pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 26. decembris 04:23 Viena atsauksme

par žurnāliem. 13. daļa: nauda

How do we make money blogging?

Attēls: gapingvoid

Internetā nejauši izlasīta frāze [Laura] «Liberta dvēsele tā pat kā blogera dvēsele — pērkama» labi raksturo vienu no pēdējā laika aktualitātēm tīmekļa žurnālu autoru rindās — par iespējām nopelnīt ar savu vaļasprieku. Grūti atrast citu gadījumu, kad interneta publicisti būtu tik kategoriski nostājušies vienā vai otrā pusē gan atbalstot pārdošanos, gan iestājoties pret to. Iemesls? Priekšstati par tīmekļa žurnālu kā mediju un tā sūtību.

Divi viedokļi

Stāsts sākās brīdī, kad kāds tirgvedības uzņēmums izteica piedāvājumu Latvijas tīmekļa žurnālu autoriem uzrakstīt kaut ko par uzņēmuma klientu un saņemt labu naudu. Ar «labu naudu» šeit ir domāts tiešām pieklājīgs atalgojums — saņemt 200 eiru par dažas rindkopas garu materiālu, turklāt bez īpašām norādēm par saturu un citiem noteikumiem ir teju katra reklāmas tekstu autora sapnis. Tāpēc it kā saprotami, ka daži žurnālu autori piekrita «piepelnīties».

Bija arī daudz lasītāju un autoru, kas pret šādu peļņas avotu iebilda un pasludināja šādu rīcību nodevību, prostitūciju un tamlīdzīgām aktivitātēm. Arī šo pozīciju viegli saprast. Tīmekļa žurnāli, kas attīstījušies kā neformāla, no redakcijas politikām, ekonomiskā spiediena, cenzūras un citiem ierobežojumiem brīva mediju kustība, vismaz daļā to autoru un lasītāju tieši brīvības un citādības apsolījuma dēļ ir pievilcīgs informācijas avots. Tīmekļa žurnālu saturs tiek lasīts, jo zinām, ka ierakstu autors šādi raksta tāpēc, ka tā domā, nevis tāpēc, ka viņam par to samaksāja. Politiskā un ekonomiskā neangažētība piedāvā pretošanās iespēju vienādotajai tradicionālo masu saziņas līdzekļu informācijas telpai ar tās informācijas atlases, apstrādes un izplatīšanas loģiku.

Atlīdzības meklējumi

Dog blog

Attēls: New Yorker

Problēmas sākas, kad izrādās, ka autori ne tikai vēlas veidot neatkarīgas informācijas telpas, bet arī gūt kādu materiālu labumu. Tīmekļa žurnāli, līdzīgi kā citi mediji, pašos aizsākumos ir bijuši bez komerciāla aprēķina. To attīstība sākās pateicoties tehnoloģiski izglītoto cilvēku vaļasprieka līmeņa pūliņiem, veidojot tīmekļa žurnālu dzinējus sev un piedāvājot tos citiem. Šī ir tipiska mediju attīstības gaita — vispirms ļaudis izdomāja, kā lietot tehnoloģijas un, kad saprata, ka šī lieta interesē arī citius, izveidoja komerciālu sistēmu. Nav iemesla, lai arī daļa tīmekļa žurnālu neattīstītos par komerciāliem projektiem, ja vien auditorija ko tādu ir gatava pirkt.

Ja tīmekļa žurnāls ir komerciāls, gaist trauslā robeža starp tradicionālo masu saziņas līdzekli un nekomerciālu jauno mediju. Saimnieka varas klātbūtne neļauj aizmirst, ka cilvēks, kurš ar mums runā, tā dara nevis savu, bet citu interešu vārdā. Zūd vēl viena ilūzija par internetu kā tautas balsi, jo tīmekļa žurnālu kustībai vēršoties plašumā, vairs nevar zināt, kas ir kas. Tāpat kā nevar zināt, kurš un kāpēc rakstījis atsauksmes «Delfos» un v-Dienā, kurš un kāpēc zvana Jānim Domburam un lielākoties aizstāv «Jaunā laika» pozīciju.

No bestratēģijas projektiem, personisku un nevienam neinteresējošu piezīmju publicēšanas vietnēm dzimst jauns medijs ar cerību iekļūt kopējā mediju sistēmā un teikt savu vārdu, kā arī saņemt savu reklāmas pīrāga daļu. Lai arī interneta vide ir pierādījusi dažādu jaunu ekonomikas modeļu dzīvotspēju (sk. vikipēdiju un IndyMedia), tomēr nav pamata izslēgt arī tradicionālus naudas pelnīšanas veidus, proti — es tev maksāju, bet tu uzraksti.

Tīmekļa žurnālu gals?

Tas, protams, nenozīmē, ka nākotnē visi tīmekļa žurnāli, kas pretendēs uz baudāma satura piedāvāšanu, būs komerciāli — līdz ar to nav pamata runāt par neatkarīgā satura beigām. Interneta publicistika no sākta gala ir piedāvājusi ārkārtīgu satura daudzveidību. Pati daudzveidība nav apdraudēta, vien atsevišķi saturi aizvien lielākā informācijas piedāvājuma apstākļos zaudēs cīņā par uzmanību — taču nav teikts, ka allaž zaudēs nekomerciālie. Daudzveidīgajiem saturiem, vienalga, vai tie būtu politikas komentāri, kārtējais stāsts par «Apple» «iPhone» vai sestdienas pļēgurošanas hronika, kopēja ir tikai forma. Savukārt šī forma neizslēdz vēl vienu — ekonomikas — dimensiju.

Ekonomikas jautājumus var risināt gan atklātā veidā, norādot, ka konkrētā publikācija ir apmaksāta (šāds peļu biznesiņš ir arī «Delfiem»), gan slēpti, proti, medijs kādam pieder un šis kāds, iespējams, realizē savas intereses ar redakcijas politikas palīdzību. Tas nav nekas jauns runājot par tradicionālajiem masu saziņas līdzekļiem, nav pārsteigums arī ar komerciāliem vai puskomerciākiem projektiem (sākot ar tirgvedības uzņēmumam «Alberts» piederošo sarkanais.lv un turpinot ar aģentūrai LETA piederošajiem nozare.lv tīmekļa žurnāliem).

Atbildība par saturu

Un tomēr katram, kas apsver aicinājumu vai nu regulāri saņemt naudu par tīmekļa žurnāla rakstīšanu, vai arī sacerēt apmaksātas publikācijas, derētu padomāt: kāpēc es to daru un vai ir kāds iemesls, lai to neradītu?

Uz šo jautājumu grūtāk atbildēt tiem, kas internetā vienkārši dokumentē savus piedzīvojumus un ikdienas dzīves aktualitātes. Viņu radītā un izplatītā satura eklektikā kāds reklāmas raksts, ja vien nebūtu novitāte Latvijas interneta žurnālos, vispār nebūtu notikums. Savukārt, ja Tavs žurnāls pretendē uz nopietnas ziņu un viedokļu vietnes statusu, iespējams, pajautāsi sev, ko žurnālā dara raksts, kas nav tapis pēc paša iniciatīvas (un tanī paustajai informācijai nav autora paša noteiktās publikācijas vērtības). Ja ideja ir laba, to var publicēt arī bez maksas — tikpat labi arī par maksu un pat slēpti, lai gan šādu nevainīgumu tiešām grūti iedomāties. Savukārt, ja Tu reklamē muļķības un niekus, tad tas atkal ir jautājums par robežu starp tradicionālo masu saziņas līdzekli un tīmekļa žurnālu. Tradicionālie masu saziņas līdzekļi par reklāmām un sludinājumiem atbildību neuzņemas. Tipiskais tīmekļa žurnāla formāts, visiem materiāliem rindas kārtībā piedāvājot vietu lapas augšpusē, netieši šādu atbildību tomēr liek uzņemties.

Tāpēc viena lieta ir saņemt atalgojumu par ieguldīto darbu un nopelnīt projekta attīstībai, cita — nenovēršamā atbildība auditorijas priekšā par savā vietnē publicēto saturu. Tīmekļa žurnālu kustība rotē ap autoru, tīmekļa personību, līdz ar to autors allaž tieši vai netieši parakstās zem visa, kas publicēts viņa žurnālā.

--

Par šī raksta publicēšanu mums solīja samaksāt Glavļit (Galvenā literatūras un preses lietu pārvalde), taču kārtējo reizi piekāsa.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

ļoti kvalitatīva mājaslapa.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Doloresa, Aleksandrs
  • 18. novembris — Latvijas dzimšanas diena

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Paņevēža, 12. jūlijs, M.ORG — Lietuvā Panevēžas apriņķī ir reģistrēts klasiskā cūku mēra uzliesmojums. Liesmas ir redzamas un dūmi sajūtami vairāku kilometru attālumā, aģentūru M.ORG informēja Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu uzliesmo cūku mēris »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas