pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 30. novembris 20:14 Komentāru nav

Abrene un robežlīgums ar Krieviju

Satversmes tiesas lēmums par Abrenes atdošanas likumību ir šodienas avīžu pirmās lapas ziņa. Stāsts par to, kāpēc no Abrenes atteikties bija prāta darbs, kārtējo reizi parāda politiskās argumentācijas īpatnības.

Mēs (lai kas arī tie nebūtu) tātad nolēmām, ka robežlīguma noslēgšanas labad upurēsim daļu no savas teritorijas. Tāpēc šī gada sākumā, kad atsākās sarunas, ka mums līgumu vajag, politikas veidotāji savās runās noliedza visu, ko bija teikuši iepriekš. Atgādināšu, ka iepriekš, tas ir 2005. gada pavasarī, ārlietu ministrs Artis Pabriks, aizstāvot vienpusējas deklarācijas pievienošanu robežlīguma tekstam, šo soli skaidroja ar to, ka «nav ne valdības, ne Saeimas kompetencē lemt par kādas Latvijas teritorijas daļas atdošanu kādai citai valstij».

Krievijai šādi gājieni, ka mēs neatdodam teritoriju līdz galam, protams, nepatika, un tā vairs nekādu robežlīgumu negribēja. Kad līgumu atkal sāka gribēt Latvija, nekādu deklarāciju nevienam vairs nevajadzēja, un tas pats Artis Pabriks teica, ka «diskusija par to, vai mums vajag vai nevajag Abreni bāzējas nevis objektīvajā, bet gan virtuālajā realitātē vai mūsu psihē, kas cieš no vēsturiskā pārinodarījuma», kā arī aicināja: «Latvieši, neļausim šim pārinodarījumam mums aizmiglot veselo saprātu un atņemt racionālas spriešanas spējas.»

Kā redzams, argumentāciju tīri labi var piesaistīt nepieciešamībai. Nevajag robežlīgumu, izdomāsim, kāpēc. Vajag? Arī izdomāsim, vienalga, cik labus argumentus, taču kaut kā jau visus aizrunāsim.

Pie tā mēs (lai kas tie arī nebūtu) esam pieraduši, taču tomēr interesanti, ka Satversmes tiesa savā vēstures un juridisko aspektu izvērtējumā atrada pavisam citus argumentus Abrenes atdošanai. Beigās izrādījās, ka Abrene nemaz nav Latvijas vēsturiskā teritorija: «Abrenes apvidus Satversmes izstrādāšanas brīdī netika uzskatīts par Latvijas neatņemamu sastāvdaļu, bet gan par jauniegūtu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pēc [1920. gada] Miera līguma stāšanās spēkā.»

Pa vidu vēl atklājās, ka likumā par robežlīgumu ietvertā atsauce uz EDSO 1975. gadā pieņemto robežu nemainības principu tulkota it kā padomju garā, ļaujot apšaubīt Latvijas valstisko nepārtrauktību — tātad mūsu likumdošanā papildus reveransam Krievijas virzienā bija iestrādātas durtiņas tālākiem juridiskiem ķīviņiem un interpretācijām. Tā gadījās?

Protams, arī Satversmes tiesas argumentāciju iespējams apšaubīt, taču būtiskākais ir cits jautājums, proti, cik apzināti Latvija virza savu ārpolitiku, cik tā apzinās savas rīcības sekas un cik liela daļa pieņemto lēmumu balstīti uz principu «A ja nu izdodas?».

Ja arguments, ka Abrene nav Latvijas vēsturiskā teritorija un tamdēļ neskaitās neatņemama Latgales daļa, būtu nopietni izskanējis jau agrāk, tiesas spriedumu varētu uzskatīt par šāda robežlīguma noslēgšanas pamata un līdz ar to valdības/Ārlietu ministrijas kompetences pārbaudi. Pašlaik gan izskatās, ka esam atraduši vēl kādu formālu ieganstu, kāpēc Abrene mums nav vajadzīga, un gan jau ar tiem visiem kritiķiem reiz vienkārši apniks zākāties, un lieta noklusīs.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Tenis, Dravis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Taupības režīms pie mums nozīmē nevis to, ka tiek meklēti veidi, kā optimizēt tēriņus, bet to, ka valsts vienkārši dzīvos pusbadā, jo visiem, kas nespeŗ pretim un nekož, vienkārši tiek ņemta nost nauda.

Atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir — neko daudz Saeima nedara. Latvijā Saeima ir balsošanas mehānisms, un, ja tai arī ir problēmu risināšanas funkcija, tā acīmredzot ir sekundāra. Šī ir viena no atziņām, ko var gūt pagājušajā nedēļā publicētajā intervijā ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ko dara Saeima krīzes laikā? »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas