pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 20. decembris 15:52 8 atsauksmes

zīmola vaina

Valoda, protams, ir spēks. Tas, kā mēs runājam, ietekmē to, ko mēs domājam, un, ja mūsu valodā nav attiecīgu jēdzienu, ar ko simbolizēt domu, nav arī pašas domas. Šī iemesla dēļ nebrīvās valstīs valodas politikai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, turklāt zīmīgi, ka ar valsts gādību patiešām var būtiski mainīt to, kā mēs runājam. Piemērs ir mūsu pašu valoda — Latvijas PSR Ministru padome 1946. gadā nolēma, ka latviešu valodā vairs nebūs burta «ŗ», savukārt 1956. gadā par «buržuāzisku» tika pasludināts «ch». Bija laiks, kad Latvijā svešvārdos nelietoja nevienu garumzīmi, pēc tam atļāva vienu — bet ne vairāk. Tā literātūra kļuva par literaturu un pēc tam par literatūru.

Brīvās vai nosacīti brīvās sabiedrībās indivīdam ir lielākas iespējas pretoties valsts valodas politikai. Internets šajā ziņā ir ideāla vieta — raksti, ko gribi, kā gribi, kaut vai jaunu valodu izgudro. Ja publicēsies kādā puslīdz nopietnā masu saziņas līdzeklī, korektors izravēs ij labi domātos «vaŗa» ratus, un citas paliekas no «anachroniskām ortografijām», ij «hederus» un «fūterus», ij elementāru analfabētismu, piemēram, «man gribĀs». Internetā vari izvēlēties sev tuvāko ortogrāfijas versiju un rupji pasūtīt tālāk tos, kam, ieraugot vārdus «nostaĻģija» vai spekulācijas, grūti noturēties kaut no nepasakot.

Mēs iestājamies par koptu valodu tīmeklī (vienalga, vai lietota tiek Endzelīna, vai padomju ortogrāfija), pret svešvārdu nevajadzīgu ievazāšanu, nevērību un elementāru nezināšanu. Ir arī citi ļaudis, kas iestājas par ideju un darbojas saskaņā ar saviem priekšstatiem, kā būtu jādēvē noteiktas parādības un lietas. Tuvākais piemērs: gribēja bāleliņi tīmekļa žurnālu par blougu saukt — nobalsoja. Un nobalsoja tāpēc, ka vārds vienkārši patika.

Piemērs ir arī Krišjānis Papiņš, kas nevēlas lietot jēdzienu «zīmols» angliskā brand vietā. Pārskatot visnotaļ apšaubāmo latviskojumu plejādi, zīmols tomēr ir viens no veiksmīgākajiem jauninājumiem un vismaz daļēji pieņemts, savukārt zīmolvedim pret to ir būtiski iebildumi. Lai jau būtu – arī man ir iebildumi pret tīmekļa žurnāla latviskojumu «emuārs», jo tā semantika — elektroniskie memuāri — nav saistāms arī to, kas ir tīmekļa žurnāls kā medijs. Tomēr argumentācija K. Papiņam ir savdabīga -- viņš uzskata, ka pašreizējā pieeja valodas politikai un šīs politikas efekti ir tādi paši, kā iesākumā minētajos padomju laika piemēros. Lūk, citāts no žurnāla «Biznesa Psiholoģija», kurā K. Papiņš skaidro savu nepatiku pret vārdu «zīmols»:

Apmēram pirms 5 gadiem Latvijā nopietni sāka runāt par brendiem. Tad šis vārds parādījās publiskajā telpā un to sāka lietot biežāk. Bet Valsts Valodas komisija diktatoriski pateica — «Nē! Brends tas nav latviski — mums būs zīmols!» Šodien šis eksperiments ir bankrotējis. Situācija ir kā padomju laikā -- oficiāli ir pieņemts kaut kas, un cilvēki to dara, jo tā ir oficiāli pieņemts, bet — dara negribīgi, un ar gariem zobiem. Nelabprāt. Rezultātā -- par brendiem vai zīmoliem runā maz, vai nerunā vispār. [..]

Krieviski runājošie klienti zina par šiem jautājumiem daudz un spēj uzdot konstruktīvus jautājumus. Latviešu uzņēmēji par to nerunā vai runā maz, un tad pinas pa terminiem, jo neizprot šo jēdzienu saturu. Ilgi domāju -- kādēļ tas tā ir? Un tad, kad kāds krievu uzņēmējs man iedeva palasīt Maskavā izdotus žurnālus, es sapratu! Tajos ļoti izsmeļoši un kompetenti tiek rakstīts, kas ir brends, ko no tā sagaidīt, kā pie tā tikt. Sapratu, ka viņi dzīvo citā informācijas telpā, un viņiem brends ir brends, bet latviešiem brends ir zīmols, un šo vārdu cilvēki izvairās lietot.

Es jau ilgu laiku domāju – kāpēc mums nav sava Čārlza Diksensa, Frīdriha Šillera, Iļjas Repina? K. Papiņš nu man ir atvēris acis — tas tāpēc, ka latviešu valodā lietojam stulbo vārdu «grāmata» iepretim cēlajam «book», diktatoriski uzspiestais «dzejnieks» nīkuļo un nespēj neko sakarīgu sacerēt, jo netiek dēvēts par «Dichter», savukārt bauriskais «gleznotājs» ir nogalinājis smalko «живописец» — padomā, kāda semantika: krieviski gleznotājs ir tāds skrīveris (писец), kas raksta skaidri un dzīvīgi (живо), un, ja arī mēs viņus dēvētu līdzīgi, ne viens vien Luvras cienīgs šedevrs pašu mājās līdz šim jau būtu radīts.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

8 atsauksmes

Tu saprati no Papiņa ,kas tieši ir par vainu vaardam ziimols? Es tā arī nesapratu ar ko brand ,kuram ir nozīme arī kā’‘ kauna traips’‘’/’‘degziime lopam’‘/apdegusi pagale ,ir labaaks par vardu ziimols ;/

neviena valoda neiztiek bez svešvārdiem, un dažreiz tos izmantot ir izdevīgāk un vieglāk nekā mākslīgi (un parasti par vēlu) ieviestajiem latviskojumiem. Bieži vien svešvārds iegājies tiktāl, ka pāriet uz latviskojumu nav tik viegli. Jūs latvieši baidaties pazaudēt kaut vienu latviešu vārdu itkā tas būtu nezkāds zelts. Bet pasaule iet uz priekšu, nāk jaunas lietas – jauni vārdi. Valodas attīstās. Paskat, lielākā daļa lielo valodu sastāv no aizgūtiem vārdiem. Varbūt tieši tāpēc viņas ir tik lielas? Jo valodai jāpielāgojas, jāoptimizējas, lai tā būtu vienkāršāka, universālāka.

visu cieņu šīs lapas veidotājiem. saturs ir dziļš un interesants.

tāpat — paldies, ka esat pievērsuši uzmanību gan manam interneta žurnālam (termins skan labi!), gan arī intervijai žurnālā, un pats svarīgākais (protams) manai cīņai pret zīmolu.

Tajā pat laikā, cilvēki, kuri braši lieto vārdu “diskurss” (vismaz man mācīja, ka diskurss ir “veids kā runāt par lietām un par kurām lietām runāt”) mani mazliet pārsteidz burtiski “pagrābjot” vienu aspektu no manis teiktā, izraujot to no konteksta un pasludinot par absolūto patiesību. Es tiku domājis, ka šāda ņirdzība ir laikraksta Diena patentēts īpašums.

Es jūtos mazliet jocīgi, ka šāda smalka un augstvērtīgi intelektuāla resursa redakcija nevis cenšas meklēt būtību, aplūkot lietu no dažādiem aspektiem, analizēt, bet vienkārši virspusēji pazviedz.

Tajā pat laikā jāatzīst, ka, lai arī mana doma ir deformēta, tas ir izdarīts asprātīgi, varbūt pat snobiski. Vienalga — es pasmaidīju.

Labi! Tagad par lietu.

Zināmā mērā Jūs mani esat pareizi sapratuši — vārds “zīmols” skan pretīgi, un tāpēc to nelieto. Ir taču atšķirība, vai Jums uz vizītkartes rakstīts “brendu speciālists” vai “zīmolvedis”. Zīmolvedis — tas skan smieklīgi.

Cik man zināms, neviens apzināti nevēlas būt smieklīgs. Ja nu vienīgi klauni cirkā.

Es pat iešu vēl tālāk, un apgalvošu, ka vārds “zīmols” skan pretīgi.

Turklāt, tas ir ne tikai aksiomātiski, bet manu tēzi apliecina realitāte! Kur tad ir tie zīmolveži? Nav tādu. Kāpēc nav? Tāpēc, ka neviens nevēlas par tādu saukties. Āmen.

Acīmredzot, šī patiesība ir tik acīmredzama, ka to vienkārši nav iespējams ieraudzīt.

Ziniet kā tautā saka — kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs.

Amerikāņi pat ir izpētījuši cilvēku vārdu pievilcību — ir pat radīts cilvēku vārdu pievilcības indekss. Tas nozīmē, ka cilvēks, zinot tikai otra cilvēka vārdu, jau gribētu ar viņu draudzēties. Un Džordži bauda daudz lielāku savā vārdā ietverto pievilcību nekā, piemēram “Al(i)”. (Bušs pretstatā Goram)

Jums taču arī nebūtu vienalga kā saukt savu bērnu? Jums taču ir vizuāls tēls prātā, kad dzirdat vārdu “indulis”? Vai neskan mazliet pēc pajoliņa?

Tas pats par brendu un zīmolu.

Un šie nav ne tuvu visi argumenti pret zīmolu. Tikai maza daļina. Ai! Būs vēl daudz.

Vēl tikai mazliet pacietības.

Paldies. Priecīgus Jums Ziemassvētkus un veiksmi Jaunajā 2008. gadā!

(un apsveriet, lūdzu, iespēju izgatavot lielāku komentāru rakstīšanas logu, ļoti grūti rakstīt garus komentārus)

Ak! Un vēl — vārds “brends” jau sen vairs nav saistīts ar vārdu “brandir” — etimoloģiski, jā. Bet valodas speciālisti taču daudz labāk zina, ka etimoloģija nereti maz pastāsta par vārdu šodienas nozīmēm.

Vēlreiz — veiksmīgi!
KRISHJAN

Padomāju vēl mazliet, un secināju lūk ko.

Tas, ar ko mēs saskaramies (tāpat kā urīns saskaras ar ādu Peļevina Generation P aprakstītajā sarunā starp Berezovski un kādu čečenu) – ar ko mēs saskaramies šajā Jūsu cienījamajā komentārā, ir nevēlēšanās domāt.

Es nesaku, ka domāt vajag. Varbūt, domāt nemaz nevajag. Varbūt domāšana, tāpat kā urīna saskaršanās ar ādu, ir kaitīga, jo var radīt iekaisumu. Prāta iekaisumu. Nedomā, protams, ir labāk. Es par to nešaubos, un to teikdams nedomāju, ka esmu pateicis smieklīgu joku.

Bet kaut kā tā ir sanācis, ka es dzīvē gandrīz vispār neko citu nemāku, kā domāt. Neko darīt. Tāds liktenis.

Arī parbrendu.lv es pārsvarā rakstu, jo es domāju, un izdomāju un tad kaut kur tas viss ir jāliek.

Un domāšana nav negatīva vai pozitīva — īstenībā, tā vienkārši ir vairāk “apdomāšana” — lietu apskatīšana no dažādiem rakursiem. Domāt, tas nozīmē nepieņemt gatavus risinājumus, dogmas, shēmas. Tas nozīmē negaidīt, ka citi domās jūsu vietā, bet darīt to pašam. Domāt pašam. nevis dzīvot pēc receptes, lai mirtu no drukas kļūdas, bet gan pārdomāt iedoto recepti.

Šajā sakarā der pieminēt vienu no (paldies Dievam) retajiem bezdomu komentāriem, kādus dažkārt cilvēki atstāj manā interneta žurnālā (fanoju par šo terminu).

lūk, šeit citāts: “(…)Beidz lietot vārdu brends, pareizi ir zīmols. tas skan maigāk. Tu esi Latvijā. Sāc ar to. Kārklu anglis. (…)”

Atslēgas vārds šajā citātā ir “pareizi ir zīmols”.

Un saka to cilvēks, kurš gaida, kad kāds viņam pateiks, kas ir pareizi.

Viņš negrib domāt pats, viņš vēlas, lai viņu vada. Un, ja kāds apšauba viņa stabilo, sakārtoto pasauli, viņš sāk psihot (ko viņš arī dara — rakstot komentāru!).

Pēc būtības šādi komentāri ir smieklīgi. Uz tiem neko citu atbildēt kā “ļur, ļur, ļur” nemaz nav vērts. Kā mežā sauc, tā atskan.

Protams, es būtu grēkojis, ja teiktu, ka Jūs, cienījamie kolēģi, nedomājiet. Absolūtas muļķības! Jūs domājiet — par to liecina cik atšķirīga un lieliska ir Jūsu lapa (interneta žurnāls).

Viss, ko es vēlos, lai tie, kas domā (amerikāņi nosauc biedējoši mazu procentu no kopējās sabiedrības masas), vienkārši padomā par to, ka “zīmols” — tā ir kļūda.

Jo “zīmolēties” (brendot) — nu, tas, pats mazākais, patiešām skan smieklīgi. Tas vienkārši neskan respektabli, cienījami un vēlami. Bet, ja mēs neattīstīsim savus zīmolus, tad mūsu iespējas kā valstij un tautai dzīvot labāk un būt spēcīgākiem — samazinās.

Es jau saprotu, ka raksts ir raksts, un tam ir sava forma un uzrakstīts patiešām ir asprātīgi — bet netaisni.

Un ne jau pret mani.

Netaisni pret brendu.

paldies un veiksmīgi!
KKJ

Krishjohn, paldies par atsauksmi. otrs paldies par pieeju un trešais — par salīdzinājumu ar Dienu :)

lai būtu skaidrība — es respektēju cilvēku brīvību izvēlēties izteiksmes līdzekļus, ja viņi paši zina, kāpēc runā tā, kā runā. Tu zini, kāpēc nelieto vārdu “zīmols”, tāpat kā es zinu, kāpēc nelietoju vārdu “blogs”. Taču stāsts ir par ko citu, proti, vai zīmolvedība (man no tiesas patīk šis termins) pie mums nav attīstīta tāpēc, ka valodnieki pateica, ka “brends” — tas ir, hmm, nepareizi, vai arī pie vainas būs citi iemesli. zīmolvedības neveiksmes skaidrot ar valodnieku untumiem ir tas pats, kas eiro ieviešanas neveiksmēs vainot ideju, ka latviski šī valūta jādēvē par “eiru”.

Cilda, Krišjānis, iespējams, paskaidroja :)

Miers uz zemes un cilvēkiem labs prāts.

Antuanete

27-12-’07 10:32

Lasot šo visai interesanto diskusiju, man gan netapa skaidrs, kurā brīdī parādās Krišjāņa īpašā, atšķirīgā pazīme no tautas masām, proti, domāšana, ja praktiski vienīgais arguments, kas tiek lietots, lai noliegtu vārdu “zīmols” ir tas, ka “zīmols – tas skan smieklīgi, tas skan pretīgi”.
Atvainojos, pašu lapu nelasīju, jo, piemēram, manā uztverē “brends, brendi, brendings” skan smieklīgi. Un, ja jau pats lapas autors izmanto šādus subjektīvus argumentus, tad es jūtos tiesīga izmantot tādus pašus.
Jā, daudzi no vārduļošanas lēmējbara™ darinājumiem ir nepieņemami, bet tad arī iespējams atrast pamatotus argumentus (grūti izrunājams, asociācijas ar citiem, nepiemērotiem jēdzieniem u.tml.), bet “zīmols” diez vai ir pie tiem pieskaitāms.

“zīmols” man patīk – skan latviski. “Brends” man patik, bet neskan latviski.
Man piemeram nepatik vards emuārs, es nezinu ar ko asociējas, bet nepatīk. Bet blogs – ierasts. Jau tuvs lielākajai daļai.
papildus: narkomanC says: a) zīmols
b) brends

kursh labaak vaards patiik, un kaapeec?
[21:44:46] Alusvēders says: zīmols
[21:44:57] narkomanC says: kapec?
[21:45:12] Alusvēders says: izkalausaas latviskaak – kaa no teevu teevu laikiem naacis un atdzimis T:D
——-
shis pagadijaas tieshi komentaara rakstishanas bridi, tapec nevienam citam nesanaca pajautat :))). Un vispar man liekas jus strīdaties par gaumi :)



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Tenis, Dravis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Pirms 15 gadiem PSRS prezidents Mihails Gorbačovs pieņēma dekrētu, kurā nosodīja LPSR 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju, pasludinot to par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža. «Ņekuda vi ņi ujģoke,» viņš teica. Prom aizgājām, bet robežlīgumu saviem spēkiem parakstīt spējīgi neesam.

It doesn’t have to be like this
All we need to do is make sure
We keep talking

Pink Floyd — Keep Talking

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Latvijas neatkarības deklarācija »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas