Skolu slaktiņi, kuru laikā kāds skolēns vai students mācību iestādē ierodas ar ieroci un uz labi laimi mēģina apšaut pēc iespējas vairāk cilvēku, primāri tiek saistīti ar amerikāņu sociālo attiecību tradīciju, un citās valstīs ir mazāk raksturīgi. Pa retam notiekošās masu slepkavības sociālās kārtības traģiskā lauzuma dēļ viegli iekļūst masu saziņas līdzekļu dienaskārtībā, izraisa pāris nedēļu ilgas spriedelēšanas par problēmām konkrētā šāvēja dzīvē un vispārējā situācijā, mēdz būt arī pa kādam jautājumam par masu saziņas līdzekļu ētiku, rādot visus fantastiskos un šokējošos katrus un tikai tad domājot, vai tā vajadzēja.
Tas viss pieder pie american way of life, kas paredz, ka šad tad kāds šķietami puslīdz normāls cilvēks sasniedz kritisko psihisko masu un izdarīs savu darbu. Tipisks skolu slaktiņš bija šā gada aprīlī notikušā asinspirts Virdžīnijas Tehniskajā universitātē, kuras laikā Čo Sun Hui divos piegājienos nošāva 32 cilvēkus un pēc tam izdarīja pašnāvību.
Tomēr nu vajadzētu teikt, ka līdz šodienai, 7. novembrim tas viss piederēja pie amerikāņu pasaules. Šodien 18 gadus vecs somu jaunietis nošāva septiņus klasesbiedrus, direktori un pēc tam mēģināja izdarīt pašnāvību.
Tas, ka šaušana skolā notiek arī ārpus ASV un arī Kanādas, pats par sevi nenozīmē pārmaiņas. Līdzīga rakstura incidenti, lai gan krietni retāk, bet tomēr notiek arī citur — šā gada janvārī Libānas galvaspilsētā Beirūtā Arābu universitātē, Monašas universitātē Melburnā, Austrālijā 2002. gada oktobrī, Johanna Gutenberga ģimnāzijā Erfurtā, Vācijā 2002. gada aprīlī... Tomēr Pekas Ērika Auvinena un Čo Sun Hui sevis izrādīšanas taktikas un ieplānoto pēcnāves mediju tēlu izvēle rāda pārsteidzošu līdzību, un tas liek domāt, ka skolu slaktiņi vairs nav tikai Amerikas fenomens.
Čo Sun Hui (Foto: Associated Press)
Peka Ēriks Auvinens (Foto: Agence France-Presse)
Sun Hui Čo šaušanas starplaikā telekompānijai NBC nosūtīja dažādus audiovizuālus materiālus, kas tos parādīja savai auditorijai. Puika ar pistolēm, āmuru un citiem rīkiem rokās un naidīgām grimasēm kļuva par globālās mediju kultūras zīmi. P. Ē. Auvinens, izvēlējies iesauku Sturmgeist89, pirms slaktiņa vēstījumu ievietoja «YouTube».
Portāla profilā, kas tagad ir iesaldēts, taču atrodams «Google» saglabātajās lapās, Ēriks bija sarakstījis arī pagaru vēstījumu, kurā sludināja, ka «nāks revolūcijas, valdības kritīs, manipulatīvā mafija & idiokrātiskā vairākuma valdīšana tiks aizstāta ar brīvību un taisnīgumu».
Reālistiskie uzskati: Naids, esmu ar to pilns un man tas patīk. Tā ir viena lieta, kas man patiešām patīk. Ir gandrīz neiesējami mainīt sistēmu. Jo ātrāk cilvēku suga tiks noslaucīta no šīs planētas, jo labāk. Nevienu nevajadzētu atstāt dzīvu. Nav žēlastības pret zemes sārņiem.
[..]
Cilvēcība ir pārlieku augsti novērtēta (Humanity is overrated).
«YouTube» viņš arī ievietoja vairākus videoklipus, viens no tiem - «Jokela High School Massacre — 11/7/2007». Arī tas pieejams vairs nav, taču, kā vēsta aģentūra AFP, līdz slaktiņam to bija noskatījušies vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. «Esmu sagatavojies mirt par savu lietu. [..] Es, dabiskais atlasītājs (natural selector), iznīcināšu visus, kurus uzskatu par nepiemērotiem, par tādiem, kas dara negodu cilvēku sugai un ir dabiskās atlases neveiksmes,» klipā skatītājiem saka Ēriks.
Videoklipos Ēriks bija redzams ar pistoli, un ir grūti nepamanīt pārsteidzošo līdzību ar korejieša Čo tēlu. Lai gan vēstījuma izplatīšanas stratēģija būtiski atšķiras, tomēr šie pašnāvnieka sevis izrādīšanas kanoni ir raduši auglīgu augsni, un tiem ir spēja pašpavairoties. Tieši tas manās acīs šo traģēdiju padara par pagrieziena punktu slaktēšanas kustībā un parāda, ka, līdzīgi kā terorisms, arī skolu šaušana kā parādība ir pielāgošanos un mutāciju rezultāts, kas meklē jaunas izpausmes formas, jaunus lietojumus. Slepkavošana meklē izdzīvošanu pati savā nāves pļaujā.
4 atsauces
ārzemju ziņas (mosties)
nāve medijos (mosties)
pašnāvība medijos (mosties)
Veidenbaums, psihiatrija un LNT (mosties.org)
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/905/trackback/
kumpis
nu un prichom tur amerika? kaads sakars amerikai ar pasaules attiistiibu un vispaareeju tendenci jukt praataa? ehh, besii shitie aizspriedumi… vai neshkjiet ka driizaak vainiiga ir evoluucija kaa taada? internets, informaacijas pieejamiiba, neizbeegama globalizaacija — tas atstaaj savu iespaidu cilveeku psihee. ir tik viegli to personificeet un piedeeveet visu ljaunumu amerikai. tik nezkapeec globalizaacija skar visus, un vinju veido visi, nevis viena pati amerika. un nojuudzaas (paliek resni, merkantiili un kaadi tik ne) visi, nevis tikai amerikaanji. es driizaak shodienas notikumus pasaulee redzu kaa neizbeegamas evoluucijas rezultaatu… taapat kaa daba mainaas, planeeta sasilts, atdziest; taapat kaa kristietiiba izmainija pasaules seju, informaacijas tehnologjijas dara to pashu. redzi, pat tev pasham ir blogs… tieshs globalizaacijas upuris. kapeec tu neuzdod jautaajumu vai internets ir vainiigs, bet jau pirmajaas divaas rindkopaas faktiski secini ka amerikaas way of life? vai tu maz ameriku redzeejis esi, ka tik labi zini kaads tur ir dziivesveids?
kumpi, ir aplami vainot nedzīvas tehnoloģijas, jo ne jau internets pie kaut kā ir vainīgs; tā lietojums indivīdiem tikai palīdz izpaust un risināt savas problēmas un dzīvot savu dzīvi tā, kā viņi to uzskata par labāku.
neesmu izteicis nevienu spriedumu par to, ka Amerika varētu būt ļaunums. tas, ka ASV mācību iestādēs šaušanas notiek biežāk nekā citur pasaulē, ir fakts, kam ir savi iemesli – to var saistīt ar salīdzinoši vieglo piekļuvi ieročiem, ar “vardarbības kultūru” un citiem aspektiem .
kumpis
nu ok, ja vajag lai raadu ar pirkstu uz vainiigo, tad paarfraazeeshu un teikshu, ka es vainoju interneta/informaacijas pieejamiibu. tas man shkjeit, tas ne labaaks un ne sliktaaks uzstaadiijums kaa ierochu pieejamiiba.
man vienmeer patiik saliidziinaat ar LV, jo tas tomeer ir tuvaak katram sheit. vot piemeeram, kas ir vainojams pie jaunieshu auto vadiishanas alkohola reibumaa un no taas izrietoshaas naaves gadijumu statistikas? alkohola pieejamiiba, auto pieejamiiba? vai tomeer sapistie praati?
nu nezinu, es tomeer sliecos nevainot nevienu. ne ameriku, ne videospeeles, ne tehnologjijas. vienkaarshi nevaar taa veesi visu reduceet uz vienu eertaako iemeslu. tas demostree tikai ierobezhotu redzesloku un aizspriedumiem. es driizaak teiktu ka vainiiga ir evoluucija.
Kas digitālajā laikmetā ir īsts? Tas, ko Tu vari aptaustīt, vai arī tas, ko Tu vari ērti pavairot, pārsūtīt, pārveidot? Īsts ir tas, kas atbilst mūsu priekšstatiem par lietas, parādības atbilstību kontekstam, taču, tā kā tīkla pasaule mūsu ikdienas kontekstus maina strauji, drīz būs arī jāpārvērtē atbilde uz jautājumu — kas ir īsts.
Lasīt tālāk ierakstu īstums »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
