jaunruna: kliķe un banda

Lasot ziņas, viedokļus un diskusijas par politiku, man it bieži diskursu difūziju, mutāciju, ekspansiju un recesiju izpausmes gribas saistīt ar Viktora Klemperera darbu Trešā reiha valoda. Tās ir filologa piezīmes, kurās autors fiksē, kā nacisms savām vajadzībām pielāgo valodu un līdz ar to cilvēku domāšanu.

Domāšana un valoda ir cieši saistītas -- ja valodā nav jēdziena, par to nevar runāt, par to nevar domāt, un noteiktajā kultūrvidē tas neeksistē. Par to aizdomāties liek daudzie gadījumi, kad no vienas valodas citā ir jāpārtulko kāda ideja, bet tu saproti, ka tas nav iespējams -- nav tādu vārdu, teikuma vai gramatisko konstrukciju.

valoda un vara

Veiksmīgi pielāgojot valodu ideoloģijai, ir iespējams panākt kontroli par cilvēkiem. Šādu stratēģiju lietoja Džordža Orvela romāna «1984» antiutopijas uzturētāji. Viņi veidoja savu valodu -- «jaunrunu», kas aizstātu veco un kas atsijātu nepieciešamās runas un domas kārtas no nevajadzīgajām un kaitīgajām, kuras jāiznīcina, jāaizmirst.

V. Klemperers ir veicis tieši šādu jaunrunas pētījumu (te jāpiebilst, ka Orvela darbs tika publicēts 1949. gadā, divus gadus pēc Klemperera grāmatas publicēšanas). Lai gan grāmatas rakstīšanas laikā (sākot no 1933. gada, kad nacisti Vācijā pārņēma varu) un arī publicēšanas laikā jēdziena «diskuss» mūsdienu izpratnē vēl nebija (tā apcerēšanā un pielāgošanā būtisks ir Mišela Fuko darbs, it īpaši «The Archaeology of Knowledge», 1969), tomēr šis darbs piedāvā vienu no iespējamām diskursa izpratnēm:

Arvien no jauna tiek citēts Taleirāna izteikums, ka valoda ir radīta, lai noslēptu diplomāta (vai vispār viltīga un slīpēta cilvēka) domas. Taču pareizi ir tieši pretējais. To, ko kāds ar nodomu vēlas apslēpt vai nu no citiem, vai sevis paša, lai tas arī būtu sevī neapjaustais, -- valoda visu izceļ dienas gaismā. To arī nozīmē le style c’est l’homme [stils -- tas ir cilvēks]; cilvēka izteikumi var būt melīgi -- valodas stilā viņa būtība atklājas neaizplīvurota. (Klemperers 2004:19)

Savu izpratni par valodas varu grāmatas autors paskaidro ar Frīdriha Šillera distihu par «izglītoto valodu, kas raksta un domā tavā vietā». Tieši šo ideju es iedomājos, kārtējo reizi saskaroties ar dažādiem mūsu laikmeta vārdiem, kas šķietami pēkšņi parādās un tiek plaši lietoti -- turklāt jāšaubās, vai visi to lietātāji zina, kādā valodā runā un ko šādā veidā īstenībā saka.

diskursu cīņa

Lasot, kā tiek raksturota pašreizējā valdošā koalīcija, pēdējo mēnešu laikā esmu ievērojis, ka intensīvi tiek lietoti tādi apzīmējumi kā «valdošā banda» un «kliķe». Pirms pašreizējās valdības izveidošanas vārdam «kliķe» publiskajā runā bija divas pamata nozīmes. Pirmā ir vispārējā nozīme šo vārdu saistot ar dažādu nedemokrātisku un noziedzīgu organizāciju darbību. Franciski «clique» tieši to arī nozīmē -- ‘banda’, tāpēc šo jēdzienu varam ievietot turpat, kur huntu, grupējumu un citus negatīvu konotāciju nesošus vārdus. Zināms, ka pasaulē kaut kur šādas parādības pastāv, taču vairāk raksturīgas tālām valstīm (militārā hunta pie varas, piemēram, ir Taizemē un Birmā).

Otrā nozīme nāk no padomju diskursa -- tajā par «valdošo kliķi» tika dēvēti ideoloģiski pretinieki, piemēram, Kārlis Ulmanis ar līdzgaitniekiem autoritārajā režīmā, kuru 1940. gadā gāza «sociālistiskās revolūcijas» laikā. Gan jau ir vēl kādas specifiskas šī vārda nozīmes.

Savukārt tagad, ierakstot vārdu «kliķe» Google meklētājā, secinām: vārds nu stāsta nevis par vēsturi vai tālām zemēm, bet par mums pašiem un mūsu valsti šodien. «TP kļiķe», «valdošā kliķe» (pašreizējā valdība) ir pirmie rezultāti pēc šiem atslēgas vārdiem.

Tava izvēle

No tā, kuras puses valodu cilvēks argumentācijā lieto, par viņa nostāju var spriest krietni labāk nekā no tā, ko viņš saka. Piketa aģitācijas ziņā bija teikts, ka «Latvijā ir apdraudēts tiesiskums. Tātad ir apdraudēta Latvijas valsts!» -- rokraksts ir izstrādāts labi. Valodas lietojuma cīņās pretim «kliķei» var likt tīklveida struktūru pētnieku lietotos «sorosītus» «sorosiešus» kā ļaunuma apzīmējumu (paldies P-P! par precizējumu).

Šie laikmeta vārdi indivīda lietojumā ir kā hipersaite uz plašo viņa pārstāvēto diskursu, kas ietver morālās, ekonomiskās, politiskās un arī emocionālās kategorijas. Tāpēc piedomā, ko runā, draugs. Pretošanās, tāpat kā apspiešana, sākas valodas līmenī.