiksmainās radības.

Te gan jāpiebilst, ka jūrasbraucējs redzēja nevis nāras, bet gan jūras govis. Parasti nāras tiek attēlotas kā pussievietes, puszivis, taču sievietēs vīlies (vai vismaz tās kādu brīdi neredzējis) cilvēks var arī kļūdīties. Mītos nāras pieder tai pašai kārtai, kurā ir sirēnas. Sirēna ir pa pusei sieviete, pa pusei putns. Sirēnas ir ļaunas, tās dzīvo uz salām un dzied tik skaisti, ka nabaga jūrasbraucēji nespēj dziesmai pretoties un kā apmāti dodas nāvē. Arī nāras dara sliktu — piemēram, vienkārši nobur jūrniekus un neļauj tiem darīt darbus, tādējādi izraisot kuģa avāriju. Turpretim Hansa Kristiana Andersena Mazā nāriņa, no kuras iedvesmu trivializācijai smēlās Disneja studija, lai arī cik traģiska, tomēr ir labsirdīga cietēja, nevis ļauna aprēķinātāja. Andersena stāstā nāras nomirstot pārvēršas par jūras putām. Kas zina — varbūt pirms tam tās, novecojot un zaudējot pievilcību, kļūst par jūras govīm?

Sešus mēnešus pēc tam, kad bija vīlies nārās, Kolumbs no Spānijas devās pāri Atlantijas okeānam meklēt jaunu ceļu uz Indiju. Arī šajā projektā viņš smagi maldījās, jo sasniedza nevis Indiju, kā bija izrēķinājis, bet gan Jauno pasauli — Ameriku.

Morāle: ja esi Kolumbs, Tevi nesauks par idiotu arī tad, ja speciāli dzīsies pēc problēmām un austrumus meklēsi uz rietumiem, un ja sajauksi ne tikai dabas puses, bet radīsi plašas valodiskas sapratnes grūtības, Amerikas pamatiedzīvotājus nosaucot par indiešiem (kas latviski pārveidoti par indiāņiem). Re, par nārām bijām jau gandrīz piemirsuši.