pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 7. janvāris 16:50 Komentāru nav

neoficiālā žurnālistika

Internetā šķirstot ziņas, dažkārt pārņem sajūta, ka lasu nevis nopietnu informācijas avotu, bet gan baumu portālus. Vārdu savienojums «neoficiāla informācija» tiek lietots tik bieži, ka nevar saprast, vai vispār šai ziņai ir kāds segums. Ja segums ir, tad šāda pieļāvuma formas žurnālistika ir, mazākais, gļēva -- it kā pasaka, taču bez pārliecības. Bet, ja pašai redakcijai nav pārliecības par sava materiāla nopietnību, tad par kādu gan kvalitāti mēs še vispār varam runāt.

bez atbildības

Šodienas skaistais piemērs: aģentūras LETA ziņa par viltotajām LR pasēm, kuras, kā stāsta premjerministrs Ivars Godmanis, esot apzinātas, tamdēļ lietot tās nevarēs. Divas A4 lapas garajā ziņā burvīgais vārdu savienojums «neoficiālā informācija» lietots piecas reizes. Īpaša pērle ir šī rindkopa, kas «neoficiāla» ir no abiem galiem:

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, iespējams, pases nelikumīgi varētu būt izsniegtas vairāk nekā 100 cilvēkiem. Iespējams, nelikumīgi izsniegto pasu īpašnieki ir NVS pilsoņi, tai skaitā pases varētu būt pārdotas atsevišķiem Krievijas pilsoņiem, kuri vēlāk iegādājušies nekustamos īpašumus Jūrmalā, liecina neoficiāla informācija.

«Neoficiālā» žurnālistika ir ierindojama tanī pašā sliktās prakses kategorijā kā ekspertu žurnālistika. Arī šajā gadījumā jaušama masu saziņas līdzekļa nevēlēšanās uzņemties atbildību par ziņoto, žurnālisti nespēja vai nevēlēšanās iedziļināties jautājumā un pašiem spēt pierādīt sevis ziņoto faktu patiesumu.

bīstamais neoficiālums

Šīs problēmas nav svešas arī rietumvalstu masu saziņas līdzekļiem, un arī tur ne viens vien pa reizei iekritis «neoficiālo avotu» lamatās. Šāda liksta 2005. gadā piemeklēja arī žurnālu «Newsweek». Tam neoficiāls avots -- «augsta ASV amatpersona» -- bija pačukstējusi, ka amerikāņi savā Gvantanamo bāzē, kur tiek turēti terorismā apsūdzētie, ņirgājas par Korānu. Šī ziņa izraisīja islāmticīgo dusmas un vardarbīgās antiamerikāniskās sadursmēs bojā gāja 15 cilvēki. Taču, kad vajadzēja pierādīt rakstā pausto ziņu patiesumu, izrādījās, ka «Newsweek» neoficiālais avots vairs tik ļoti pārliecināts par savu informāciju vairs nebija. Lai gan viens no ziņas autoriem, Maikls Aisikofs, taisnojās, ka atkāpes no žurnālistikas standartiem nav bijis, jo viņiem ir iemesls uzticēties saviem avotiem, tomēr redakcija izplatīja paziņojumu, kurā atzina kļūdu, atvainojās un atsauca rakstu.

Savukārt «New York Times» pēc tam, kad atklājās, ka laikraksta reportieris Džeisons Blērs savos rakstos sacerējis citātus un pieļāvis arī cita veida žurnālistisku krāpšanu, tai skaitā plaģiātu, nāca klajā ar ierosinājumiem lasītāju uzticības vairošanai. Viens no tiem – noteikumi, kas ierobežo atsaukšanos uz anonīmiem avotiem. Līdzīgi rīkojās arī «Washinton Post», nosakot stingrākas atsaukšanās procedūras. «Mēs esam kļuvuši krietni piesardzīgāki saistībā ar anonīmajiem avotiem,» BBC stāstīja «Washinton Post» Londonas korespondents Glens Frenkels. «Redaktori tagad pieprasa avotu vārdus un pastāv uz to, lai reportieri pamatotu šo cilvēku vārdu izņemšanu no raksta.»

Gribētos ticēt, ka arī Latvijā pēc kāda skandāla redakcijas pārskatītu atribūcijas principus. Šķiet gan, ka vēl ilgi jāgaida: ja jau nebija nekādas vainas sajūtas par nepatiesu ziņu izplatīšanu saistībā ar neizraidīto Krievijas diplomātu, tad mūsu žurnālistiem vēl mazliet jāpaaugas.

nav trača -- nav pārmaiņu

Pareizāk būtu teikt -- tie ir mazliet jāpaaudzina. Bet, kamēr mums nebūs nopietnas profesionālas mediju uzraudzības institūcijas, kas ar reālām sekām spētu sekot līdzi kaut vai ētikas kodeksu ievērošanai, tikmēr nekas nemainīsies. Masu saziņas līdzekļiem nav izdevīgi sevi kritizēt, tiem ir izdevīgi vairot savu varu, kritizējot citus. Tikai tad, ja būs kāda cienījama kolēģu vai kritiķu kopiena, kas ņems vērā ne tikai redakciju ideoloģiskās atšķirības, uz kā pamata top arī dažādās mediju konstruētās realitātes, bet norādīs arī uz darbā nepieciešamajiem žurnālistikas kvalitātes kritērijiem, viss varētu būt krietni citādi.

Tīmekļa žurnālu autori 2004. gadā apstrīdēja telekompānijas CBS raidījumā «60 minutes» pausto informāciju, ka Džordžs Bušs Vjetnamas kara laikā izmantoja savas ģimenes saites, lai netiktu nosūtīts uz fronti. Piemēram, paskatieties, kā strādāja Free Republic ļaudis, apkopojot informāciju, paskaties, kā reaģēja Power Line un Little Green Footballs vai citi, tādējādi pieliekot savu roku, lai piespiestu raidījuma veidotājus atzīt, ka tie nevar pierādīt Bušam paustās apsūdzības! Ja arī Latvijā šī gadsimta laikā kas tik cienījams izaugs no tīmekļa žurnāliem, tad vismaz daļa no to autoru enerģijas nebūs lieta velti.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Irīda, Īrisa, Airisa

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Mobilais telefons ir pārvērties par īpaši ērti pārnēsājamu multimediju centru -- tas ne tikai piedāvā jaunas iespējas, bet arī atgādina par mūžvecām tradīcijām.

Manā jaunībā šur tur varēja redzēt alternatīvos (vārds lietots plašā nozīmē) jauniešus, kas pa pilsētu pārvietojās ar magnetofonu uz pleca. Pirms pāris gadiem alternatīvo minoritāte bija iecienījusi boombox atskaņotājus, taču tie dažādu iemeslu dēļ nekļuva par kultūras zīmēm, un tagad kā atskaņotāja izvēle vispār ir zaudējusi savas pozīcijas.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu troksnis »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas