Pērnā gada decembra vidus žurnālā «Vakara Ziņas» atradu interviju ar narkologu un Straupes narkoloģiskās dziednīcas direktoru Edmundu Rudzīti par dzeršanu (par tās loģiku esmu aizdomājies arī agrāk). E. Rudzīša 33 gadus ilgais stāžs šajā iestādē ir viņam devis ne vienu vien interesantu novērojumu.
Dzeršana daudziem nāk par labu. Dzeršana nāk pat labu tiem, kas ražo alkoholu, tiem, kas pārdod. Dzeršana nāk par labu tad, kad kādu grib izmantot. Piemēram, atnāk meistars uzmūrēt krāsni. Būtu jāmaksā 300 lati, bet, ja uzliks divus polšus, pietiks ar 150. Meitene būtu jāvadā trīs mēnešus uz kino un kafejnīcām, jāpērk viņai kafija un saldējums, jāstāsta, cik viņa skaista, un tikai tad varētu iegūt viņas simpātijas. Bet tā -- nopērk pudeli vīna, izdzer kopā, un viņa jau ir gultā. Otra cilvēka izmantošanai alkohols ir ļoti izdevīgs. Līdz zināmai robežai tas ir izdevīgs arī valdībām. [..] Mūsdienās – ja piedzēries zemnieciņš sēž pie lauku veikala ar plastmasas alus pudeli rokā un lamā valdību, viņš tajā laikā neiet ar plakātiem, neorganizē piketu, mītiņu vai jaunu partiju. [..] Ir daudz absolūti idiotisku tostu. Piemēram, kristībās: «Iedzersim, lai izaug skaista meita!» Apglabā vectēvu ziemā, kad zeme sasalusi, un saka: «Iedzersim, lai vectēvam vieglas smiltis!» Kretīnisms. To gadsimtu laikā radījuši un tautās stiprinājuši alkohola ražotāji un pārdevēji. Turklāt šī pieeja ir agresīva, provokatīva un cilvēka cieņu pazemojoša. Ratiņos guļ mana meita, es dodu glāzi šņabja un saku – iedzeriet, lai izaug skaista meita. Ja jūs nedzersiet, jūs esat neliete. [tā ir saruna žurnālisti --n] Negribat, lai man skaista meita izaug?! [..]
Ļoti labi psiholoģiski nostrādāti šabloni, kas pieslīpēti gadsimtu gaitā, lai graujoši iedarbotos uz cilvēka psiholoģiju. Ja tu nedzer, tevi padara par nelieti.
Guna Kārkliņa. Bez glāzītes. Vakara Ziņas, nr. 49 (132), 2007. g. 14. dec.
--
Ieskatu problēmā pirms pāris gadiem sniedza arī Vladimirs Čepurovs.
Kā jau ierasts, ne pētnieki, ne statistiķi, ne arī ziņotāji nav ņēmuši vērā parādības vēsturisko aspektu. Ja viņi izlasītu Māras zemes hronista Baltazara Rusova rakstīto, ka lielākie Eiropas dzērāji ir vācieši, prūši un latvieši, tad viņi izprastu arī latvju žūpības dinamiku, un ka, salīdzinot ar 16.gadsimtu, mēs tagad esam nevis trešajā, bet ceturtajā vietā. [..]
Dzert un dziedāt patīk man
Šodien, tā kā rītu.
Dziedu, kamēr balss man skan,
Dzeru, kamēr krītu. Tā, lūk, gāja senčiem. Bet mēs noslīdējām no trešās vietas uz ceturto. Šai negatīvajā dinamika skaidri saskatāma pozitīva tendence, ko Eiropas pētnieki nav pamanījuši. Pērn ikviens no mums izdzēra tikai ap 80 litru alkohola (šņabja, konjaka, brendija, vīna un, protams, alus). Ja šos skaitļus reizināsim ar iedzīvotāju skaitu, tad mums sanāk 180 miljonu litru. Viens mazs ezeriņš, kā tai dziesmā:Kaut būtu mūsu zemīte
Viens alus ezeriņš!
Tad es kā mazais asariņš
Tur iekšā peldētu.Vai tiešām dziesmā skan ilgas par nepiepildīto sapni?
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/927/trackback/
si
jā, piedod, nav sevišķi intelektuāli, bet atcerējos žurnāla Zintnieks pēdējā decembra numurā joku, ka latviešiem ir četri tosti. Īsais “Nu!”, garais “Nu, tad!”, super garais “Nu, tad nu!” un super duper garais “Nu, tad par to pašu!”.
Bet vispār Rudzītis rubī fišku.
Un vēl – daudzām tautām ir daudz vairāk attīstīta tostu un dzeršanas kā kultūrzīmes paraža. Bet citas tautas savukārt prot iedzert ne vairāk, ne mazāk skaisti. Bet draudīgiem vaicājumiem par necieņu vai meitas skaistumu.
“Zintnieks” — izklausās daudzsološi.
Kas digitālajā laikmetā ir īsts? Tas, ko Tu vari aptaustīt, vai arī tas, ko Tu vari ērti pavairot, pārsūtīt, pārveidot? Īsts ir tas, kas atbilst mūsu priekšstatiem par lietas, parādības atbilstību kontekstam, taču, tā kā tīkla pasaule mūsu ikdienas kontekstus maina strauji, drīz būs arī jāpārvērtē atbilde uz jautājumu — kas ir īsts.
Lasīt tālāk ierakstu īstums »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
